Seūta atjauno robežkontroles strīdu

No Marokas Seūtā 30. un 31. jūlijā esot iekļuvuši aptuveni 50 000 līdz 60 000 cilvēku (Al Jazeera); šie notikumi izraisīja desmitiem nāves gadījumu un masveida atgriešanu. Dažu dienu laikā Itālija ieviesa pārbaudes ieceļotājiem no Spānijas. Francija pastiprināja policijas klātbūtni Pirenejos. Vācija šo brīdi izmantoja, lai pagarinātu pārbaudes uz visām sauszemes robežām. Divdesmit divi ES līderi pieprasīja ārkārtas sarunas.

Taču būtiskais pierādījums nav parādīts: neviena valdība un neviena ES institūcija nav pierādījusi, ka kāds no Seūtā iekļuvušajiem būtu nonācis kontinentālajā Eiropā, vēl jo mazāk citā dalībvalstī (Spānijas Ārlietu ministrija, Daily Sabah).

Seūta nav atvērtas durvis

Politiskā reakcija balstījās pieņēmumā, ka Seūta ir atvērti vārti uz Eiropas bezpasu ceļošanas zonu. Tā nav. Seūta atrodas Marokas piekrastē. Tā ir Spānijas teritorija, bet ikvienam, kurš no tās pa jūru vai gaisu dodas uz kontinentālo Spāniju, jāiziet identitātes pārbaudes abos brauciena posmos. Spānija to sauc par „dubulto filtru”: robežkontrole pie Marokas žoga un pēc tam izceļošanas pārbaude ostā (Spānijas Ārlietu ministrija, Diplomacy and Law). Spānija ziņoja, ka vairāk nekā 48 000 no aptuveni 50 000 ieceļojušo 48 stundu laikā tika atgriezti Marokā (Al Jazeera).

Juridiski šī atšķirība ir svarīga. 2024. gada Šengenas reforma (Regula 2024/1717) ļauj valdībām atjaunot ar migrāciju saistītas iekšējo robežu pārbaudes, taču tikai tad, ja tās var norādīt uz plaša mēroga neatļautu pārvietošanos starp dalībvalstīm. Spiediens uz vienas dalībvalsts ārējo robežu, kuru ierobežo pašas Spānijas pārbaudes, ir vājāks juridiskais pamats kontrolei tālu no Seūtas.

Kontroles, kurām meklē pamatojumu

Asāko soli spēra Itālija: uz vienu mēnesi ieviesa pārbaudes gaisa un jūras satiksmē no Spānijas, mērķējot uz trešo valstu pilsoņiem. Itālijai un Spānijai nav kopīgas sauszemes robežas (Sky TG24). Džordža Meloni un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena pēc tam virzīja vēstuli, ko parakstīja 22 līderi, pieprasot ārkārtas ministru sanāksmi un gatavību iekšējām kontrolēm (ANSA, Euronews). Frederiksena aizgāja vistālāk, sakot, ka ES jāapsver „visas iespējas, tostarp Šengenas sadarbības apturēšana”, lai gan pati nekādus formālus pasākumus neieviesa (DR, DW).

Francija pie Spānijas robežas izvietoja ātrās reaģēšanas spēkus, personāla skaitu palielinot aptuveni pieckārt (Le Figaro). Taču Parīze jau iepriekš bija paziņojusi par robežkontrolēm uz visām savām robežām līdz 2026. gada oktobrim. Seūta mainīja cilvēku skaitu uz robežas, nevis juridisko pamatu (EU Law Live).

Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints sasaistīja Seūtu ar sauszemes robežu pārbaužu pagarināšanu, kas turpinās kopš 2024. gada septembra (Bundesregierung, Tagesschau). Neviens Vācijas valdības paziņojums nav sasaistījis kādu Seūtas ieceļotāju ar nonākšanu Vācijas teritorijā.

Portugāle izdarīja pretēju secinājumu. Premjerministrs Luišs Montenegru pastiprināja patruļas Algarvē, bet noraidīja Šengenas apturēšanu. Ārlietu ministrs Paulu Ranžels norādīja, ka Spānijas pašas kontroles starp Seūtu un kontinentālo daļu jau ierobežo risku (RTP).

Pagaidu kontroles, kas nepazūd

Stingrās līnijas arguments nav bez pamata: 50 000 cilvēku pieplūdums pie ES ārējās robežas pārbauda atturēšanas politikas ticamību. Taču atkārtojas pazīstams modelis. Francija iekšējās robežkontroles gandrīz nepārtraukti uztur kopš 2015. gada. Vācija 2024. gadā atjaunoja pārbaudes uz visām sauszemes robežām. Seūta valdībām ar jau esošām kontrolēm deva jaunu pamatojumu tās pagarināt, bet valdībām bez kontrolēm — iespēju demonstrēt stingrību.

Divdesmit divu valstu spiediens noveda pie ministru videokonferences, taču ne pie formāliem lēmumiem (RFI). Eiropas Komisija piedāvāja Frontex, ES robežaģentūras, pastiprinājumu, ko Madride nebija pieprasījusi (Politico).

Kamēr kāda valdība neparāda, ka Seūtas robežšķērsošana patiešām pārvērtās cilvēku pārvietošanā pāri ES iekšējām robežām, reakcija vairāk izskatās pēc politiska aizsega Šengenas „pagaidu” iekšējo pārbaužu normalizēšanai, nevis pēc ārkārtas robeždrošības pasākuma.