ASV karaspēks atstāj Igauniju

A porcelain deterrent stands in the gap between one rotation and the next.
Attēla kompozīcija · tobriefMācību poligonos pie Tapas, Igaunijas ziemeļaustrumos, tagad ir klusāk nekā pirms mēneša. Lielākā daļa tur izvietoto amerikāņu karavīru ir devušies prom. Vašingtona ir apturējusi jaunas izvietošanas Eiropā, kamēr Pentagons pārskata, kur atrodas ASV spēki un cik ātri tos iespējams pārvietot (ERR).
Tallina pašlaik nevar pateikt, kuri karavīri un kāda tehnika tos aizstās, nedz arī kad tas notiks. Tieši šajā starpā starp vienas rotācijas beigām un nākamās sākumu rodas jautājums par atturēšanu.
Kā parasti izskatās rotācija
Normālā kārtībā rotācija ir līdzīga maiņas nodošanai: viena vienība aizbrauc, otra ierodas, grafiks ir zināms vairākas nedēļas iepriekš, un spēju pārrāvums ir minimāls. Igaunijā grafiks ir kļuvis neskaidrs. Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs uzstāj, ka ASV spēki „pilnībā neaizies”, taču jautājumu formulē citādi: kāds būs atlikušās klātbūtnes apjoms un kādas spējas paliks. Valdība var patiesi apgalvot, ka NATO saistības ir spēkā, vienlaikus karavīriem un tehnikai aiz šā solījuma kļūstot mazāk paredzamiem.
Igaunija nav izņēmums. Maijā Pentagons atcēla plānoto bruņotās brigādes rotāciju uz Poliju, kurā bija aptuveni 4 000 karavīru, pārsteidzot pat ASV amatpersonas (Politico). Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets sāka sešu mēnešu pārskatu par ASV bāzēm Eiropā, to skaidrojot ar nepieciešamību sabiedrotajiem uzņemties „primāro atbildību” par savu aizsardzību (NATO). Mediji ziņo, ka Hegsets pirms NATO ministru sanāksmes esot vēlējies dziļākus samazinājumus Eiropā, taču ticis ierobežots (Focus). Galīgais rīkojums nav publicēts.
Štābs nav garnizons
NATO atbilde pagaidām ir strukturāla. 1. jūlijā 1. Vācijas un Nīderlandes korpuss pārņēma taktisko vadību pār Igaunijas un Latvijas sauszemes spēkiem. Tas nozīmē, ka Eiropas štābs tagad plāno un vada ikdienas militāro darbību, ko iepriekš nodrošināja ASV vadītas struktūras (ERR, Bloomberg). Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss sacīja, ka NATO var paļauties uz Eiropas sabiedrotajiem (DW). ASV ģenerālis Kristofers Donahjū Baltijas ceremonijā apliecināja, ka Vašingtona „būs līdzās” sabiedrotajiem (Arab News/Reuters).
Vadības maiņai ir nozīme, jo štābi nosaka, kā tiek organizētas pirmās krīzes dienas. Taču štābs pats nerada karavīrus, lidmašīnas, pretgaisa aizsardzību vai munīciju. Tas organizē spēkus, kas sabiedrotajiem patiešām jānosūta. NATO augstākais komandieris ir atzinis, ka Eiropa ir aizpildījusi lielāko daļu robu, kas radušies pēc ASV samazinājumiem, vienlaikus norādot, ka daļa joprojām paliek neaizpildīta (AP/Seattle Times). Visgrūtāk aizstāt tālās darbības trieciena spējas un novērošanu.
Polija šo loģiku parāda visskaidrāk. Varšava risina sarunas par iespējamu pirmo pastāvīgo ASV bāzi, kā kandidātvietas minot Poznaņu un Vroclavu, vienlaikus spiežot Vašingtonu atjaunot apturēto bruņoto vienību rotāciju (radar.rp.pl). Aprēķins ir vienkāršs: ja rotācijas kļūst neuzticamas, klātbūtnei jābūt pastāvīgai. Taču pastāvīgai bāzei vajadzīgs Vašingtonas lēmums, bet Vašingtona pašlaik vēl veic pārskatu.
Kam jāsniedz atbilde
Kongresā pret šādu kursu pieaug pretestība. Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas priekšsēdētājs Maiks Rodžerss sacīja, ka likumdevēji nav pienācīgi konsultēti par agrāko ASV brigādes izvešanu no Rumānijas. Kongresa locekļi strādā pie prasības veikt riska izvērtējumus, pirms ASV karavīru skaits Eiropā tiek samazināts zem 76 000 (The Hill).
NATO 5. pants, proti, līguma apņemšanās uzbrukumu vienam sabiedrotajam uzskatīt par uzbrukumu visiem, nav mainījies. Taču atturēšana nav tikai līguma norma. Tā ir potenciāla pretinieka aprēķins par spēkiem, ātrumu un politisko gribu, ar ko tam nāktos sastapties krīzes pirmajās stundās. Ja vienības, kas šo aprēķinu padara taustāmu, aizbrauc un aizvietošanas datums netiek paziņots, nenoteiktība pieaug.
Šis pārrāvums nepierāda ASV aiziešanu no Eiropas. Tas parāda, ka Baltijas atturēšana tagad ir atkarīga no nepublicēta Pentagona pārskata, kura praktiskās sekas sabiedrotie vēl nevar iekļaut savos plānos. Katra austrumu flanga galvaspilsēta pielāgojas trūkumam, kura apmēru nevar precīzi izmērīt. Pārskats dos atbildi. Sabiedrotajiem jautājums ir, vai gatavība var tik ilgi gaidīt.
How was this article?
Help us get better
Help us get better
Details about this article
- Model:
- claude-opus-4-6
- Generated:
- 7/6/2026, 2:09:51 AM
- Pipeline run:
- eu_pipeline_20260706_005005
- Watermark:
- SynthID (Google's invisible watermark)
- Human review:
- None before publication