Vašingtona vēršas pret ASML vecajām iekārtām

Katrs mākslīgā intelekta čatbots un attēlu ģenerators darbojas uz modernām mikroshēmām. To masveida ražošana ir atkarīga no vienas kompānijas iekārtām: ASML, kas atrodas Nīderlandes pilsētā Veldhovenā. ASML litogrāfijas sistēmas ar ekstrēmā ultravioletā starojuma kūļiem pārnes elektrisko shēmu rakstus uz silīcija plāksnēm — tehnoloģiju, ko neviens cits uzņēmums nav spējis atkārtot rūpnieciskā mērogā. 2025. gadā ASML uzrādīja 32,7 mljrd. € neto apgrozījumu, bet 2026. gadam prognozē 34–39 mljrd. €, ko lielā mērā virza pieprasījums pēc MI infrastruktūras (ASML gada pārskats).

Tas Nīderlandi ir padarījis par vienu no stratēģiski svarīgākajām valstīm MI sacensībā. Šonedēļ tā nonāca pretrunā, kas labi parāda Eiropas ievainojamību.

23. jūnijā Nīderlande pievienojās Pax Silica — ASV vadītai valstu grupai, kas koordinē piekļuvi minerāliem, enerģijai, mikroshēmām un datu centriem, lai MI piegādes ķēdes paliktu sabiedroto lokā (ASV Valsts departaments). Tajās pašās dienās Nīderlandes ārējās tirdzniecības ministrs Sjūrds Sjūrdsma devās uz Vašingtonu, lai iebilstu pret ASV likumprojektu, kas Kongresam ļautu noteikt, ko Nīderlandes uzņēmumi drīkst pārdot un kam (Reuters). Nīderlande grib būt aliansē, bet ne pieņemt visus tās noteikumus. Tā ir arī Eiropas dilemma MI aparatūras politikā.

Kāpēc mikroshēmu iekārta kļūst par ieroci

Pax Silica, kas tika izveidota 2025. gada decembrī un paplašināta līdz vairāk nekā ducim partneru, tostarp Japānai, Dienvidkorejai, Indijai un vairākām ES valstīm, balstās uz valsts sekretāra vietnieka Džeikoba Helberga pieņēmumu: MI sacensībā nepietiek ar labāku programmatūru. Jākontrolē fiziskā bāze, uz kuras tā darbojas — skaitļošanas jauda, izejvielas un rūpnīcas (Hudson Institute, Straits Times). Sabiedroto koordinācija šajā jomā risina reālu risku: piegādes ķēdes, kas koncentrējas nedraudzīgu valstu rokās, var tikt pārrautas.

Strīds sākas brīdī, kad koordinācija pārvēršas piespiešanā. ASML modernākās iekārtas, kas izmanto ekstrēmo ultravioleto starojumu jeb EUV, Ķīnai jau tagad nedrīkst pārdot eksporta kontroles dēļ. Tās ir valdību noteiktas normas, kas ierobežo sensitīvu tehnoloģiju pircēju loku. ASV Kongresā aprīlī iesniegtais abu partiju atbalstītais MATCH likumprojekts šo režīmu padarītu stingrāku (Baumgartnera paziņojums Pārstāvju palātā).

Tas aizliegtu eksportēt arī ASML vecākās paaudzes iekārtas, kas izmanto dziļo ultravioleto starojumu jeb DUV. Tās nav pašas modernākās sistēmas, taču joprojām ir vērtīgas, un tūkstošiem šādu iekārtu jau darbojas Ķīnas rūpnīcās. Likumprojekts ierobežotu arī šo iekārtu apkopi. Tas ir būtiski, jo litogrāfijas sistēmas nav ierīces, ko pieslēdz un aizmirst. Tām vajadzīga pastāvīga ražotāja apkope, programmatūras atjauninājumi un rezerves daļas. Ja servisa ķēde tiek pārrauta, pat jau pārdotas iekārtas ar laiku pārstāj darboties (Tom's Hardware).

Eiropas suverenitātes jautājums šeit ir tiešs. MATCH likumprojekts sabiedrotajiem dotu 150 dienas, lai pieņemtu līdzvērtīgus ierobežojumus. Ja tie atteiktos, Vašingtona paplašinātu ASV tiesību piemērošanu uz ārvalstīs ražotiem produktiem, faktiski liekot Nīderlandes uzņēmumam pakļauties amerikāņu likumam (Kima paziņojums Senātā). Likumprojekts ir izturējis komitejas balsojumu, bet vēl nav apstiprināts plenārsēdē; TechCrunch ziņo, ka tam, iespējams, būs jāiekļaujas plašākā likumdošanas paketē.

Ko Eiropa var zaudēt

Finansiālā ietekme būtu tūlītēja. Ķīna veidoja aptuveni 33 % no ASML pārdošanas apjoma 2025. gadā, bet 2026. gada pirmajā ceturksnī tās īpatsvars jau bija sarucis līdz 19 % no neto sistēmu pārdošanas apjoma (SCMP, ASML 2026. gada 1. ceturksnis). Šie ieņēmumi finansē nākamās paaudzes iekārtu izstrādi. Ja tie sarūk, vājāka kļūst arī Eiropas spēja saglabāt pārsvaru litogrāfijā.

ASML galvenā mītne ir Nīderlandē, bet tās precizitātes tehnoloģiju ekosistēma ir kontinentāla. Vācijas uzņēmumi ZEISS un TRUMPF piegādā optiku un lāzeru sistēmas, bez kurām EUV tehnoloģija nedarbotos (ZEISS, TRUMPF). Ierobežojumi ASML skartu arī šo piegādātāju ķēdi. ES Mikroshēmu akta mērķis ir palielināt Eiropas daļu pasaules pusvadītāju tirgū līdz 20 % (Eiropas Komisija), savukārt Brisele oficiāli runā par „risku mazināšanu, nevis atsaistīšanos” no Ķīnas (ES ekonomiskās drošības stratēģija). Taču lēmumi par eksporta kontroli joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Rezultātā Nīderlande ar Vašingtonu sarunājas viena pati par iekārtu, no kuras stratēģiski ir atkarīga visa Eiropa (CSDS VUB).

Kā norādījis Bruegel, ASML monopols Eiropai dod reālu ietekmi arvien sadrumstalotākā mikroshēmu pasaulē, bet tikai tad, ja tā tiek izmantota kopīgi. Sjūrdsma Vašingtonā sacīja, ka Nīderlande atbalsta mērķi liegt bīstamām tehnoloģijām nonākt naidīgu spēlētāju rokās, taču „piespiedu sadarbība” pārkāpj robežu (Reuters). Eiropai tagad jāatbild, vai tā spēj šo robežu noturēt pa vienai valstij atsevišķi. Pretējā gadījumā „uzticams partneris” pakāpeniski var nozīmēt pārvaldītu atkarību: augstākas izmaksas, mazāku sarunu spēku un vājāku kontroli pār industriālo pamatu, uz kura tiks būvēts MI.