ES un Ķīnas hibrīdauto vienošanās balstās nepublicētā prognozē

ES un Ķīna 9. oktobrī Pekinā vienojās ierobežot Ķīnas hibrīdauto eksportu uz Eiropu. Neviena puse nav publiskojusi ne automobiļu skaitu, ne vienošanās spēkā stāšanās datumu, ne tās izpildes mehānismu (Eiropas Komisijas preses konference, Ķīnas Tirdzniecības ministrija). Vienīgo skaitlisko aplēsi paudusi Brisele. ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs saka, ka piegādes saruks vairāk nekā uz pusi, taču salīdzina tās ar prognozi par to, cik automobiļu Ķīna eksportētu bez vienošanās, nevis ar pašreizējo pārdošanas apjomu (Eiropas Komisijas preses konference, Politico).

Samazinājums pret prognozi, nevis pārdošanas apjomu

Mūsu iepriekšējā ziņā aprakstījām pašu paziņojumu (To Brief). Pēc divu dienu sarunām Šefčovičs un Ķīnas tirdzniecības ministrs Vangs Veņtao panāca vienošanos, ko Šefčovičs nosauca par pirmo posmu (Eiropas Komisijas preses konference). Pekinas kopīgajā paziņojumā teikts, ka vienošanās par hibrīdauto tirdzniecību atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, taču samazinājuma skaitlis tajā nav minēts (Ķīnas Tirdzniecības ministrija). Abas puses apliecina, ka vienošanās ir panākta, bet skaitli nosaukusi tikai viena.

Žurnālists vaicāja, vai „vairāk nekā uz pusi” nozīmē salīdzinājumu ar pašreizējo vai iepriekšējo pārdošanas apjomu. Šefčovičs atbildēja, norādot uz importa iespējamo attīstību četru gadu laikā, ja politika nemainītos, un sacīja, ka vienošanās salīdzinājumā ar šo scenāriju varētu nepieļaut vairāku miljonu automobiļu eksportu (Eiropas Komisijas preses konference). Tātad apgalvojuma nozīmi nosaka bāzes scenārijs — prognoze par to, kas notiktu bez vienošanās. Ja tajā paredzēts straujš importa kāpums, Ķīnas hibrīdauto piegādes var turpināt augt un tomēr palikt krietni zem prognozētā līmeņa. Brisele nav publiskojusi ne šo prognozi, ne tās pieņēmumus, tāpēc ārpus Eiropas Komisijas neviens nevar pārbaudīt komisāra minēto skaitli.

Kāpēc hibrīdauto palika ārpus tarifiem

Kopš 2024. gada oktobra Ķīnā ražotām automašīnām, ko darbina tikai elektromotori, piemēro papildu kompensācijas maksājumus līdz 35,3 % (ES īstenošanas regula 2024/2754). Šie maksājumi paredzēti ārvalstu subsīdiju ietekmes kompensēšanai, taču neattiecas uz automašīnām, kurām līdzās elektromotoram ir arī iekšdedzes dzinējs. Hibrīdauto ir iekšdedzes dzinējs. Parastā hibrīdauto akumulatoru uzlādē pats benzīna dzinējs, bet uzlādējamam hibrīdauto ir lielāks akumulators, ko var uzlādēt no elektrotīkla.

Uzlādējamie hibrīdauto rāda, cik strauji Ķīnas autoražotāji izmantojuši šo iespēju. Saskaņā ar autoražotāju apvienības ACEA datiem Ķīnas zīmolu daļa Eiropas uzlādējamo hibrīdauto pārdošanā 2024. gadā bija 2 %, bet 2026. gada pirmajā pusē sasniedza 25 %. Šie dati rāda pārdošanu pēc automobiļa zīmola, nevis ražošanas vietas, un pašreizējā vienošanās vēl nenosaka, uz kuriem automobiļiem ierobežojums attiektos.

Kas varētu iegūt un kas maksāt

Eiropas rūpnīcas, kas ražo konkurējošus modeļus, varētu iegūt pasūtījumus, ja ierobežojums reāli samazinātu importu. Piemēram, Stellantis Francijas pilsētā Renā komplektē Citroën C5 Aircross gan hibrīda, gan uzlādējama hibrīda versijā (Stellantis). Neviens vēl nav aprēķinājis, vai pircēji pārietu pie šā modeļa un cik darbvietu tas varētu nodrošināt. Vācijas autoražotāju lobija VDA prezidente Hildegarde Millere vienošanos nosauca par pirmo pozitīvo signālu, taču norādīja, ka tās ietekmi varēs vērtēt tikai tad, kad būs zināmi nosacījumi (Tagesschau).

Pircējiem jārēķinās ar zaudējumiem tikai tad, ja eksporta limits būs tik zems, ka tas samazinās faktisko importu. Tad mazāk konkurējošu automobiļu mazinātu spiedienu visiem zīmoliem piedāvāt atlaides. Ja limits būs zemāks par pieaugošo importa prognozi, bet augstāks par pašreizējo apjomu, imports var turpināt augt. Daļu izmaksu tad varētu segt eksportētāji vai tirgotāji, samierinoties ar mazāku peļņu. Kamēr limits nav noteikts, jebkurš cenu aprēķins būtu minējums.

Vienošanās juridiskā forma var noteikt, vai tā būs ilglaicīga. Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgums par aizsardzības pasākumiem, kas paredz ārkārtas aizsardzību tirdzniecībā, aizliedz valstīm prasīt brīvprātīgus eksporta ierobežojumus — vienošanās, kurās eksportētājs apņemas piegādāt mazāk (PTO Nolīgums par aizsardzības pasākumiem). Ķīnas solījums „ierobežot” eksportu pēc būtības līdzinās šādam ierobežojumam, tāpēc nozīme būs tam, kādu instrumentu izvēlēsies Brisele. Šefčovičs nav pateicis, kuru instrumentu iecerējis izmantot (Politico).

ES vadītāji ar vienošanās nosacījumiem pirmoreiz iepazīsies 15. oktobrī (Eiropas Komisijas preses konference). Abas valdības atzīst, ka vienošanās ir panākta, taču tās nosacījumi vēl nav galīgi. Publiskots nav ne eksporta limits, ne prognoze, pret kuru varētu pārbaudīt apgalvojumu par importa samazinājumu uz pusi. Kad vadītāji būs izvērtējuši plānu, Šefčovičam sabiedrībai jānosauc divi skaitļi: prognoze, kas notiktu bez vienošanās, un pats eksporta limits.