Fenech tiesā par €150,000 slepkavību

Gandrīz deviņus gadus pēc autobumbas sprādziena, kurā tika nogalināta pētnieciskā žurnāliste Dafne Karuana Galicija, zvērināto priekšā šonedēļ stājās vīrietis, kuru prokuratūra apsūdz slepkavības pasūtīšanā. Jorgens Feneks, viens no turīgākajiem Maltas uzņēmējiem, apsūdzēts par to, ka esot samaksājis slepkavības izpildītājiem aptuveni 150 000 € (The Guardian, BBC). Viņš apsūdzības noliedz.

Šī tiesa ir tuvākais punkts, līdz kuram lieta nonākusi attiecībā uz cilvēkiem, kuri, pēc prokuratūras versijas, atradās virs tiešajiem izpildītājiem. Taču kriminālprocess var atbildēt tikai uz daļu no jautājumiem.

Ko zvērinātie var izšķirt un ko nevar

Prokuratūras ievadrunā tika izklāstīta tieša ķēde. Starpnieks Melvins Teuma esot organizējis slepkavības pasūtījumu. Trīs slepkavības izpildītāji un spridzekļa piegādātāji jau ir notiesāti. Tagad jautājums ir, vai prokuratūra spēs pierādīt, ka Feneks pasūtīja nogalināšanu (The Guardian).

Spriedums, lai kāds tas būtu, neatbildēs uz plašāko jautājumu, kura dēļ šī lieta Eiropā nav pazudusi no uzmanības: vai Maltas valsts institūcijas pašas radīja apstākļus, kuros šāda slepkavība kļuva iespējama. Atsevišķa publiskā izmeklēšana, kuras ziņojums publicēts 2021. gadā, secināja, ka Maltas valstij jāuzņemas atbildība par nesodāmības atmosfēras veicināšanu (Public Inquiry report, Euronews).

Izmeklēšanā tika norādīts uz policiju, kas nerīkojās pēc draudiem Karuanai Galicijai, uz regulatoriem, kuri nepievērsa uzmanību korupcijai, ko viņa pētīja, un uz politiķiem, kuriem klusēšana bija izdevīga. Tiesa izskata viena cilvēka kriminālatbildību. Publiskā izmeklēšana vērtēja policijas, uzraugu un politiskās varas neveiksmes. Viena procedūra neaizstāj otru.

ES likumi, kuru tapšanu šī lieta paātrināja

Karuana Galicijas slepkavība piespieda Eiropas institūcijas rīkoties preses brīvības jautājumā, ne tikai pieņemt deklarācijas. Eiropas Parlaments pieprasīja Maltai īstenot publiskās izmeklēšanas rekomendācijas. Tas šo slepkavību uzskatīja arī par pārbaudi, vai ES spēj prasīt no dalībvalsts kopīgu tiesiskuma standartu ievērošanu (European Parliament resolution).

Daļēji šīs lietas radītā politiskā spiediena dēļ sekoja divi ES tiesību akti. Pret-SLAPP direktīva vēršas pret ļaunprātīgām prasībām tiesā, kuru mērķis ir apklusināt žurnālistus, taču tā attiecas tikai uz pārrobežu lietām. Tas nozīmē, ka iekšzemes spiediena kampaņas lielā mērā paliek ārpus tās tvēruma (EUR-Lex).

Šis ierobežojums nav formāls sīkums. Kā raksta Telex, Karuana Galicija savas karjeras laikā saskārās ar 43 tiesvedībām, lielākoties Maltas tiesās. Savukārt Eiropas Mediju brīvības akts paredz papildu garantijas redakcionālajai neatkarībai un mediju īpašumtiesību caurskatāmībai (EUR-Lex).

Abi likumi ir spēkā. Cits jautājums ir, vai tie maina rīcību vietās, kur vietējai varai nav intereses mainīties. Mediju plurālisma un mediju brīvības centra neatkarīgais monitorings secina, ka Malta joprojām nav pilnībā īstenojusi publiskās izmeklēšanas rekomendācijas (CMPF). Eiropas Komisija var sākt pārkāpuma procedūras pret valstīm, kas direktīvas nepārņem nacionālajos tiesību aktos, taču neviens juridisks mehānisms nestrādā automātiski, ja vietējā politika virzās pretējā virzienā.

Tiesas sākums piesaistīja uzmanību visā Eiropā, un reakcijas rāda atšķirīgas pieredzes. Slovākijas mediji šo lietu skatīja caur 2018. gadā nogalinātā žurnālista Jāna Kuciaka lietu un strīdīgo procesu pret uzņēmēju Marianu Kočneru, kur tiesām līdzīgi bija grūti pierādīt iespējamā pasūtītāja lomu (Aktuality.sk). Ungārijā valdībai tuvais Origo šo stāstu pasniedza kā ārvalstu kriminālziņu, atstājot malā tiesiskuma kontekstu (Origo).

Žurnālista slepkavības tiesu var aprakstīt kā institucionālas atbildības pārbaudi vai sašaurināt līdz kriminālhronikai. Redakcionālā izvēle parāda, kā katras valsts mediji apietas ar neērtu Eiropas precedentu.

Atvērtā lieta

Karuana Galicijas māsa Korinna Vella tiesas sākumu raksturoja kā „atvieglojumu” (Lovin Malta). Atvieglojumu, nevis atrisinājumu.

Zvērinātajiem jālemj par Feneka vainu. Viņu spriedums nepaskaidros, kuras amatpersonas un starpnieki uzturēja vidi, ko publiskā izmeklēšana aprakstīja kā nesodāmības atmosfēru. Tas nepiespiedīs Maltu pabeigt reformas, kuras monitoringa organizācijas joprojām uzskata par nepilnīgām. Un tas neparādīs, vai ES mediju brīvības likumi spēj panākt pārmaiņas tur, kur vietējai varai tās nav vajadzīgas.

Tiesas zāle ir atvērta. Grūtākā atbildības daļa paliek ārpus tās.