Vašingtona veido NATO 3.0 kodolu

Vašingtona uzaicināja piecus Eiropas sabiedrotos uz Bergenu, lai pirms formālajām NATO sarunām vienotos, kurš nesīs Eiropas konvencionālās aizsardzības slogu. Šāda tikšanās nevar pārrakstīt NATO noteikumus: oficiālajā lēmumu pieņemšanā katrai dalībvalstij joprojām ir tiesības bloķēt vienošanos (NATO). Taču, ja īpaši izvēlēta valstu grupa vispirms vienojas par paketi, pārējām sabiedrotajām izvēle kļūst šaurāka: pieņemt lielā mērā sagatavotu plānu vai izskatīties kā valstīm, kas kavē atturēšanu.

Sarunu telpa pirms sarunām

ASV pie viena galda sasauca Somiju, Zviedriju, Vāciju, Poliju un Nīderlandi. Formāts tiek dēvēts par „NATO 3.0”: Eiropai jāuzņemas lielāka konvencionālās aizsardzības daļa, kamēr Vašingtona pārkārto savas prioritātes citur (ISDP, upday). Publiski netika paziņotas ne komandstruktūras izmaiņas, ne jauni gatavības mērķi, ne finansējuma lēmumi.

Šāda formāta spēks ir procesā pirms oficiālā balsojuma. Ja atlasītas valdības iepriekš saskaņo pozīcijas, vienojas par formulējumiem un salīdzina iespējamos ieguldījumus, tās rada politisku spiedienu uz pārējiem. NATO strādā pēc konsensa principa, tātad veto ir katrai dalībvalstij. Taču iepriekš sagatavota vienošanās padara veto politiski dārgu. Valstis, kuras nav telpā, zaudē ietekmi vēl pirms formālo sarunu sākuma.

Pati valstu izvēle arī ir signāls. Somijai ir NATO garākā sauszemes robeža ar Krieviju. Vācija ir alianses Eiropas centra balsts. Polija nodrošina loģistikas mugurkaulu austrumu virzienā. Kopā tās iezīmē modeli, kurā Eiropa uzņemas lielāku NATO sauszemes aizsardzības daļu. Pagaidām trūkst sistēmas, kas šādu modeli padarītu darbspējīgu: kopīgas komandpilnvaras, nokomplektēta tehnika, saskaņots finansējums un vienības, kas ir apmācītas pārvietoties un darboties kopā.

Kas faktiski tiek veidots

Vācija ir būtiskākais tests tam, vai politiskie solījumi pārtop reālās militārās spējās. 45. brigādi Lietuvā, Berlīnes pirmo pastāvīgi ārvalstīs izvietoto smago kaujas brigādi, plānots līdz 2027. gada beigām nokomplektēt aptuveni 5000 karavīru apmērā, lai gan kazarmu būvniecība vēl turpinās (Euronews, n-tv).

Kopš 1. jūlija Vācijas un Nīderlandes militārais štābs no Minsteres pārņēmis operacionālo kontroli pār NATO spēkiem, kas piešķirti Igaunijai un Latvijai; kā tiekot ziņots, runa ir par aptuveni 50 000 karavīru (Zeit, Deutschlandfunk). Praktiski tas nozīmē, ka Eiropas komandstruktūra lemj, kā sabiedroto karaspēks šajās valstīs trenējas, izvietojas un reaģē.

Polijā rotācijas kārtībā atrodas aptuveni 10 000 ASV karavīru, un Poznaņā izvietots amerikāņu priekšējais komandvadības elements (LRT, Forsal). Par pastāvīgu ASV bāzēšanos sarunas vēl turpinās. Nosauktas vienības, konkrētas vietas un būvniecības grafiki ir tas, kas atšķir reālu spēju veidošanu no politiskiem saukļiem.

Eiropai vēl trūkst tā, ko plāns pieņem kā esošu

Lielākas daļas uzņemšanās NATO ietvaros nav tas pats, kas spēja rīkoties patstāvīgi. IFRI norāda, ka īsts Eiropas svars prasa pilnvaras komandķēdēs, ne tikai Eiropas karogus NATO štābos (Ifri). Robēra Šūmana fonds brīdina, ka Eiropa var palielināt aizsardzības budžetus, bet neiegūt reālu suverenitāti, ja tā paliek atkarīga no amerikāņu komandvadības, satelītiem un stratēģiskā transporta (Fondation Robert Schuman).

Personāla un tehnikas trūkums ir tikpat konkrēts. Vācijas aktīvajiem bruņotajiem spēkiem jāaug no aptuveni 185 000 līdz vismaz 260 000 karavīru, bet rezervēm — no apmēram 66 000 līdz 200 000. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdinājis, ka speciālistu trūkst jau Lietuvai paredzētās brigādes vajadzībām vien (Tagesschau). Somijas un Zviedrijas eksperti norāda, ka daļu amerikāņu spēju, tostarp pretraķešu aizsardzību un satelītu tīklus, Eiropa ātri aizstāt nevarēs (Svenska Yle).

Polijas medijos izcelts vēl viens politisks risks: Vašingtonas izvēlēto partneru formāts var sadalīt NATO pirmās un otrās šķiras sabiedrotajās (WP). Varšava no šādas atlases iegūst, jo tai ir augsti aizsardzības izdevumi un frontes valsts loma. Sabiedrotās, kuras netika uzaicinātas, sedz politiskās izmaksas.

Ankaras samits vēlāk šogad parādīs, vai Bergenas sarunu telpā tapis plāns, ko plašākā alianse ir gatava apstiprināt, vai arī neiekļautās dalībvalstis konstatēs, ka īstās izvēles izdarītas pirms to ienākšanas telpā.