Kas finansēs Ukrainas nākamos 70 miljardus eiro?

2026. gada 16. oktobrī Ukraina aicināja ES līderus nākamajam gadam piešķirt vēl desmitiem miljardu eiro. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atzina, ka 2027. gadā finansējuma iztrūkums sasniegs 70 miljardus eiro (EFE). Eiropadomes secinājumos nav apstiprināts ne papildu finansējums, ne jauns aizdevums, ne lēmums par Krievijas iesaldētajiem aktīviem (Eiropadomes secinājumi). ES aizdevums nākamajam gadam jau ir apstiprināts. Taču vēl nav panākta vienošanās, kā segt Kijivas papildu pieprasījumu un kam būs jāuzņemas risks, ja Ukraina nespēs aizdevumu atmaksāt.

Jau apstiprinātais Eiropas aizdevums

ES 90 mljrd. € aizdevums Ukrainas atbalstam (Ukraine Support Loan) paredzēts gan 2026., gan 2027. gadam. ES to finansē, aizņemoties kapitāla tirgos (Regula (ES) 2026/467). Nauda jau tiek izmaksāta. 2026. gada 14. oktobrī Eiropas Komisija pārskaitīja 2,86 mljrd. € droniem, pretgaisa aizsardzībai un munīcijai (Eiropas Komisijas paziņojums).

Tāpēc Eiropadome secinājumos varēja norādīt, ka finansējums Ukrainas 2026. gada vajadzību segšanai ir atrasts (Eiropadomes secinājumi).

Jaunais pieprasījums nāk papildus šim aizdevumam. Volodimirs Zelenskis samitā teica, ka karš Ukrainai nākamgad izmaksās 155 mljrd. €. Viņš lūdz Eiropai piešķirt vēl vismaz 70 mljrd. € aizsardzībai, ieročiem un valsts noturības stiprināšanai (Zelenska uzruna).

Divas dienas iepriekš publicētā Ukrainas valdības paziņojumā minēti divi atsevišķi iztrūkumi. Valsts budžetam vēl jāsaņem ap 30 mljrd. € no ārvalstu aizdevējiem un donoriem. Vēl ap 40 mljrd. € vajadzīgi aizsardzībai, un šī summa vispār neietilpst budžetā (Ukrainas valdība). Tās ir pašas Ukrainas aplēses. Eiropadomes secinājumos Eiropas Komisijai un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) uzdots sagatavot atjauninātu vajadzību novērtējumu (Eiropadomes secinājumi).

Samita lēmums bija šaurs. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta teica, ka līderi uzdevuši Komisijai piedāvāt veidu, kā segt papildu 2027. gada vajadzības, taču termiņu nenoteica (Koštas paziņojums, EFE). Šis uzdevums paver sarunas, taču tajā nav nosaukts aizdevējs un nav piešķirta nauda.

Kas maksās, ja Ukraina nespēs atmaksāt

Jaunam aizdevumam vajadzīgi galvotāji — valdības, kuru budžetiem būtu jāsedz zaudējumi, ja Ukraina nespētu to atmaksāt. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals aģentūrai Reuters sacīja, ka ticamākais risinājums ir vēl viens kopīgs ES aizdevums, jo valdības jau zina, kā šāds mehānisms darbojas. Viņš cer, ka lēmums tiks pieņemts līdz gada beigām (Reuters).

Esošais aizdevums rāda, kā to varētu īstenot arī bez visu dalībvalstu līdzdalības. To nodrošina ES budžetā pieejamā rezerve, un aizdevuma mehānismu izveidoja 24 dalībvalstis. Čehija, Ungārija un Slovākija tika atbrīvotas no finansiālajām saistībām (Regula (ES) 2026/467).

Šis precedents palīdz saprast Čehijas premjerministra Andreja Babiša teikto, ka Prāga negarantēs jaunus aizdevumus Ukrainai (Deník N). Pēc 2026. gada modeļa viņa atteikums atstātu Čehiju ārpus finansiālajām saistībām, bet pats par sevi neaizkavētu aizdevumu. Tomēr iepriekšējais risinājums negarantē, ka vienošanos izdosies atkārtot. Katra valdība, kas paliek malā, palielina riska daļu pārējām valstīm, kuras piekrīt aizdevumu garantēt.

Kāpēc iesaldētie aktīvi joprojām ir strupceļā

Cits risinājums būtu izmantot Krievijas centrālās bankas iesaldētos aktīvus. Lielākā daļa no tiem glabājas Briselē bāzētajā finanšu uzņēmumā Euroclear. Beļģiju uztrauc konkrētas sekas: ja aktīvi kādreiz būtu jāatdod Krievijai, zaudējumus varētu nākties segt Beļģijai.

Ārlietu ministrs Maksims Prevo Beļģijas parlamentā teica, ka valdība joprojām iebilst pret aktīvu izmantošanu, ja vien nav izpildīti trīs nosacījumi (Beļģijas parlaments). Pārējām dalībvalstīm būtu pilnībā jāuzņemas riska daļa. Būtu jāgarantē, ka būs pieejama nauda, ja aktīvi nāktos atdot. Jāiekļauj arī Krievijas aktīvi, kas glabājas ārpus Beļģijas.

Beļģijas ietekme izriet no tā, ka iespējamais rēķins būtu jāsedz tai, un valdība uzsver, ka viena šo risku neuzņemsies. Kamēr citas dalībvalstis šiem nosacījumiem nepiekritīs, aktīvu izmantošanas risinājums paliks slēgts.

Samitā netika nolemts piešķirt Ukrainai papildu aizdevumu, netika izraudzīts galvotājs un netika pieņemts lēmums izmantot Krievijas aktīvus. 70 mljrd. € joprojām ir Kijivas aplēse, un Eiropas Komisijas un SVF izvērtējums to var mainīt. Līderi apstiprināja tikai jau esošo aizdevumu, un Urzulas fon der Leienas vadītajai Eiropas Komisijai tagad jāiesniedz plāns, kurā norādīts, kuras valdības uzņemsies risku.