Ukraina neapturēja ballistiskās raķetes

16. augustā Krievijas raķete trāpīja „ArcelorMittal” tērauda rūpnīcai Krivijrihā, nogalinot divus strādniekus un ievainojot 14 (Kyiv Independent, Euronews). Domnas tika apturētas, un militārs trieciens kļuva par redzamu kaitējumu rūpniecībai. Kijivā ugunsgrēki izcēlās divos rajonos, Sumu apgabalā gāja bojā viens cilvēks. Kopumā 13 vietās Krievija raidīja jauktu triecienu ar „Iskander-M” ballistiskajām raķetēm, spārnotajām raķetēm un vairāk nekā simt „Shahed” tipa droniem (Ukrainas Gaisa spēki). Ukrainas Gaisa spēki naktī notrieca 85 dronus un trīs spārnotās raķetes. Ballistisko raķešu pārtverto skaits bija nulle (RBC Ukraine).

Eiropai jāskatās tieši uz šo nulli. Dronu notriekšanas skaits virsrakstos rada priekšstatu, ka aizsardzība darbojas. Ballistiskās raķetes rāda citu ainu. Eiropas valdības ir pasludinājušas Ukrainas pretgaisa aizsardzību par būtisku, taču nespēj piegādāt pietiekami daudz pārtvērējraķešu, kas aptur ballistiskās kaujas galviņas. Līdz ziemai palikuši trīs mēneši.

Kāpēc dronu skaits maldina

Krievijas triecienu uzbūve ir apzināta. Lēti droni piespiež Ukrainas vienības sekot desmitiem mērķu un tērēt ierobežotos raķešu krājumus. Pēc tam ballistiskās kaujas galviņas pienāk ātrāk un ir daudz grūtāk apturamas (Reuters). Īsāka darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, piemēram, IRIS-T un NASAMS, var tikt galā ar droniem un spārnotajām raķetēm. Tās nav paredzētas ballistiskajām raķetēm, kas mērķim tuvojas stāvā un ļoti ātrā trajektorijā. Šādu pārtveršanu spēj veikt sistēmas, kas būvētas tieši šim uzdevumam, piemēram, „Patriot” PAC-3 vai Francijas un Itālijas SAMP/T (Politico). Ukrainai nepietiek ne vienu, ne otru.

Tajā pašā naktī Ukraina raidīja simtiem dronu Maskavas virzienā un, kā paziņoja Ukrainas Ģenerālštābs, trāpīja rūpnīcai Rostovā, kas ražo cieto raķešu degvielu (UNN). Krievijas amatpersonas ziņoja par vismaz septiņiem nogalinātiem civiliedzīvotājiem vairākos reģionos (CNN). Pierādījumu kvalitāte abās pusēs nav vienāda: Krievija publicē lielus pārtveršanas skaitļus bez neatkarīga apstiprinājuma; Ukraina rāda nogalinātus strādniekus, ugunsgrēkus un apturētas domnas.

Donoriem jāizlemj pirms ziemas

Trūkums nav jauns. Kā To Brief rakstīja mēneša sākumā, 1. augusta triecienā Ukraina pārtvēra tikai vienu no 27 ballistiskajām raķetēm, bet Volodimirs Zelenskis ir teicis, ka pretgaisa aizsardzības raķešu piegādes sarukušas līdz trešdaļai no 2025. gada līmeņa. 16. augusta trieciens apstiprināja to pašu caurumu aizsardzībā.

Vācija parāda, kāpēc ražošana šo problēmu līdz ziemai neatrisinās. Berlīne finansē „Patriot” un IRIS-T ražošanas līnijas, taču pirmās Eiropā samontētās „Patriot” raķetes no COMLOG, Vācijas specializētās „Patriot” montāžas vietas, iznāks tikai 2027. gada sākumā (IO+). Pēc tam gada izlaide varētu sasniegt tikai 120 līdz 170 pārtvērējraķetes, raksta Frankfurter Rundschau. Alternatīva ir nodošana no esošajiem Bundesvēra krājumiem, taču tam vajadzīgs valdības līmeņa lēmums, un Berlīne ir likusi saprast, ka rezerves ir ierobežotas (Bundesregierung).

Polijai izvēle ir īpaši asa. Varšavai ir tiešs iemesls palīdzēt: Krievijas raķešu apturēšana virs Ukrainas samazina risku arī Polijai. Taču katra uz austrumiem nosūtītā „Patriot” raķete mazina Polijas rezervi pret sabotāžu, GPS signāla traucēšanu un gaisa telpas pārkāpumiem, ar ko tā jau saskaras (ISW). Aizsardzības ministra vietniece Magdalēna Sobkovjaka-Čarnecka runāja par iespējamu lēmumu „tuvākajās dienās”, vienlaikus uzsverot, ka Polijas pilsoņu drošība ir pirmajā vietā (Rzeczpospolita). Varšava nodošanu vēl nav apstiprinājusi.

Rumānija parādīja, ko jau tagad nozīmē dzīve līdzās karam. Spānijas F-18 iznīcinātājs NATO patrulēšanas misijā notrieca dronu, kas no Moldovas ielidoja Rumānijas gaisa telpā. NATO paziņoja, ka tas „šķiet esam Krievijas” drons, lai gan izmeklēšana turpinās (Libertatea, HotNews). Pagaidu aizsardzības ministrs Radu Miruce sacīja, ka Rumānijas radari 96 stundu laikā pie robežas fiksējuši vairāk nekā 100 dronu.

Aprēķins līdz ziemai nekļūst labāks. „Patriot” pārtvērējraķešu ražošana ilgst aptuveni 42 mēnešus (Defense News). Eiropas jaunās montāžas līnijas sāks dot produkciju 2027. gadā. Nodošana no nacionālajiem krājumiem samazina katras donorvalsts pašaizsardzības rezervi. Katra ballistiskā raķete, ko Krievija izšauj tagad, pārbauda vairogu, kuru Eiropa sauc par būtisku, bet nespēj pietiekami apgādāt.