Vašingtona apcērp NATO iznīcinātāju solījumus

Vācijas laikraksta Die Welt rīcībā nonācis konfidenciāls ASV dokuments, kurā uzskaitīti konkrēti samazinājumi spēkiem, ko Amerika krīzes gadījumā apņēmusies nodot NATO rīcībā. Tas nenozīmē karavīru izvešanu no bāzēm Eiropā. Izmaiņas skar papildspēkus, ar kuriem NATO plānotāji līdz šim varēja rēķināties ārkārtas situācijā, bet tagad vairs nevar.

Kas redzams nopludinātajā sarakstā

Samazinājumi attiecas uz NATO spēku modeli: sistēmu, ko alianse pieņēma pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Tajā noteikts, kādus spēkus katra dalībvalsts apņemas izvietot konkrētos termiņos: daļu 10 dienu laikā, daļu 30 dienu laikā, bet trešo līmeni sešu mēnešu laikā. Vašingtona pārskatītās saistības iesniedza 31. maijā.

Mērogs ir plašs. Solīto iznīcinātāju skaits krītas aptuveni par trešdaļu: F-16 no 99 līdz 63, F-15E no 54 līdz 36. Pilnībā pazūd visi KC-46 degvielas uzpildes lidaparāti, kas kaujas lidmašīnām ļauj sasniegt tālākus mērķus bez nolaišanās. No NATO plānošanas izņemti tālās izlūkošanas droni. Bruņoto MQ-9 Reaper dronu, kas aliansē plaši izmantoti izlūkošanai un triecieniem, skaits samazināts uz pusi (Focus.de). Jūrā tiek atsaukta viena no divām lidmašīnu bāzeskuģu trieciengrupām. No saraksta izņem zemūdenes ar spārnotajām raķetēm. Jūras patruļlidmašīnu skaits krītas no 26 līdz 15. Pazūd arī viena no divām stratēģisko bumbvedēju formācijām.

Eiropai ir lidmašīnas, bet nav saistību

NATO amatpersonas paziņojušas, ka aizsardzības robu neesot gaidāms. Šī pārliecība balstās Eiropas spēkos, kas pastāv valstu arsenālos, bet nav formāli piesaistīti NATO krīzes gatavības līmeņiem. Eiropai kopumā ir vairāk iznīcinātāju nekā Krievijai. Taču lidmašīnas īpašumā un lidmašīnas nodošana alianses operācijai noteiktā izvietošanas grafikā nav viens un tas pats. Saistības nozīmē finansētus gatavības ciklus, apmācītas ekipāžas rotācijām un politisku lēmumu nodot spēkus, kurus valdība varētu vēlēties paturēt nacionālā kontrolē.

Francijas aizsardzības analīzes vietne Meta-Defense aprēķinājusi, ka tikai atsaukto ASV konvencionālo triecienu spēju aizstāšanai NATO plānošanā būtu formāli jāiekļauj 350 līdz 400 Eiropas daudzfunkcionālo kaujas lidmašīnu (Meta-Defense). Neviena Eiropas valdība nav paziņojusi par šāda mēroga saistībām. Rotāciju uzturēšanas izmaksas, tostarp apkope, mācības un loģistika, nesamērīgi gultos uz valstīm ar lielākajiem gaisa spēkiem: Franciju, Vāciju, Apvienoto Karalisti un Itāliju. Vašingtonas samazinājumi savukārt ir apstiprināti, uzskaitīti un ieplānoti. Eiropas aizstāšana pagaidām ir brīvprātīga, neizmērīta un atkarīga no 31 nacionālā parlamenta.

Kodolatturēšana neaizver konvencionālu robu

Samazinoties konvencionālajām saistībām, Vašingtona un Parīze piedāvā kodoldrošības garantijas, taču kodolieroči risina citu problēmu. ASV risina sarunas par paplašinātu kodolieroču koplietošanu ar Poliju un Baltijas valstīm. Tā ir NATO kārtība, kurā amerikāņu B61 kodolbumbas glabā sabiedroto teritorijā, bet to nogādāšanai izmanto sabiedroto lidmašīnas (Rzeczpospolita, LRT). Lietuva sākusi apspriest konstitūcijas grozījumus, kas ļautu tās teritorijā izvietot kodolieročus. Polija oficiāli piedāvājusi uzņemt pastāvīgu ASV bāzi (Polsat News).

Francija virza paralēlu pieeju. Tās programma dissuasion avancée, kurā Parīze paplašina savu kodolatturēšanas lietussargu uz partnervalstīm, vienlaikus saglabājot vienpersonisku palaišanas kontroli, pēc Norvēģijas pievienošanās maijā aptver deviņus partnerus (Euronews). Polija vienlaikus virzās abos virzienos, lai gan Amerikas un Francijas sistēmām ir nesavietojamas komandķēdes: Vašingtona kontrolē B61 bumbas, Parīze kontrolē savus kodollādiņus, un nav mehānisma, kas abas sistēmas saskaņotu.

Kodolatturēšana paredzēta eksistenciālu draudu novēršanai. Tā neaizstāj iznīcinātāju eskadriļas, degvielas uzpildes lidmašīnas un patruļlidaparātus, kas NATO vajadzīgi konvencionālām operācijām zem kodolsliekšņa. Tieši šajā zonā notiek lielākā daļa militāro krīžu.

Piecas nedēļas līdz Ankarai

NATO samits Ankarā 7. un 8. jūlijā ir politiskais termiņš. Ja Eiropas sabiedrotie ieradīsies bez konkrētām spēku saistībām, kas aizpildītu nopludinātajā sarakstā redzamos robus, spēju samazinājums kļūs par jauno atskaites punktu. Vašingtonas lēmumi jau ir iesniegti. Eiropas atbilde pagaidām ir nodomu kopums, kur katram vēl vajadzīgs parlaments, budžeta rinda un politisks lēmums.