Zelenskis noraida Merca ES kompromisu

Kad Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piedāvāja Ukrainai jaunu „asociētās dalības” kategoriju Eiropas Savienībā, Volodimirs Zelenskis to noraidīja bez aplinkiem, nosaucot par „netaisnīgu” un uzstājot uz pilntiesīgu dalību. Strīds nav tikai par nosaukumu. Ukrainas iestāšanās mainītu ES iekšējo varas līdzsvaru, un to saprot gan Kijiva, gan lielās dalībvalstis.

Statuss, ko līgumi nepazīst

Merca 18. maija vēstule ES līderiem piedāvā modeli, kura pašreizējos ES līgumos nav. „Asociētā dalība” Līgumā par Eiropas Savienību neparādās.

Saskaņā ar piedāvājumu Ukraina iegūtu vietu ar balsstiesībām Eiropadomē, kur valstu un valdību vadītāji nosaka ES politisko virzienu, un ES Padomē, kur ministri vienojas par likumiem. Vairāki mediji šo ideju aprakstījuši kā dalību bez balsstiesībām, taču Merca vēstulē runa ir par līdzdalību ar balsi (Reuters, DGAP). Ukraina saņemtu arī Eiropas komisāru bez portfeļa un asociētos deputātus Eiropas Parlamentā, bet ar ierobežotu ietekmi.

Mercs piedāvā arī attiecināt uz Ukrainu ES savstarpējās aizsardzības klauzulu — Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktu, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu palīdzēt citai dalībvalstij bruņota uzbrukuma gadījumā. Viņš apgalvo, ka tam neesot vajadzīga līgumu grozīšana, pietiktu ar „spēcīgu politisku vienošanos”. Briselē diplomāti tam nepiekrīt. „Es nesaprotu, kā tas varētu darboties no juridiskā viedokļa. Būtu jāgroza līgumi,” viens no viņiem sacīja Euronews. Eiropas Komisija vērtējumu nav sniegusi, atstājot jautājumu valdību vadītāju ziņā (Ukrainska Pravda).

Kāpēc pilntiesīga dalība satrauc Parīzi un Berlīni

Ukrainas pilntiesīga dalība pārbīdītu ES lēmumu pieņemšanas aritmētiku. Ar aptuveni 44 miljoniem iedzīvotāju Ukraina kļūtu par piekto lielāko dalībvalsti. Kvalificētā vairākuma balsojumos, kur likuma pieņemšanai vajag 55 % dalībvalstu, kas pārstāv 65 % ES iedzīvotāju, Ukrainas svars pārvietotu ietekmi austrumu virzienā. DGAP analīzē secināts, ka Vācija un Francija nav saskaņojušas paplašināšanās stratēģijas un ka Ukrainas iestāšanās vājinātu franču-vācu bloka spēju noteikt iznākumu.

Merca modelis daļu no šīs pārmaiņas dotu uzreiz: vietu Padomē ar balsstiesībām, bet bez piekļuves ES budžetam, lauksaimniecības subsīdijām un struktūrfondiem. Financial Times minētā iekšējā Padomes analīze lēsusi, ka Ukrainas pilntiesīga dalība pirmo reizi padarītu Franciju par neto maksātāju Kopējā lauksaimniecības politikā (Poland Watch).

Francijas sabiedriskā doma pret paplašināšanos ir vēsākā Eiropā. Emanuels Makrons lūdzis Komisijai „precīzu kalendāru” Ukrainas uzņemšanai, taču konkrētas saistības nav uzņēmies (Le Monde).

Mierinājuma balva, ko Zelenskis nepieņem

Mercs priekšlikumu sasaista ar miera diplomātiju. Viņa vēstulē teikts, ka tas „palīdzēs veicināt notiekošās miera sarunas”. Aprīlī viņš ieteica Zelenskim ukraiņiem sacīt: „Es jums atvēru ceļu uz Eiropu.” Piedāvājums ir veidots kā kompensācija — Eiropas enkurs, kas palīdzētu pārdot teritoriālas piekāpšanās jebkurā miera vienošanās variantā.

Zelenskis redz risku. Pat ar balsstiesībām Padomē asociētā dalība atstātu Ukrainu ārpus ES budžeta un lauksaimniecības subsīdijām. Tai nebūtu līgumos nostiprinātas dalības juridiskās noturības. Pēc Viktora Orbāna aiziešanas no varas Ungārijā aprīļa vēlēšanu rezultātā ir zudis galvenais veto drauds Ukrainas uzņemšanai. Kāpēc pieņemt pusceļa statusu, ja ceļš uz pilntiesīgu dalību tagad varētu būt skaidrāks?

Polija par galveno ieguvumu uzskata 42. panta 7. punktu: Eiropas aizsardzības garantiju, kas mazāk atkarīga no neuzticama NATO lietussarga, kā argumentē poļu analītiķi. Taču Polijas lauksaimnieki baidās no Ukrainas konkurences. Slovākijas Roberts Fico ideju noraidīja tieši: „Vai nu mēs kādu uzņemam ES, vai neuzņemam”. Tas notika dažas nedēļas pēc tam, kad viņš Zelenskim bija solījis pilnu atbalstu Ukrainas ceļam uz ES.

Jūnija Eiropadomes formālajā darba kārtībā paplašināšanās nav iekļauta. Komisijas pirmspaplašināšanās reformu pakete, kurai jāparāda, kā praktiski darbotos ES ar vairāk nekā 30 dalībvalstīm, pēc vairākkārtējas kavēšanās joprojām nav publicēta. Īrijas ārlietu ministrs brīdinājis, ka asociētā dalība „riskē atstāt Ukrainu nenoteiktībā”.

Zelenska atteikums ir likme uz to, ka Eiropai Ukraina institūciju iekšpusē ir vajadzīga vairāk nekā Ukrainai aizstājējstatuss ārpus tām. Ja asociētā dalība Eiropas galvaspilsētām izrādīsies pietiekami ērta, spiediens pabeigt pilntiesīgu uzņemšanu mazināsies. Kijivai tieši šī ērtība ir īstais drauds.