ES svītro divus oligarhus, 3,000 paliek sarakstā

ES dalībvalstu valdības otrdien vienojās no ES Krievijas sankciju saraksta svītrot Krievijas miljardierus Ališeru Usmanovu un Mihailu Frīdmanu. Ierobežojumi vairāk nekā 3 000 citu personu un organizāciju paliks spēkā līdz 2029. gada 22. septembrim (Kyiv Independent, The Guardian). Latvija un Igaunija pēc tam abiem vīriešiem noteikušas nacionālās sankcijas, taču ar tām nevar atjaunot aktīvu iesaldēšanu, kas bija spēkā visās 27 dalībvalstīs.

Kāpēc ES sankciju saraksta ietekme ir tik plaša

Saraksta nozīme izriet no pienākumiem, ko tas uzliek privātajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Regulu 269/2014, kas sankciju sarakstu pārvērš saistošos finanšu ierobežojumos, ikvienam, kura rīcībā ir sarakstā iekļautas personas līdzekļi, tie jāiesaldē; šai personai maksājumus veikt aizliegts (EUR-Lex). Šis pienākums attiecas uz ES bankām un uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kur tie darbojas. Tas attiecas arī uz ES pilsoņiem ārvalstīs un darījumiem, kas kaut daļēji notiek ES.

Praksē vienu un to pašu sarakstu pārbauda un rīkojas saskaņā ar to banka Frankfurtē, notārs Milānā un fonds Luksemburgā. Kad svītrojums stāsies juridiskā spēkā, šo divu vīriešu vārdu sarakstā vairs nebūs. Ar svītrošanu beidzas tikai šajā sarakstā noteiktie ierobežojumi; atsevišķs rīkojums par konkrētu aktīvu ir cits juridisks jautājums.

Precīzs brīdis, kad šīs izmaiņas stāsies spēkā, vēl tiek noskaidrots. BBC krievu redakcija ziņoja, ka lēmums otrdienas vakarā esot publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī — ES tiesību aktu izdevumā, kur tie jāpublicē, lai kļūtu saistoši (BBC Russian). To Brief vēl nav pārbaudījis grozījumu akta numuru vai spēkā stāšanās laiku pašā Oficiālajā Vēstnesī.

Kā divi vārdi aizkavēja saraksta atjaunošanu

Lai pagarinātu personu iekļaušanu sankciju sarakstā, vajadzīga visu dalībvalstu vienprātība, tāpēc jebkuras valsts valdība var lēmumu bloķēt. Tuvojoties termiņam, strīds par vienu sarakstā iekļautu personu vienai valdībai dod ietekmi pār tūkstošiem citu. Ja sankcijas nepagarina, tās beidzas visiem sarakstā iekļautajiem.

Euronews citētie diplomāti vēstījuši, ka Francija esot pievienojusies Slovākijai, prasot svītrot Usmanovu no saraksta (Euronews). Parīze savu nostāju publiski nav skaidrojusi. Atjaunošanas gaitā no saraksta izkrita arī citi ieraksti, taču vienošanos aizkavēja tieši šie divi vārdi.

Latvija 21.09.2026. izmantoja veto, bet pēc tam atsauca iebildumus. Latvija savu nostāju pamatoja ar risku, ka, visam sarakstam zaudējot spēku, no sankcijām atbrīvotos visi pārējie tajā iekļautie (Kyiv Independent, The Guardian). Iepriekšējā To Brief rakstā aprakstīts, kā Latvija atteicās no veto (To Brief).

Igaunija iebilda pret abu vīriešu svītrošanu, bet balsojumā atturējās. Vienprātības procedūrā atturēšanās nav veto, tāpēc Tallina pauda iebildumus, bet lēmumu nebloķēja. Igaunijas Ārlietu ministrija iznākumu raksturojusi kā pret personām vērsto sankciju pagarināšanu par trim gadiem (Estonian foreign ministry). Šāds termiņš nozīmē retākus atjaunošanas lēmumus un mazāk iespēju vienai valdībai apdraudēt visu sarakstu.

Ko Baltijas valstu sankcijas spēj un nespēj

23.09.2026. LSM ziņoja, ka Latvijas valdība abiem vīriešiem noteikusi finanšu un ieceļošanas ierobežojumus (LSM). Pēc viņu svītrošanas no ES saraksta Igaunija paziņoja par savām nacionālajām sankcijām. Par abu valstu pasākumiem publiskota tikai vispārīga informācija; izņēmumi un spēkā stāšanās datumi vēl nav apstiprināti.

Lietuva šajā procesā atpalikusi. Tās Ārlietu ministrija esot ierosinājusi uz pieciem gadiem aizliegt abiem vīriešiem ieceļot Lietuvā (LRT). 23.09.2026. lēmums par aktīvu iesaldēšanu vēl tika gatavots, un neviena Lietuvas noteiktā sankcija vēl nebija stājusies spēkā (Lrytas/ELTA).

Nacionālās sankcijas ir saistošas tikai attiecīgās valsts jurisdikcijā. Latvijas vai Igaunijas noteikta aktīvu iesaldēšana saista bankas un uzņēmumus, kas darbojas attiecīgajā valstī. Tā nevar uzdot rīkoties Vācijas vai Itālijas bankai un nevar abus vīriešus atgriezt ES sarakstā.

Ieceļošanas aizliegumam var būt plašāka ietekme. Šengenas Informācijas sistēma, kopīga datubāze, ko robežsargi izmanto visā bezpasu zonā, ļauj vienas valsts aizliegumam kļūt par pamatu ieceļošanas atteikumam arī citās valstīs (EUR-Lex). Nav ziņu, ka Rīga vai Tallina būtu ievietojusi sistēmā šādu brīdinājumu. Pat ja tas tiktu darīts, brīdinājums attiektos uz ceļošanu, nevis naudu.

Šāds ir panāktās vienošanās kompromiss: ES nodrošināja plašākā sankciju saraksta darbību vēl trīs gadus, taču atteicās no instrumenta, kas ikvienai bloka bankai un uzņēmumam uzlika pienākumu iesaldēt abu vīriešu līdzekļus. Latvijas un Igaunijas likumi var viņus ierobežot attiecīgajās valstīs, bet Šengenas brīdinājumi varētu liegt ieceļot zonā; ne viens, ne otrs neaizsniedz viņu kontus Frankfurtē vai Luksemburgā. Lai atkal piemērotu kopēju aktīvu iesaldēšanu, vajadzīgs jauns vienprātīgs ES lēmums — tas pats veto mehānisms, kura dēļ abus vīriešus tikko svītroja.