Francija pretendē uz vietu Abu Dhabi sarunās

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro 8. novembrī paziņoja, ka Francija piedalīsies Ukrainas, Krievijas un ASV sarunās, kas paredzētas 10. un 11. novembrī Abu Dabī. Viņš solīja, ka eiropieši būs „plaši pārstāvēti” (RTL, Ukrainas prezidenta birojs). Taču viņš nenosauca, kurš pārstāvēs Franciju, un nepaskaidroja, vai šis pārstāvis piedalīsies triju valstu delegāciju sarunās vai tiksies ar tām atsevišķi. Eiropu nevar atstāt ārpus procesa: ES rīcībā ir sankcijas, atjaunošanas finansējums un drošības saistības, kas būtu vajadzīgas jebkuras vienošanās īstenošanai. Tāpēc šie divi neatbildētie jautājumi noteiks, cik daudz vērts Baro solījums.

Klātbūtne vēl nenozīmē vietu pie sarunu galda

Baro nespēja nosaukt Francijas pārstāvi un sacīja, ka pats sarunās nepiedalīsies. Viņš solīja „panākt, lai Eiropas balss tiktu sadzirdēta” (RTL), taču nepaskaidroja, vai tas nozīmē vietu galvenajās sarunās vai kādu citu iesaistes formu (AP). Paziņojums izskanēja pirms delegāciju tikšanās, kad sarunu formāts vēl nebija saskaņots. Parīze savu klātbūtni pieteica, pirms bija skaidrs, kā tā tiks nodrošināta.

Vašingtona un Maskava sarunu formātu raksturojušas šaurāk. Džareds Kušners, ASV prezidenta Donalda Trampa sūtnis, 6. novembrī rakstīja, ka Eiropas partnerus Abu Dabī konsultēšot „sarunu malā” un plašākā formātā iesaistīšot tikai „ja būs panākts progress” (AFP, pārpublicējis Channel NewsAsia). Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 3. novembrī teica, ka eiropieši trīspusējām sarunām pievienoties nevarēšot, taču vēlākās plašākās sarunās par drošību būšot vajadzīgi (TASS). Neviena puse šajos datumos eiropiešiem vietu pie galda nesolīja. Vašingtona un Maskava runāja par konsultācijām; Baro paziņoja par piedalīšanos. Tā nav tikai protokola atšķirība: galvenajās sarunās tiek izstrādāti vienošanās nosacījumi.

Mandāts, ko neviens nav devis

Pat tad, ja Francijai būtu vieta pie sarunu galda, tur nebūtu pārstāvja, kas vestu sarunas ES vārdā. Itālijas premjerministre Džordža Meloni 5. novembrī rakstiski norādīja uz šo trūkumu. Viņa aicināja ES līderus izlemt, kurš pārstāvēs Savienību sarunās un ar kādām pilnvarām (ANSA). Jautājums bija adresēts tiem, kas to var atrisināt: tikai visu dalībvalstu līderi, rīkojoties kopīgi, var pilnvarot sarunvedēju runāt viņu vārdā.

Atbilde pienāca tajā pašā dienā. Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta, kurš vada ES līderu sanāksmes, rakstīja, ka Savienības intereses jāpārstāv tās pašas institūcijām, taču nenosauca sūtni un nepiešķīra pilnvaras sarunām Abu Dabī (Koštas vēstule). Eiropas valdības jau vairākas nedēļas prasa skaidrību (To Brief).

Šo neskaidrību vislabāk parāda sankcijas. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa 6. novembrī Baltijas jūras valstu ministriem sacīja, ka vienošanos, kas skartu sankcijas, atjaunošanu vai drošības garantijas, bez Eiropas līdzdalības īstenot nevarēšot (Eiropas Ārējās darbības dienests). ES sankcijas atcelt vai mīkstināt var tikai ar visu dalībvalstu valdību vienprātīgu piekrišanu, tāpēc ikvienai valstij ir veto tiesības (ES Padome). Francijai ir viena šāda veto tiesība, tāpat kā katrai citai dalībvalstij. Pietiek ar vienu iebildumu, lai lēmumu apturētu. Tāpēc Francijas solījums Abu Dabī pats par sevi nevar kļūt par visas ES saistību.

Paziņojums maina arī gaidīšanas taktiku Eiropas galvaspilsētās. Valdībām, kas prasījušas vienotu Eiropas nostāju, tagad jāreaģē uz Francijas rīcību, pirms tās pašas vienojušās, ko šai kopīgajai balsij teikt.

Baro ir apņēmies nodrošināt Francijas klātbūtni Abu Dabī, pirms tur pulcēsies delegācijas. Lai šis solījums dotu Francijai ietekmi, jāatbild uz diviem jautājumiem: vai Francijas pārstāvis piedalīsies galvenajās sarunās, un vai kādam no klātesošajiem būs pilnvaras runāt arī citu Eiropas valstu vārdā, ne tikai Parīzes vārdā? Uz pirmo jāatbild Vašingtonai un Maskavai, uz otro — ES valdībām. Koštas vēstule rāda, ka atbildes pagaidām nav.