ECB paver UniCredit ceļu uz Commerzbank kontroli

15. oktobrī Eiropas Centrālā banka (ECB), kas uzrauga lielākās eirozonas bankas, atļāva UniCredit iegūt vairāk nekā 30 % Commerzbank akciju, nenosakot maksimālo slieksni. UniCredit lēš, ka kontroli pār banku varētu iegūt ap gada beigām (UniCredit, ANSA). Commerzbank akcionāri jau piedāvājuši UniCredit savas akcijas. Līdz darījuma noslēgšanai UniCredit par tām balsot nedrīkst.

ECB vērtēja šauri noteiktu jautājumu loku. ES noteikumi liek uzraugam pārbaudīt potenciālā lielā akcionāra reputāciju, finansiālo stāvokli un ar viņu saistīto naudas atmazgāšanas risku, kā arī pārliecināties, ka banka pēc darījuma saglabās stabilitāti. Tie paši noteikumi aizliedz darījumu vērtēt pēc tā, vai tas atbilst valsts ekonomiskajām vajadzībām (ECB banking supervision guide). Tāpēc ECB nav paudusi nostāju par Berlīnes vēlmi, lai banka paliktu Vācijas īpašnieku kontrolē, vai par pretestību, par kuru rakstījām septembrī (To Brief).

Gandrīz puse balsu, bet pagaidām bez tiesībām balsot

UniCredit paredzamajā līdzdalībā ieskaitītas gan piedāvājumā nodotās jeb tenderētās akcijas, gan citas akcijas, ko tas nodrošinājis. Kopā tās veido 47,59 % Commerzbank kapitāla, bet aptuveni 49,65 % balsstiesību (La Repubblica, Milano Finanza). Atšķirību rada Commerzbank pašas turētās akcijas, kurām Vācijas likumi balsstiesības nepiešķir (German Stock Corporation Act §71b). Tā kā balsstiesīgo akciju kopskaits ir mazāks, katra pārējā akcija veido nedaudz lielāku daļu no visām balsīm.

Parastā akcionāru balsojumā pakete ar nedaudz mazāk nekā pusi balsstiesību parasti ļauj uzvarēt, jo daļa investoru balsojumā nepiedalās. Tieši šādu faktisko kontroli vēlas iegūt UniCredit. Pagaidām piedāvājumā nodotās akcijas atrodas turētāja glabāšanā. Par UniCredit balsīm tās kļūs tikai norēķinu brīdī, kad akcijas un samaksa faktiski pāries no vienas puses otrai.

Brisele un Varšava vēl var ietekmēt darījumu

Eiropas Komisija pārbauda, vai pārņemšana nekaitēs konkurencei; lieta reģistrēta ar numuru M.12405 (European Commission). Kā tiekot ziņots, sākotnējā pārbaude noslēgšoties 16. novembrī (Reuters). Komisija var darījumu atļaut vai prasīt nosacījumus, piemēram, pārdot daļu uzņēmuma. Tā var arī sākt padziļinātu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai tirgū, kur abas bankas konkurē, klientiem saglabāsies pietiekama izvēle.

Polija ir svarīga mBank dēļ. Tā ir biržā kotēta Polijas banka, kurā Commerzbank 2025. gada beigās piederēja 69,02 % akciju (mBank). Polijas likums var uzlikt pienākumu ikvienam, kas iegūst dominējošu ietekmi biržā kotētā uzņēmumā, arī ar tā mātesuzņēmuma starpniecību, piedāvāt pārējiem akcionāriem atpirkt viņu akcijas (Polish Public Offering Act). Tātad, iegūstot kontroli pār Commerzbank, UniCredit varētu nākties izteikt atpirkšanas piedāvājumu arī ārējiem mBank akcionāriem.

Ja UniCredit paliktu nedaudz zem puses Commerzbank balsstiesību, tas varētu izvairīties no šā pienākuma. Tas ir secinājums, nevis publiski atklāta stratēģija. Nav skaidrs, vai Polijas finanšu uzraudzības iestāde KNF tik lielu akciju paketi tomēr uzskatīs par dominējošu ietekmi. Polijas uzrauga atļauja darījumam ar mBank ir arī viens no UniCredit piedāvājuma nosacījumiem (UniCredit offer document).

Commerzbank darbinieki, Vācijas aizņēmēji un UniCredit akcionāri

Vācijas valstij pieder aptuveni 12 % Commerzbank akciju (Commerzbank). Tas dod tai iespēju ietekmēt jautājumus par bankas galveno mītni, darbavietām un kreditēšanu Mittelstand jeb Vācijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Taču šī līdzdalība nedod veto tiesības pār to, kurš pērk akcijas.

Darbiniekiem iznākums ir visgrūtāk paredzams. Martā arodbiedrība Ver.di brīdināja, ka apdraudētas varētu būt vairāk nekā 10 000 darbavietu, taču UniCredit šādu plānu nav paziņojis (Die Zeit). Banku pārņemšanās ietaupījumi parasti rodas, apvienojot filiāles, IT sistēmas un administratīvās nodaļas, kas veic līdzīgus darbus, tāpēc iespējamie samazinājumi, visticamāk, skartu šīs jomas. ECB atļauja šo jautājumu nerisina.

UniCredit akcionāriem darījums nozīmē citu kompromisu. UniCredit norēķināsies ar jaunām akcijām, tāpēc katra esošā akcionāra daļa lielākajā, apvienotajā bankā kļūs mazāka. To sauc par līdzdalības atšķaidīšanu. Vai tas atmaksāsies, atkarīgs no tā, vai apvienotā banka ar savu kapitālu spēs nopelnīt vairāk. ECB 2021. gada novembrī publicētajā pārskatā secināts, ka pēc finanšu krīzes tikai aptuveni 57 % eirozonas banku darījumu palielināja pašu kapitāla atdevi — peļņu attiecībā pret akcionāru kapitālu (ECB). Tas ir tikai nedaudz labāks rezultāts par monētas mešanu.

ECB lēmums ļauj UniCredit pārņemt kontroli, ja būs izpildīti pārējie nosacījumi. Piedāvājumā nodotās akcijas balsstiesības paliek bloķētas līdz norēķinu pabeigšanai, un ietekme uz darbavietām un kreditēšanu joprojām nav skaidra. Pirmā atbilde par klientu izvēli Eiropas Komisijai jāsniedz līdz novembra vidum. KNF vēl jāvērtē jautājums par mBank. UniCredit vēl nav paziņojis, ko plāno darīt ar Commerzbank darbiniekiem.