NATO nosoda pārkāpumus, noteikumu nav

Ziemeļatlantijas padome, NATO augstākā politiskā institūcija, 12. augustā nosodīja Krieviju par gaisa telpas pārkāpumiem virs Polijas un Rumānijas (Euractiv). Taču alianse neiedarbināja 4. pantu, kas paredz formālas konsultācijas, ja kāda dalībvalsts jūtas apdraudēta, nepaziņoja par jaunu spēku izvietošanu un neatklāja nekādas izmaiņas pārtveršanas noteikumos. Starp politisko trauksmi un redzamu militāru rīcību paliek plaisa, un tieši tā ir būtiskākā ziņa.

To izskaidro varas sadalījums aliansē. NATO var nosodīt, konsultēties un izvietot spēkus. Taču lēmums par šaušanu joprojām paliek pilotu un nacionālo pretgaisa aizsardzības komandieru rokās, un tas tiek pieņemts saskaņā ar katras valsts tiesībām, ja vien NATO nav izsludinājusi konkrētu misiju ar iepriekš saskaņotiem spēka lietošanas noteikumiem. Šis dalījums redzams gandrīz katrā pēdējā mēneša incidentā.

Kas šķērsoja robežu

Rumānijas gadījums parāda, kā problēma izskatās gaisā. 24. jūlijā Rumānijas radari fiksēja dronu, kas virzījās iekšzemē no Donavas deltas piekrastes. Gaisā tika pacelti divi Itālijas iznīcinātāji „Eurofighter”, kas piedalījās NATO gaisa telpas patrulēšanā, un divi Rumānijas F-16. Mērķis tika iznīcināts pie Padinas Buzau apriņķī; piloti to raksturoja kā „Shahed”/„Geran-2” tipa apdraudējumu (Romania Insider). Nākamajā dienā pie Sfintu George tika notriekts vēl viens drons (Le Figaro).

Rumānijas toreizējais aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Radu Miruca izskaidroja ierobežojumu: kad mērķis klasificēts kā naidīgs, seko tūlītēja iesaiste, taču Rumānijas spēki nedrīkst šaut uz dronu, kamēr tas vēl atrodas Ukrainas gaisa telpā (Digi24). Izšķirošie jautājumi ir atklāšanas ātrums, mērķa klasifikācija un ģeogrāfija. Tos nosaka Rumānijas tiesiskais ietvars, nevis vispārīgs NATO paziņojums.

Polijas gadījums ir citāds. 30. jūlijā pie Tarnavas-Kolonijas Ļubļinas reģionā nokrita atlūzas. Prokuratūra identificēja vraku kā Krievijā ražotu spārnoto raķeti H-101 (Rzeczpospolita). Aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs Seimam sacīja, ka ģenerālim Ireneušam Novakam bija pilnvaras dot rīkojumu raķeti notriekt, ja tās trajektorija apdraudētu apdzīvotas vietas (Polijas Aizsardzības ministrija). Polija izsauca Krievijas vēstnieku un iesniedza protesta notu. Kā ziņojām pagājušajā nedēļā, Polija un Baltijas valstis jau bija pastiprinājušas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, bažījoties par Krievijas iespējamu viltus karoga operāciju risku.

Frontes valstis redz pārbaudes mēģinājumus. Pierādījumi nav viennozīmīgi

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņa sacīja, ka izlūkdienesti novērojot Krievijas gatavošanos iespējamām provokācijām Baltijas reģionā (LRT). Lietuvas militārais izlūkdienests minēja konkrētu risku: Krievija varētu uzbrukt mērķiem Baltijā, izmantojot Ukrainā ražotus dronus, tādējādi padarot neskaidrāku jautājumu par palaišanas vietu un atbildību. Šādā situācijā NATO būtu grūtāk iegūt skaidru pierādījumu pamatu kolektīvai rīcībai (15min). Lietuva jau izvieto karavīrus un kuģus Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, „LitPol Link” apakšstacijas un Kruoņa hidroakumulācijas elektrostacijas aizsardzībai (Delfi).

Bulgārijas gadījums rāda pretēju ainu. 8. augustā pie Kardamas, netālu no Transbalkānu gāzes cauruļvada kompresoru stacijas, eksplodēja drons. Bulgārijas Aizsardzības ministrijas vērtējumā objekts, visticamāk, bijis „Maya” tipa māneklis, ko plaši izmanto Ukrainas spēki, un pierādījumu par apzinātu rīcību pret Bulgāriju neesot (Mediapool). Bulgārija izsauca Ukrainas, nevis Krievijas vēstnieku. GPS modulis neļāva rekonstruēt maršrutu (Euronews Bulgaria). Šis gadījums viens pats liedz apgalvot, ka katrs objekts, kas šķērso NATO tuvumā esošu gaisa telpu, ir apzināts Krievijas tests.

Vācija izgaismo vēl vienu vājumu: pat tad, ja apdraudējums ir tuvs militārai jomai, miera laikā dronu aizsardzība bieži sākas ar policiju. Berlīne paplašina Federālās policijas dronu aizsardzības vienību līdz 300 speciālistiem astoņās vietās, taču Bundesvēra iesaiste valsts iekšienē joprojām ir konstitucionāli ierobežota (Bundesregierung, Tagesschau).

Nosodījuma cena bez kopīga mehānisma

Šo incidentu kopējā aina ir skaidra. Rumānija notrieca dronus ar nacionālajām pilnvarām. Polija aktivizēja pretgaisa aizsardzību nacionālās komandķēdes ietvaros. Lietuva stiprina infrastruktūru ar karavīriem un kuģiem. Katra valsts rīkojas uz sava tiesiskā pamata.

NATO nosodījums atzina problēmu par alianses problēmu, taču publiski neradīja kopīgu mehānismu tās risināšanai. Alianse paziņoja, ka tā „turpina stiprināt” integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, proti, sistēmu, kas savieno dalībvalstu sensorus, lidaparātus un pārtveršanas spējas. Šāds formulējums apraksta jau notiekošu darbu, nevis jaunu lēmumu.

Atkārtoti nosodījumi bez redzamiem alianses pasākumiem rada risku, ka Maskava secinās: NATO praktiskais slieksnis ir augstāks, nekā liek domāt politiskā valoda. Pamatots secinājums nav tāds, ka Krievija katrā gadījumā apzināti pārbaudījusi NATO. Bulgārijas pierādījumi to neapstiprina. Secinājums ir cits: atkārtoti gaisa telpas pārkāpumi, vai tie būtu neapdomīgi, vai pārbaudoši, veido modeli, kurā operacionālo risku nes frontes valstis, bet alianse atbild ar solidaritātes valodu. NATO ir pacēlusi politisko trauksmi, bet vēl nav parādījusi kopīgus noteikumus, kas austrumu flanga pretgaisa aizsardzību padarītu paredzamu: vienotus standartus, kad piloti drīkst iesaistīties, kopīgus sensorus, kas darbojas pāri robežām, un pilnvaras, kas nebeidzas pie katras nacionālās gaisa telpas robežas.