Zaporizhzhia paļaujas uz dīzeli

Eiropas lielākā atomelektrostacija 20. augustā zaudēja pēdējo savienojumu ar elektrotīklu, kad kaujas uz ziemeļiem no Dņipro upes pārrāva vienīgo vēl darbojošos elektrolīniju. Desmit dienas vēlāk sešu apturēto reaktoru un izlietotās kodoldegvielas baseinu dzesēšanu nodrošina tikai avārijas dīzeļģeneratori (LIGA, NV).

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi laika rezervi novērtējis aptuveni 10 dienās. Ja elektrolīniju neizdosies salabot un netiks piegādāta papildu dīzeļdegviela, stacija varot pilnībā zaudēt elektroapgādi, viņš brīdināja (Straits Times, RBC-Ukraine).

Krīze, kas veidojusies pa vienai līnijai

Šī situācija nav sākusies vienā dienā. Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Zaporižjas AES bija 10 ārējās elektropadeves līnijas. Tās pakāpeniski izkrita no ierindas, līdz 20. augustā pārstāja darboties pēdējā — 330 kV līnija Ferosplavna-1 (Ukrainian News, Rubryka). Militārā aktivitāte neļauj tehniķiem pat noskaidrot bojājuma cēloni. SAEA tagad ar abām pusēm runā par lokālu uguns pārtraukšanu, lai remonta brigādes varētu piekļūt līnijai (World Nuclear News).

Reaktori elektrību neražo jau vairāk nekā divus gadus. Taču „apturēts” nenozīmē nekaitīgs. Kodoldegvielas kasetēs un izlietotās degvielas baseinos radioaktīvā sabrukšana turpina radīt siltumu. Sūkņiem, vārstiem un mēriekārtām, kas šo siltumu aizvada, vajadzīga elektrība (Nuclear News Network, News UN). Ja vienlaikus pazūd gan ārējā elektropadeve, gan dīzeļģeneratori, dzesēšana apstājas un temperatūra sāk kāpt. Risks ir mazāks nekā darbībā esošā stacijā, bet tas nav nulle.

Augusta sākumā operatori visos sešos blokos paaugstināja ūdens līmeni izlietotās degvielas baseinos. Tas dod papildu laiku, ja aktīvā dzesēšana tiktu zaudēta un ūdens sāktu vārīties (Nuclear News Network). SAEA inspektori pārbaudīja lielāko daļu no stacijas 20 dīzeļģeneratoriem un 27.–28. augustā novēroja degvielas kravas automašīnu ierašanos no divām tuvējām vietām (NV, 5 Kanal). Taču inspektori galveno ārpus stacijas esošo degvielas noliktavu nav apmeklējuši kopš 2025. gada marta, un kauju dēļ pēdējā plānotā piegāde šai noliktavai esot aizkavējusies jau pirms vairākiem mēnešiem (UNN, Rubryka). 10 dienu dīzeļdegvielas aplēse nāk no stacijas personāla, nevis no neatkarīgas SAEA inventarizācijas.

Nedēļas laikā trīs dronu triecieni pievienoja vēl vienu risku: viens pie dzesēšanas dīķa ievainoja divus darbiniekus, otrs trāpīja sausās izlietotās degvielas glabātavā, trešais — smidzināšanas sistēmā (SAEA paziņoja platformā X, Agerpres). Radiācijas līmenis palika normas robežās. Aģentūra neatbildēja uz jautājumu par atbildīgo pusi.

Rosatom jautājums, no kura Eiropa izvairās

Eiropas valdības šo brīdinājumu lasa caur savu kodolpolitiku.

Francija, Eiropas valsts ar vislielāko atkarību no kodolenerģijas, velk piesardzīgu robežu. Konsultants Stefans Odrāns laikrakstam Le Parisien sacīja, ka aukstās apturēšanas režīmā esoša stacija nekļūst par „jaunu Čornobiļu” tikai tāpēc, ka zaudējusi ārējo elektropadevi (Le Parisien). Francijas brīdinājums ir praktiskāks: karš padara bīstamu arī infrastruktūru ap staciju. Apakšstacijas, ceļi, degvielas piegādes un noguris personāls kļūst par drošības riskiem (Euronews). Greenpeace France šo krīzi izmanto, lai prasītu sankcijas pret Rosatom, atgādinot, ka kodoltirdzniecība joprojām ir ārpus ES sankciju paketēm pret Krieviju (France 24).

Ungārija šajā jautājumā klusē visuzkrītošāk. Valdībai draudzīgie mediji pārstāstīja SAEA datus, nesaistot tos ar Paks II — Budapeštas reaktoru projektu, ko finansē un būvē Rosatom (Világgazdaság). Iemesls ir praktisks: Paks AES nodrošina būtisku Ungārijas elektroenerģijas daļu, bet Paks II īsteno tā pati Krievijas valsts kodolkompānija (World Nuclear Association). Budapeštai ir izdevīgi Zaporižju skaidrot kā kara, nevis Rosatom sankciju jautājumu. Kamēr ES sankciju režīms neattiecas uz kodolenerģijas nozari (Eiropas Savienības Padome), Ungārijai nav jāizmanto veto.

Polija šo epizodi ierāmē kā Krievijas piespiešanas instrumentu, vienlaikus sargājot sabiedrības uzticēšanos savai pirmajai kodolprogrammai. Polijas kodoldrošības regulatora pozīcija ir šāda: ārējās elektropadeves zudums ir paredzēts projektēšanas scenārijs, ar kuru dīzeļģeneratoriem jātiek galā; Zaporižju bīstamu padara karš un okupācija, nevis pati kodoltehnoloģija (BiznesAlert).

Tuvākais jautājums ir tehnisks: vai Grosi mēģinājums panākt lokālu uguns pārtraukšanu dos remonta brigādēm piekļuvi, pirms beidzas dīzeļdegviela. Plašākais jautājums ir politisks. Zaporižjas AES ir redzamākā Krievijas kontroles pār Eiropas kodolinfrastruktūru sekas, tomēr ES joprojām var šo situāciju uztvert kā drošības ārkārtas gadījumu, neiekļaujot Krievijas kodolietekmi sankciju cenā. Šo izvēli ārlietu ministri turpina atlikt.