Kyiv notriec vienu no 27 raķetēm

Naktī uz 1. augustu Krievija pret Kijivu raidīja 27 ballistiskās raķetes. Tās bija daļa no plašāka uzbrukuma ar 35 raķetēm un 185 droniem. Ukraina pārtvēra vienu ballistisko raķeti; pārējām tai nepietika Patriot pārtvērējraķešu (European Pravda, SBS/Reuters). Deviņi cilvēki gāja bojā. Viena raķete nokrita aptuveni 10 metru attālumā no Lietuvas vēstniecības teritorijas, izsitot logus un izkaisot atlūzas (Investing/Reuters).

Raķetes, kas varēja mainīt iznākumu, top rūpnīcās, kuru jaudu var palielināt gados, nevis mēnešos.

Aritmētika, ko izmanto Krievija

Lockheed Martin 2024. gadā saražoja vairāk nekā 500 PAC-3 MSE pārtvērējraķešu — tā ir dārgākā Patriot sistēmas raķete, kas paredzēta ienākošu ballistisko raķešu iznīcināšanai. Uzņēmums 2025. gadā plānoja ražošanu palielināt par 20 % (Lockheed Martin). Vašingtona cenšas kopējo ražošanu pasaulē palielināt līdz vairāk nekā 750 raķetēm gadā, taču komponentu trūkums, tostarp Boeing Hantsvilas rūpnīcā ražoto mērķa meklētāju piegādes, kavē jaudas audzēšanu pat Japānā (Kyiv Independent/Reuters).

Viena nakts Kijivā parāda disproporciju. Ja Ukraina mēģinātu notriekt visas 27 ballistiskās raķetes, tas pat pie aprēķina „viena pārtvērējraķete pret vienu mērķi” patērētu ievērojamu daļu no viena mēneša globālās PAC-3 produkcijas. Pret īpaši svarīgiem mērķiem standarta pieeja paredz divus šāvienus, tātad patēriņš dubultojas. Viena PAC-3 MSE maksā ap 3,85 milj. dolāru (US Army FY2025 budget). Lockheed ilgtermiņa plāns paredz sasniegt 2 000 PAC-3 MSE gadā, bet šāds kāpums iecerēts septiņu gadu laikā (Lockheed Martin). Krievijai nav obligāti jāiznīcina Patriot baterijas. Pietiek tās iztukšot.

Eiropai trūkst sistēmu, ko vēl varētu atdot

Piecas dienas pirms uzbrukuma Volodimirs Zelenskis Baltajā namā tikās ar Donaldu Trampu, lai prasītu vairāk Patriot sistēmu un ātrāku ražošanu (To Brief). Kijivas trieciens parādīja, kāpēc Eiropas donoru iespējas jau ir tuvu robežai. Visas šeit minētās valstis Ukrainai ir devušas reālu bruņojumu vai naudu. Neviena pati nevar atrisināt deficītu, jo izšķirošās ražošanas līnijas atrodas ASV.

Vācija ir piegādājusi trīs pilnas Patriot sistēmas, četras papildu palaišanas iekārtas un raķetes (Bundesregierung). Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss turpmākas nodošanas tagad sasaista ar ātru aizvietošanu no ASV, uzsverot, ka Berlīnei jāsaglabā pietiekama aizsardzība pašas NATO pretgaisa aizsardzības pienākumiem (Deutschlandfunk). Nīderlande ir nosūtījusi pilnu sistēmu un raķetes, bet pašai palikušas tikai trīs uguns vienības; viena no tām sargā NATO apgādes koridoru uz Polijas austrumu flangu. Tāpēc Hāga pārgājusi uz 500 milj. € finanšu paketi, kas balstīta ASV piegādēs (Dutch Defence, Dutch Defence). Vācija un sabiedrotie no nacionālajiem krājumiem apvienoja 35 Patriot pārtvērējraķetes (Tagesschau). Tas ir aptuveni tik, cik var prasīt viens piesātinājuma uzbrukums.

Polija pērk 644 PAC-3 MSE raķetes programmai Wisla — savas valsts pretgaisa aizsardzības sistēmai, kas balstīta Patriot tehnoloģijā. Piegādes paredzētas līdz 2029. gadam (Army Recognition). Varšava piedāvājusi uzņemt ASV, Polijas un Ukrainas kopražošanas rūpnīcu, taču aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks uzsvēris, ka noteikumus nosaka Vašingtona: ASV eksporta kontrole un intelektuālā īpašuma līgumi nosaka, ko un kur drīkst ražot (Defence Industry Europe). Polija var piedāvāt rūpnīcas vietu. Tā nekontrolē tehnoloģiju.

Francija un Itālija Ukrainai ir nodevušas divas SAMP/T baterijas ar Aster raķetēm (Defense News), un MBDA ir saīsinājusi Aster piegādes laiku no 42 mēnešiem līdz mazāk nekā 18 (MBDA). Tas ir reāls progress, bet pat saīsinātais grafiks joprojām pārsniedz gadu.

Ko atklāj Lietuvas izsistie logi

Lietuva vēstniecības bojājumus neuztvēra kā blakus epizodi. Viļņa izsauca Krievijas diplomātisko pārstāvi, iesniedza protesta notu un atsaucās uz 1961. gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām — līgumu, kas aizsargā vēstniecības pret uzbrukumiem (LRT). Prezidents Gitans Nausēda sacīja, ka Ukraina aizstāv Eiropas drošību kopumā; ārlietu ministrs Ķēstutis Budris prasīja spēcīgāku atbalstu un stingrākas sankcijas (Delfi). Zelenskis vēstniecības trāpījumu tieši sasaistīja ar pārtvērējraķešu trūkumu (European Pravda, DW).

Lēmumu ķēde ir vienvirziena. Eiropas galvaspilsētas var nodot bruņojumu un piešķirt naudu. Vašingtona kontrolē ražošanas līnijas, no kurām atkarīgs, cik ātri krājumi atjaunojas. Krievija izvēlas, kad šaut. Naktī uz 1. augustu mērķus sasniedza 26 no 27 ballistiskajām raķetēm.