ES apmaina divus oligarhus pret trīs gadu sankcijām

Kā tiek ziņots, ES dalībvalstu vēstnieki 22. septembrī vienojušies Krievijas sankciju sarakstu pagarināt uz trim gadiem, nevis sešiem mēnešiem (EFE/Unitel, Il Foglio). Cena esot bijusi divu miljardieru — Mihaila Frīdmana un Ališera Usmanova — svītrošana no saraksta. Nevienai no šīm izmaiņām vēl nav juridiska spēka. Ja svītrošana stāsies spēkā, jautājumu par abu vīriešu aktīvu iesaldēšanu noteiks valsts, kurā šie aktīvi atrodas.

Kas pašlaik ir spēkā

Sarakstā iekļautas personas, kuras apsūdzētas Ukrainas teritoriālās integritātes graušanā. Tas ir viens no vairākiem ES sankciju režīmiem pret Krieviju. To nosaka divi tiesību akti. Ārpolitikas lēmums nosaka, kuras personas iekļauj sarakstā un kurām aizliedz ieceļot ES (Decision 2014/145/CFSP). Atsevišķa regula — Regula 269/2014 — padara aktīvu iesaldēšanu saistošu visām ES bankām un uzņēmumiem.

Vēstnieku vienošanās nevienu no šiem aktiem nemaina. Eiropas Savienības Padomei, kurā 27 valdību ministri pieņem formālos lēmumus, jāgroza abi dokumenti un tie jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī — ES tiesību aktu izdevumā. Trešdienas rītā To Brief nebija atradis publicētu aktu, kas ieviestu trīs gadu termiņu vai svītrotu abas personas no saraksta. Līdz tā publicēšanai saraksts turpinās darboties, pamatojoties uz septiņu dienu pagaidu pagarinājumu, kas pieņemts, lai nepieļautu tā darbības izbeigšanos (To Brief).

Kā viens veto kļuva par sarunu instrumentu

Saraksta pagarināšanai vajadzīga vienprātība, tāpēc jebkura valdība var šo lēmumu bloķēt (Article 31 TEU). Tādējādi katrs termiņš kļūst par ietekmes sviru. Vispirms piekrišanu aizturēja Slovākija. Pēc tam Francija pieprasīja svītrot Usmanovu, atsaucoties uz četriem diplomātiem, ziņoja Euronews.

Latvija izmantoja to pašu veto, lai bloķētu abu personu svītrošanu (To Brief). Ziņotā vienošanās liecina, ka Latvija kopš tā laika savu iebildumu esot atsaukusi.

Francija atsaucās uz valsts drošību, taču nav paskaidrojusi, kādas intereses konkrēti ir apdraudētas. Tās delegācija runājusi par „konkrētu valsts drošības jautājumu”, diplomāti stāstīja Euronews. Žurnālists 17. septembrī Francijas Ārlietu ministrijai jautāja, kāpēc Parīze vēlas Usmanovu svītrot no saraksta. Ministrijas pārstāvis atbildēja, ka Padomes sarunas esot konfidenciālas (France Diplomatie). Šis klusums diplomātiem licis izteikt minējumus par slepenu darījumu, taču neviena dokumenta, kas šādu teoriju apstiprinātu, nav (EUobserver).

Abi vīrieši sarunās tika aplūkoti kā pāris, taču viņu tiesvedību vēsture atšķiras. ES Vispārējā tiesa 2024. gada aprīlī atcēla Frīdmana sākotnējo iekļaušanu sarakstā, jo tam trūka pierādījumu, bet 2024. gada februārī atstāja spēkā Usmanova iekļaušanu sarakstā (CURIA, T-301/22, CURIA, T-237/22). Ja vienošanās tiks īstenota, Usmanovs tiktu svītrots, lai gan tiesa bija atzinusi viņa iekļaušanu sarakstā par pamatotu. Parīze šo rezultātu esot pieprasījusi, bet publiski to skaidrot atteikusies.

Kas notiek ar iesaldētajiem aktīviem pēc svītrošanas

ES sankciju sarakstā iekļauta persona uzliek par pienākumu visām bankām visās dalībvalstīs iesaldēt tās aktīvus. Valsts līmeņa pasākums attiecas tikai uz konkrētās valsts teritoriju. Latvijas sankciju likums ļauj Rīgai noteikt savas aktīvu iesaldēšanas un ieceļošanas aizlieguma sankcijas (Latvian sanctions law). Tās būtu saistošas Latvijas bankām, bet ne Vācijas vai Itālijas bankai, kurā atrodas tie paši aktīvi.

Itālija rāda otru galējību. Tās 2022. gadā noteiktā Sardīnijas villu, kas saistītas ar Usmanovu, iesaldēšana balstījās uz ES sankciju sarakstu, un atsevišķs Itālijas rīkojums nav konstatēts (Il Foglio). Kad svītrošana stāsies spēkā, Romai, visticamāk, vairs nebūs juridiska pamata villas turpināt iesaldēt. Vācija atrodas pa vidu. Frankfurtes tiesa jūnijā nosprieda, ka iestādes nav pierādījušas Usmanova kontroli pār jahtu Dilbar, un kuģi aizturēt ļauj tikai vēl neizskatītā apelācija (taz).

Ko dod ilgāks termiņš

Trīs gadu termiņš bankām un uzņēmumiem sniegtu lielāku paredzamību. Tas arī samazinātu to termiņu skaitu, kuros viena valdība var draudēt ar visa saraksta bloķēšanu. Padome joprojām varētu mainīt sarakstā iekļauto personu statusu arī starp termiņiem, un sarakstā iekļautās personas varētu turpināt tiesāties. Samazinātos to obligāto brīžu skaits, kad visām 27 valdībām jāvienojas par atlikušo personu saglabāšanu sarakstā.

Tagad Padomei jāpublicē tiesību akts, pirms kāds no šiem lēmumiem kļūs saistošs. Parīzei jāsniedz pamatojums valsts drošības argumentam, ko tā līdz šim atteikusies publiskot. Ja Usmanova svītrošana stāsies spēkā, jautājumu par viņa aktīvu iesaldēšanu vairs nenoteiks ES kopīgs lēmums. To noteiks tās valsts tiesības, kurā aktīvi atrodas.