Zaporizhzhia piedzīvo 16. pilno elektroatslēgumu

Zaporižjas atomelektrostacija atrodas Dņepras dienvidu krastā okupētajā Ukrainas daļā. To ar ārējo elektroapgādi vairs savieno viena 330 kilovoltu rezerves līnija — pēdējā no desmit līnijām, kas darbojās pirms kara. 30. maijā drons trāpīja 6. energobloka turbīnu ēkai un pārsita ārējo sienu. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) inspektori uz zemes atrada drona atlūzas un apdegušu optisko šķiedru (ABC News). Radiācijas līmenis palika normas robežās. Taču kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma stacija jau 16 reizes pilnībā zaudējusi ārējo elektroapgādi.

Trīspadsmit dienas iepriekš droni trāpīja Barākas atomelektrostacijai Apvienotajos Arābu Emirātos. SAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosi ANO Drošības padomei sacīja, ka uzbrukumi kodolobjektiem kļūstot par „pieaugošu parādību” (World Nuclear News). Divu nedēļu laikā trāpīti divi kodolobjekti divos kontinentos. Nevienai starptautiskai institūcijai nav pilnvaru to apturēt.

Uzraugs bez piespiešanas spēka

SAEA inspektori Zaporižjā atrodas kopš 2022. gada septembra. Viņi var mērīt radiāciju un rakstīt ziņojumus. Viņi nevar ieviest drošības zonu, piespiest Krieviju nodrošināt piekļuvi vai dot rīkojumu evakuācijai. Aģentūrai „nav izpildes pilnvaru vai tiešas atbildības par kodoldrošību” (SAIIA).

31. maijā inspektori pieprasīja piekļuvi bojātās turbīnu ēkas iekšpusei. Krievija to nepiešķīra. Ārējās apskates laikā inspektoriem lika doties aizsegā dronu aktivitātes un apšaudes dēļ. 26 ES dalībvalstis 2025. gada jūnijā SAEA Valdei norādīja, ka inspektoriem „atkārtoti liegta piekļuve” rietumu turbīnu zālēm (EEAS). Tieši šajā zonā 30. maijā notika trieciens.

Vienīgā institūcija, kas SAEA brīdinājumus varētu pārvērst saistošā rīcībā, ir ANO Drošības padome. Krievijas pastāvīgās locekles veto šādu ceļu bloķē. Diplomātiskā koalīcija, kas atbalstīja SAEA rezolūcijas par Ukrainu, vēl vairāk sašķēlās 2026. gada martā, kad ASV balsoja pret Valdes rezolūciju, kurā nosodīti uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai (Ukrainska Pravda).

Likumi citam karam

Noteikumi, kam jāaizsargā kodolobjekti, tika rakstīti konvencionālu armiju karam. Ženēvas konvenciju 1977. gada I papildprotokola 56. pants aizliedz uzbrukt atomelektrostacijām, ja trieciens var radīt „bīstamu spēku” noplūdi un apdraudēt civiliedzīvotājus. Taču tajā ir militārās izmantojamības izņēmums: stacija var zaudēt aizsardzību, ja tā apgādā militāras operācijas ar elektroenerģiju. Aizsargāto objektu sarakstā ir reaktori, dambji un aizsprosti, bet nav degvielas glabātavu vai elektrotīkla infrastruktūras, kas nepieciešama dzesēšanas sistēmām (Oxford JCSL, ECPR Loop).

Krievija šo protokolu nav ratificējusi. To nav ratificējušas arī ASV. Savukārt dronus pret Barākas staciju palaida nevalstiski spēki no Irākas teritorijas, tātad ārpus līguma valstu savstarpējo attiecību ietvara. Grozījumu process nav sācies.

Eiropas ievainojamība

ES 13 dalībvalstīs darbojas 98 kodolreaktori, kas saražo aptuveni ceturtdaļu bloka elektroenerģijas. Francijā vien darbojas 57 reaktori (World Nuclear Association). Radioaktīva piesārņojuma gadījumā Zaporižjā aizsardzības pasākumi varētu būt jāievieš Rumānijā, Moldovā un Ungārijā — atkarībā no vēja virziena.

30. maija trieciena ģeopolitiskā atbalss bija tūlītēja. Bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs publiski draudēja ar atbildes triecieniem Eiropas atomelektrostacijām. Bulgārijas mediji draudus plaši apsprieda: Fakti.bg un 24chasa.bg rakstīja par iespējamām sekām Kozlodujas stacijai, Bulgārijas pašas Krievijā būvētajai AES. Prezidents Rumens Radevs saglabāja sev raksturīgo divdomību, nepieslienoties ne Rietumu nosodījumam, ne Maskavas uzbrukumu skaidrojumam.

Francija ANO nosodīja uzbrukumu Barākai, bet nepublicēja riska novērtējumu savām stacijām (French UN Mission). Polijas kodoldrošības aģentūra apstiprināja, ka radiācijas līmenis ir normāls, taču nepubliskoja piesārņojuma scenāriju (Rzeczpospolita). Neviena Eiropas valdība publiski nav izskaidrojusi, kā rīkoties, ja uzbrukumi strādājošām atomelektrostacijām kļūst par regulāru kara praksi.

Dažas dienas pirms drona trieciena Zaporižjas stacija piedzīvoja 12 stundu sakaru pārrāvumu — ilgāko kopš kara sākuma. Tas atņēma kaimiņvalstīm iespēju novērtēt radioloģisko situāciju (Kyiv Independent). No SAEA septiņiem kodoldrošības pamatprincipiem pārkāpti vai apdraudēti jau seši.

Turbīnu ēka nav reaktora aizsargapvalks. Stacija ir aukstā apturēšanas režīmā. Šī trieciena tūlītējais radioloģiskais risks bija zems. Taču neviena institūcija līdz šim nav parādījusi spēju novērst to, ka atomelektrostacijas kļūst par mērķiem. Katrs incidents bez sekām samazina politisko cenu nākamajam.