Zaporizhzhia triecienā bojāgājušo skaits sasniedz 20

Krievijas vadāmās aviobumbas sestdien Zaporižjā esot nogalinājušas vismaz 20 cilvēku un ievainojušas 32, liecina reģiona amatpersonas Ivana Fedorova plkst. 21:25 sniegtie dati (Ukrinform). Glābšanas dienests ziņoja, ka trīs no bojāgājušajiem esot bērni (Ukrainska Pravda). Eiropas ziņu redakcijas sekoja upuru skaita pieaugumam, taču neviena valdība nav paziņojusi par lēmumu, kas būtu saistīts tieši ar šo triecienu.

Policijas ziņojumā, ko citēja Euronews, teikts, ka pilsētā nokritušas piecas aviobumbas un divas no tām trāpījušas daudzdzīvokļu ēkām (Euronews). Ukrainas Nacionālā policija no rīta ziņoja, ka policisti strādājot vairākās trieciena vietās (National Police). Bumbas trāpīja Ukrainas kontrolētajā pilsētā, tālu no Krievijas kontrolētās atomelektrostacijas Enerhodarā (To Brief).

Glābējiem turpinot darbu, bojāgājušo skaits dienas gaitā pieauga — no astoņiem reģiona administrācijas plkst. 10:15 ziņojumā (regional administration) līdz 17 pēcpusdienā (Ukrainska Pravda). Fedorova vakarā sniegtais skaits ir jaunākais, nevis galīgais.

Naktī pārbaudītajos oficiālajos kanālos nebija paziņojuma par meklēšanas darbu beigām. Nav apstiprināts, cik cilvēku vēl nav atrasti.

Kāpēc šīs aviobumbas grūti pārtvert

Planējošā aviobumba ir parasta aviobumba, kurai pievienoti spārni un navigācijas komplekts. Spārni ļauj reaktīvajai lidmašīnai to nomest tālu no mērķa, bet pēc tam bumba aizplanē līdz tam. Aizsardzības pētniecības centrs RUSI lēš, ka šādas bumbas parasti nomet aptuveni 30 līdz 90 kilometru attālumā no frontes līnijas (RUSI). Lidmašīnai nav jālido virs pilsētas, kurai tā uzbrūk.

Šāds attālums apgrūtina aizsardzību. Īsa darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas parasti nespēj aizsniegt Krievijas lidmašīnu, ja tā bumbas nomet no tik tālu. Tālākas darbības rādiusa sistēmas dažkārt var notriekt lidmašīnu, taču tikai tad, ja tās novietotas pietiekami tuvu un ir pārtvērējraķetes, ko izmantot. NATO Apvienotais gaisa spēku kompetences centrs norāda, ka šo raķešu ir maz un tās ir dārgas (JAPCC).

Sestdienas trieciena detaļas nav zināmas. Nav publiskots, kāda tipa bumbas izmantotas, no kurienes pacēlās lidmašīnas un kāpēc bumbas sasniedza mērķi.

Atspoguļojums, nevis lēmumi

Līdzšinējā Eiropas uzmanība redzama ziņu medijos. Nīderlandes sabiedriskais medijs NOS uzturēja atsevišķu lapu par uzbrukumu un mainīja tās virsrakstu, kad bojāgājušo skaits sasniedza 17 (NOS). Euronews, kas raida visā Eiropā, pārraidīja Ukrainas policijas ziņojumu par triecieniem daudzdzīvokļu ēkām.

Divi tās pašas dienas notikumi var šķist atbildes reakcija, taču neviens no tiem nebija saistīts ar Zaporižju. Emanuels Makrons piezvanīja Volodimiram Zelenskim, lai paustu solidaritāti saistībā ar Krievijas turpinātajiem uzbrukumiem; Francija nesolīja jaunu atbalstu (RFI). Vēlāk tajā pašā dienā Polija pacēla gaisā iznīcinātājus. Polijas militārā vadība šo soli saistīja ar Krievijas triecieniem Ukrainas rietumos (Polsat News).

Arī ES paziņojums izskanēja pirms trieciena. ES diplomātiskais dienests pēdējo reizi nosodīja Krievijas uzbrukumus civiliedzīvotāju mājokļiem 8. oktobra paziņojumā — divas dienas pirms aviobumbu trieciena (EEAS).

Līdz šim publiskotā informācija liecina, ka Eiropas mediji rūpīgi sekoja sestdienas bojāgājušo skaita pieaugumam, bet neviena valdība nav paziņojusi par lēmumu, kas būtu tieši saistīts ar šo triecienu. Šis vērtējums aptver tikai līdz šim publiskoto un neko nepasaka par lēmumiem, kas varētu sekot. Galīgais skaits vēl jāgaida no pašas Zaporižjas: reģiona amatpersonas nav paziņojušas par meklēšanas darbu beigām un nav publicējušas galīgo bojāgājušo skaitu.