Četras valstis spiež Itāliju par patvērumu

Somija kļuvusi par ceturto Eiropas valsti, kas paziņojusi par gatavošanos sūtīt patvēruma meklētājus atpakaļ uz Itāliju saskaņā ar jaunajiem ES atbildības noteikumiem. Tas palielina politisko spiedienu uz Romu, taču pagaidām nenozīmē nevienu pabeigtu pārsūtīšanu.

Helsinku Iekšlietu ministrija paziņoja, ka pārsūtīšana „pašlaik tiekot gatavota” saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu. Tā ir 2024. gada ES migrācijas pakta centrālais instruments, kas aizstāja veco Dublinas sistēmu, proti, kārtību, pēc kuras nosaka, kurai ES valstij jāizskata patvēruma pieteikums. Somija neatklāja ne cilvēku skaitu, ne termiņus, ne arī apstiprināja, ka kāds jau būtu pārvietots (ANSA, TRT World).

Līdzšinējā bilance

Pamatprincips ir vienkāršs. Ja cilvēks ES ieceļo caur Itāliju un pēc tam dodas, piemēram, uz Vāciju vai Somiju, jaunā regula paredz, ka Itālijai viņš jāuzņem atpakaļ un jāizskata viņa patvēruma pieteikums. Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstis grib šo noteikumu iedarbināt. Itālija var pārsūtīšanu bremzēt vai atteikt. Divus mēnešus pēc noteikumu piemērošanas sākuma katra valsts, kas pārbauda Itālijas pienākumus praksē, saņēmusi atšķirīgu rezultātu.

Austrija ir vienīgā valsts ar apstiprinātu iznākumu. Vīne ziņoja par četrām pabeigtām pārsūtīšanām kopš noteikumu piemērošanas sākuma 2026. gada 12. jūnijā; sadarbības gadījumos patvēruma meklētāji uz Itāliju devušies ar vilcienu vai autobusu (ORF). Četri cilvēki nav daudz, taču tas pierāda, ka sistēma fiziski var darboties.

Šveice ir starp sagatavošanu un izpildi. Itālijas iestādes pēc 12. jūnija esot pieņēmušas 51 Šveices atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, un Berne rezervējusi lidojumus augusta beigām (NZZ, Ticinonews). Vai šie reisi tiešām notiks, vēl nav zināms.

Vācija atdūrās pret atteikumu. Kā rakstījām pagājušajā nedēļā, Berlīne bija plānojusi trīs atpakaļnosūtīšanas, bet Roma noraidīja visas trīs, apgalvojot, ka tās ir vecas lietas no laika pirms pakta piemērošanas (Tagesschau). Vācijas valdība 19. augusta preses konferencē runāja par „koordināciju”, nevis par pabeigtām pārsūtīšanām (Bundesregierung).

Francija un Nīderlande pagaidām neiesaistās. Parīze esot izvēlējusies nespiedīt Romu, kamēr turpinās sadarbība ar Itāliju Vidusjūras migrācijas plūsmas samazināšanā (ANSA).

Kāpēc Itālija var atteikt

Konkrētākais skaitlis nāk no Eiropas Komisijas, ES izpildinstitūcijas. No 12. jūnija līdz 7. jūlijam astoņas dalībvalstis Itālijai nosūtīja 12 pārsūtīšanas pieprasījumus. Itālija noraidīja visus (Komisijas novērtējums, 2EU Brussels).

Romas pretestībai ir divas daļas. Juridiskais arguments: iekšlietu ministrs Mateo Pjantedozi apgalvo, ka daudzi pieprasījumi attiecoties uz cilvēkiem, kuri ieradušies pirms pakta stāšanās spēkā, tāpēc jaunie noteikumi uz viņiem neattiecoties (Brussels Signal).

Politiskais arguments ir tiešāks. Pjantedozi Vācijas pārsūtīšanas prasības sasaista ar plašāku Itālijas iebildumu: Vācijas nevalstisko organizāciju kuģi glābj migrantus jūrā un nogādā viņus Itālijas ostās, bet pēc tam Berlīne tos pašus gadījumus grib sūtīt atpakaļ Itālijai. Roma arī norāda, ka tās uzņemšanas sistēma ir noslogota kopš 2022. gada decembra, kad Itālija apturēja ienākošās pārsūtīšanas (Euronews).

Laiks kā spiediena instruments

Noteikumi rada konkrētu risku valstīm, kas prasa Itālijai uzņemt cilvēkus atpakaļ. Saskaņā ar Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu valstij, kura norāda citu valsti kā atbildīgo, parasti ir seši mēneši, lai fiziski pabeigtu pārsūtīšanu. Ja termiņš tiek nokavēts, atbildība pāriet atpakaļ pie pieprasītājvalsts (ES Tiesa, Širi lieta). Itālijai nav jāatsaka mūžīgi. Pietiek novilcināt termiņu.

Somijas paziņojums pārvērš strīdu no Vācijas un Itālijas konflikta plašākā pārbaudē: vai galamērķa valstis spēj piespiest Itāliju uzņemt cilvēkus atpakaļ. Austrija atrada šauru ceļu ar četriem sadarbības gadījumiem. Vācija tika bloķēta. Šveicei ir Itālijas piekrišanas vēstules, bet nav apstiprinātu izlidošanu. Somija gatavojas bez skaitļiem un datumiem. Francija izvēlējusies nogaidīt.

Vilciena braucieni, noraidīti pieprasījumi un nokavēti termiņi tagad nosaka, ko jaunā regula nozīmē praksē. Eiropas Komisijai, kas jūlijā uzskaitīja 12 Itālijas atteikumus, valdībām jāsniedz skaidra nostāja: vai Romas pretestība atbilst regulai, par kuru pati Itālija balsoja. Katrs mēnesis bez šādas atbildes atbildību pārbīda atpakaļ uz valstīm, kuras lūdza palīdzību.