Yorgen Fenech stājas slepkavības zvērināto priekšā Valletā

Gandrīz deviņus gadus pēc tam, kad Maltā automašīnā ievietota bumba nogalināja pētniecisko žurnālisti Dafni Karuanu Galiciju, zvērināto tiesas priekšā Valletā stājies uzņēmējs, kuru prokuratūra uzskata par slepkavības pasūtītāju. Jorgens Feneks apsūdzēts līdzdalībā tīšā slepkavībā un noziedzīgā sazvērestībā. Viņš vainu noliedz (BBC, The Guardian). Zvērinātajiem jāvērtē viena cilvēka vaina. Taču vienlaikus tiek pārbaudīts, vai Maltas institūcijas spēj slepkavības lietu izmeklēt līdz cilvēkam, kuru apsūdz par politiski motivētas vardarbības finansēšanu pret žurnālisti.

Notiesātie zemākajā ķēdes posmā

Maltas tiesas jau ir izskatījušas lietas pret cilvēkiem, kuri atradās tuvāk pašai slepkavības izpildei. Džordžs un Alfreds Dedžordžo, divi slepkavības izpildītāji, pēc vainas atzīšanas saņēma 40 gadu cietumsodu. Vinss Muskats vainu atzina agrāk un tika notiesāts uz 15 gadiem. 2025. gadā Roberts Adžuss un Džeimijs Vella tika atzīti par vainīgiem bumbas piegādē un notiesāti ar mūža ieslodzījumu (Al Jazeera). Melvinam Teumam, taksometra vadītājam un bukmeikeram, kurš, pēc prokuratūras teiktā, bijis starpnieks starp Feneku un slepkavības izpildītājiem, tika piešķirta prezidenta apžēlošana apmaiņā pret liecībām (The Guardian).

Prokuratūrai tagad jāpierāda, ka Feneks slepkavību pasūtīja, finansēja vai tajā būtiski piedalījās. Pirmajās tiesas sēdēs lietā iekļauti pierādījumi par spridzināšanas plāniem, slepeniem ierakstiem un novērošanu (Newsbook). Feneka saikne ar lietu ved caur viņa biznesa interesēm: mediji viņu saistījuši ar ārzonu struktūrām un lielu valsts enerģētikas līgumu, ko Karuana Galicija izmeklēja. Tas, ka cilvēks, kuru apsūdz par žurnālistes slepkavības pasūtīšanu, beidzot nonācis zvērināto priekšā, Maltai jau ir būtiska robežšķirtne. Taču arī deviņu gadu plaisa starp slepkavību un tiesu ir daļa no šīs lietas.

Ko Brisele var un nevar

Karuana Galicija tika nogalināta laikā, kad viņa izmeklēja augsta līmeņa korupciju ES dalībvalstī. Tāpēc šī tiesa ir arī Eiropas tiesiskuma jautājums, lai gan Briseles rīcībā esošie instrumenti apstājas pie tiesas zāles durvīm. Eiropas Komisija, ES izpildvara, var uzraudzīt Maltas tiesu sistēmu un izdarīt spiedienu reformu virzienā. Tā nevar aizstāt Maltas prokurorus vai norādīt zvērinātajiem, kāds spriedums jāpieņem (European Commission).

Pēc slepkavības ES pieņēma jaunus likumus. Pret-SLAPP direktīva, ko plaši dēvē par „Dafnes likumu”, aizsargā žurnālistus un aktīvistus pret ļaunprātīgām prasībām, kuru mērķis ir apklusināt kritiķus ar tiesvedības izmaksām, nevis juridiski pamatotu strīdu (EUR-Lex). Atsevišķs akts, Eiropas Mediju brīvības akts, skar avotu aizsardzību un redakcionālo neatkarību. Šo normu mērķis ir padarīt grūtāku žurnālistu izolēšanu pirms draudi kļūst fiziski. Tās neatbild uz jautājumu, vai Feneks ir vainīgs.

Maltas nepabeigtās reformas

Dziļākais jautājums nav tikai par to, vai Malta spēj sarīkot tiesas procesu. Jautājums ir, vai Malta ir mainījusi apstākļus, kuros šāda slepkavība kļuva iespējama. 2021. gada publiskajā izmeklēšanā secināts, ka Maltas valsts institūcijas bija atbildīgas par nesodāmības atmosfēras radīšanu ap korupciju (Euronews). Piecus gadus vēlāk tās pašas vājās vietas nav pazudušas.

Mediju plurālisma un mediju brīvības centrs Maltu vērtē ar 71 % riska līmeni, norādot, ka valsts amatpersonas turpina vērsties pret žurnālistiem sociālajos tīklos un Malta joprojām nav pilnībā īstenojusi publiskās izmeklēšanas ieteikumus (CMPF). Organizācija Reportieri bez robežām apraksta polarizētu vidi, ko spēcīgi ietekmē politiskās partijas, un valdību, kura vilcinās ar reformu saraksta izpildi (RSF). FAZ šo procesu formulēja kā pārbaudi tam, vai Malta patiešām vēlas izmeklēt politiskās saites ap slepkavību, vai arī vienkārši tiesā pēdējo plaši zināmo apsūdzēto (FAZ).

Slovākijas Kuciaka lieta rāda, kā šāds process var iestrēgt. Pētnieciskais žurnālists Jāns Kuciaks tika nogalināts 2018. gadā, kad strādāja pie korupcijas izmeklēšanas. Par slepkavības pasūtītāju uzskatītais Marians Kočners divreiz tika attaisnots apsūdzībās par slepkavības organizēšanu un tagad gaida trešo tiesas procesu, lai gan par atsevišķu viltošanas lietu jau izcieš cietumsodu (Aktuality, Denník N). Šis modelis Eiropā ir labi redzams: tiesas var sodīt cilvēkus, kuri slepkavību izpildīja, bet nespēt pierādīt, kurš par to samaksāja.

Feneka lietā zvērinātajiem jāatbild uz vienu krimināltiesisku jautājumu. Plašāks jautājums — vai Malta ir izjaukusi nesodāmības vidi, kas ļāva nogalināt žurnālisti viņas darba dēļ, — paliek Maltas valdības atbildībā. Deviņus gadus to ir vaicājuši ES ziņojumi, Eiropas Parlamenta rezolūcijas un preses brīvības vērtējumi. Maltas valdība joprojām nav devusi pārliecinošu atbildi.