ES precēm priekšroka publiskajos iepirkumos

Eiropas Komisija 9. septembrī ierosināja Publiskā iepirkuma aktu, kas publiskajiem pasūtītājiem visā ES dotu izvēles iespējas priekšroku piešķirt Eiropas piegādātājiem (Eiropas Komisija). Priekšlikums trīs pašreizējās direktīvas aizstātu ar vienu regulu, kas būtu tieši piemērojama visās 27 dalībvalstīs. Kā rakstījām pagājušajā nedēļā pēc projekta nonākšanas atklātībā (To Brief), Komisija vēlas mazināt zemākās cenas nozīmi un vairāk vērtēt piedāvājuma kvalitāti. Pagaidām nekas nemainās: regula vispirms jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES Padomei, kurā vienošanos meklē dalībvalstu valdības.

Izvēles pilnvaras, reāli lēmumi

Priekšlikums piedāvā instrumentus, bet neuzliek pienākumu tos izmantot. Publiskie pasūtītāji varētu ierobežot tādu valstu piegādātāju dalību, kuras negarantē ES uzņēmumiem piekļuvi saviem publiskajiem iepirkumiem. Tie varētu arī prasīt, lai noteikta minimālā piedāvājumā iekļauto preču daļa būtu ražota ES (regulas priekšlikums, Politico). Francijas pašvaldības vadītājs šādi varētu izslēgt Ķīnas autobusu ražotāju, savukārt Somijas slimnīca šīs iespējas varētu neizmantot.

Robežu noteiktu tirdzniecības līgumi. Valstis, kurām piekļuvi ES publiskajiem iepirkumiem garantē Pasaules Tirdzniecības organizācijas vienošanās vai divpusēji līgumi ar ES, piemēram, ASV, Japāna un Norvēģija, saglabātu pašreizējās tiesības. Ierobežojumi varētu skart uzņēmumus no valstīm, kurām šādu līgumu nav, tostarp Ķīnas un Indijas (The Guardian, regulas priekšlikums). Polijas iestādes gan nedrīkstētu dot priekšroku Polijas uzņēmumiem salīdzinājumā ar Vācijas konkurentiem, jo ES iekšējā tirgū dalībvalstu uzņēmumu diskriminācija joprojām būtu aizliegta.

Komisija iegūtu arī atsevišķas un stingrākas pilnvaras noteikt obligātus ierobežojumus, ja tā konstatētu, ka kāda trešā valsts sistemātiski liedz ES uzņēmumiem piedalīties savos iepirkumos. Pekina jau ir atbildējusi uz šā instrumenta šaurāku versiju. Kad Brisele 2025. gadā ar pašreizējo Starptautiskā iepirkuma aktu ierobežoja Ķīnas uzņēmumu dalību medicīnisko ierīču iepirkumos, Ķīna noteica pretējus ierobežojumus ES piegādātājiem (Crowell). Tādēļ pretpasākumu risks ir pamatots ar precedentu.

Kvalitātes slieksnis bez darba ņēmēju garantijām

Līgumus parasti būtu jāpiešķir pēc labākās cenas un kvalitātes attiecības. Kvalitātei būtu jāveido vismaz 30 % no vērtējuma, bet darbietilpīgos pakalpojumos, piemēram, uzkopšanā un apsardzē, vismaz 50 % (EU Perspectives, regulas priekšlikums). Tomēr šie sliekšņi paši par sevi negarantētu darba ņēmēju aizsardzību. Itālijas arodbiedrība CGIL uzskata, ka priekšlikums varētu vājināt Itālijas 2023. gada Publisko līgumu kodeksu, kas pretendentiem liek norādīt piemērojamo koplīgumu un pierādīt līdzvērtīgu aizsardzību (Il Fatto Quotidiano). Tā kā ES regula prevalē pār valsts tiesību aktiem, jānoskaidro, vai Itālija drīkstētu saglabāt stingrākas prasības. Eiropas Arodbiedrību konfederācija aicinājusi Parlamentu un Padomi regulā iekļaut saistošas darba ņēmēju aizsardzības normas (ETUC).

Valdības vēl nav nostājušās nevienā pusē

Komisārs Stefans Sežurnē norāda, ka pasūtītājiem jau pašlaik esot iespējas dot priekšroku kvalitātei, taču tie no šādas rīcības izvairoties tiesvedības riska dēļ. Viņš vēlas, lai pašvaldību vadītājiem par iepirkumu izvēlēm būtu jāatbild politiski (Le Monde). Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera lokalizācijas prasības nosaukusi par galējo līdzekli, kas var paaugstināt cenas un izraisīt pretpasākumus (DIHK). Deviņas dalībvalstis, tostarp Zviedrija, Čehija, Somija un Īrija, 2025. gada decembrī brīdināja, ka plaša priekšrokas došana Eiropas piegādātājiem varētu vājināt konkurenci (Euronews). Tomēr brīdinājums izskanēja pirms konkrētā priekšlikuma publicēšanas, un neviena valdība vēl nav oficiāli paziņojusi, ka to atbalstīs vai noraidīs.

Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Parlamentam un Padomei jāvienojas par galīgo tekstu. Padomē par regulu jānobalso kvalificētam vairākumam: vismaz 15 no 27 dalībvalstu valdībām, kuras pārstāv vismaz 65 % ES iedzīvotāju (Eiropas Parlaments). Neviena no abām institūcijām vēl nav sākusi veidot sarunu nostāju. Pirms balsojumiem diskusiju, visticamāk, noteiks praktisks jautājums: kam būs jāpārbauda, vai piedāvājumā iekļautās preces patiešām nāk no ES, un kam būs jāsedz izmaksas, ja priekšroka Eiropas piegādātājiem sadārdzinās iepirkumu?

Komisija ir ierosinājusi iespēju dot priekšroku Eiropas piegādātājiem, bet nav prasījusi to izmantot. Parlamentam un dalībvalstu valdībām tagad jāizlemj, vai Eiropa iegūs kopīgu iepirkumu noteikumu vai izvēles instrumentu kopumu, ko pasūtītāji varēs ignorēt. Neviena no abām pusēm savu nostāju vēl nav atklājusi.