ECB vadības maiņā izšķirs trīs amati

Three ECB seats are opening; Europe’s leaders have yet to fill them.
Attēla kompozīcija · tobriefPar Kristīnes Lagardas pēcteci Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidenta amatā oficiāli izvirzīti divi kandidāti: spānis Pablo Ernandess de Koss un nīderlandietis Klāss Knots (Eirogrupa). Vācijas mediji vēsta, ka Parīze un Berlīne apspriežot amatu sadales vienošanos, kas prezidenta amatu dotu Ernandesam de Kossam (FAZ). Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs 13. novembrī Dublinā sacīja, ka vienošanās esot tuvu, bet vēl neesot noslēgtas, un Vācijas priekšlikumu viņš iesniegšot nākamnedēļ (Reuters, Handelsblatt).
Kāpēc trīs amatus apspriež kā vienotu paketi
Prezidenta amats nav vienīgais, kas atbrīvosies ECB Valdē — nelielā komandā, kas ikdienā vada banku. Izabela Šnābele amatu atstās 2027. gada 3. janvārī, Lagarda — 7. februārī, bet galvenā ekonomista Filipa Leina pilnvaru termiņš beigsies 31. maijā (ECB). Lagardas agrākā aiziešana sākusi sacensību par viņas pēcteci (To Brief), un trīs vakances radušās tik tuvu cita citai, ka tās iespējams aizpildīt ar vienu vienošanos.
Neviens no amatiem juridiski nepieder kādai valstij — katrā jāieceļ kandidāts, kurš spēj iegūt atbalstu. Kopīga amatu sadale ļauj valdībām, kas zaudē vienu amatu, iegūt citu. Saskaņā ar medijos aprakstīto plānu Vācijas pārstāvis kļūtu par galveno ekonomistu, bet Francijas kandidāts vadītu tirgus operācijas (FAZ).
Valdībām šie amati ir svarīgi, jo to turētāji ietekmē lēmumus vēl pirms balsojuma. Galvenais ekonomists vada ECB darbinieku prognožu sagatavošanu un katrā monetārās politikas sanāksmē izvirza pirmo procentlikmju priekšlikumu. Tādējādi viņš nosaka sākumpunktu debatēm. Savukārt tirgus operāciju vadītājs nodrošina lēmumu izpildi: organizē aizdevumus bankām un vērtspapīru pirkšanu vai pārdošanu.
Tāpēc Francija ar tirgus operāciju amatu vienkārši nesamierinās. Francijas Bankas vadītājs Emanuels Mulēns 10. novembrī sacīja, ka būtu pamatoti galvenā ekonomista amatā iecelt Francijas pārstāvi (Reuters). Taču ziņās aprakstītā vienošanās šo amatu paredzot Vācijai.
Kas vēl nav izlemts
Spānijas mediji par iespējamo vienošanos vēsta vispārliecinošāk. Laikraksta El Mundo avoti aprakstījuši, ka vienošanās veidojoties, taču izdevums publicējis arī Vācijas noliegumu, ka tā jau būtu noslēgta (El Mundo). Berlīne vēl nav nosaukusi savu kandidātu galvenā ekonomista amatam. Mercam vispirms jāvienojas par kandidātu ar koalīcijas partneriem — sociāldemokrātiem.
Nīderlande nav atsaukusi Knotu. Nīderlandes raidorganizācija NOS 13. novembrī vēstīja, ka viņa izredzes sarūkot, vienlaikus uzsverot, ka lēmums vēl nav pieņemts (NOS).
Parīzes un Berlīnes vienošanās pati par sevi nevienu amatā neieceltu. Eirozonas finanšu ministri abas kandidatūras apsprieda 9. novembrī, taču neizvēlējās uzvarētāju (Eirogrupa). Eirogrupas priekšsēdētājs, Grieķijas finanšu ministrs Kiriakoss Pjerakakis, sacīja, ka galīgais lēmums jāpieņem valstu un valdību vadītājiem. Eirozonas valstu vadītāji prezidentu ieceļ ar pastiprinātu kvalificēto balsu vairākumu — tas prasa plašu valstu atbalstu un noteiktu iedzīvotāju skaita slieksni. Pirms tam viņiem jākonsultējas ar Eiropas Parlamentu un pašu ECB (Eiropas Savienības Padome). Vadītāji cer vienoties samitā 26. novembrī (Demócrata).
Viena balss starp daudzām
Prezidenta valstspiederība pati par sevi daudz nepasaka par procentlikmju virzību. Prezidents vada ECB Padomi, kas nosaka likmes, taču katrā sanāksmē ir tikai viens no 21 balsstiesīgajiem locekļiem (ECB). 29. oktobrī Padome noguldījumu iespējas procentu likmi atstāja 2,50 % apmērā (ECB). Tā ir atlīdzība, ko bankas saņem par naudu, ko uz nakti nogulda ECB. Šī likme ietekmē arī to, cik mājsaimniecībām jāmaksā par aizdevumiem un cik tās nopelna no uzkrājumiem. Jaunais prezidents nosaka darba kārtību un pārstāv banku, taču likmi mainīt var tikai ar Padomes vairākuma atbalstu.
Pašlaik pieejamā informācija liecina, ka favorīts esot Ernandess de Koss, taču vienošanās nav noslēgta un amatā neviens nav iecelts. Mercs nākamnedēļ nosauks Vācijas kandidātu, un tas parādīs, vai Berlīne atbalsta kopējo amatu sadales plānu. Francija vēl nav paziņojusi, vai atteiksies no prasības uz galvenā ekonomista amatu. Pēc tam lēmums būs jāpieņem eirozonas valstu vadītājiem — viņiem pieder izšķirošais balsojums.
Details about this article
- Model:
- claude-opus-5-5
- Generated:
- 11/14/2026, 1:54:14 AM
- Pipeline run:
- eu_pipeline_20261114_005009
- Watermark:
- SynthID (Google's invisible watermark)
- Human review:
- None before publication