Francijas 4.93% obligāciju ienesīgums noslogo budžetu

Francijas Valsts kases aģentūra 2026. gada 1. oktobrī izsolīja obligāciju, kuras dzēšanas termiņš ir 2036. gada novembris. Tās ienesīgums bija 4,93 %, salīdzinot ar 4,23 % tās pašas obligācijas izsolē 3. septembrī (Boursorama/Reuters). Investori pieteica daudz lielāku pieprasījumu, nekā Francija piedāvāja (ABC Bourse). Francija joprojām spēj aizņemties, taču katrs jaunais aizņēmums tai izmaksā dārgāk.

Aizņemšanās sadārdzināšanās satrauc Francijas Bankas vadītāju Emanuelu Mulēnu. Viņš 5. oktobrī Financial Times esot brīdinājis, ka augošās procentlikmes, ja netiks sakārtotas publiskās finanses, varot pakāpeniski sašaurināt Francijas budžeta iespējas. Viņš ierosinājis budžetu, kas samazina izdevumus un deficītu (Financial Times).

Kāpēc lielāks ienesīgums budžetā parādās tikai pēc gadiem

Obligācijas ienesīgums ir atdeve, ko investors gūst, nopērkot to par pašreizējo cenu. Francijas obligācijām ir fiksēts gada kupons, tāpēc, obligācijas cenai krītot, tie paši kupona maksājumi nodrošina lielāku ienesīgumu. Par jau emitētajām obligācijām Francijas maksājumi nemainās.

Sadārdzinājums rodas, kad parāds jāpārfinansē. Kad dzēšanas termiņš pienāk vecai, lētākai obligācijai, Francija atmaksā aizņēmumu, emitējot jaunu obligāciju par tā brīža likmēm. 2027. gada budžetā minēts, ka nākamgad dzēšanas termiņš pienāks valsts vidēja un ilgtermiņa parādam 189,2 mljrd. € apmērā (Assemblée nationale). Tā kā obligāciju termiņš ir vairāki gadi, katru gadu pārfinansē tikai daļu parāda.

Francijas Senāta ziņojumā parādīts, kā šīs izmaksas pieaug pakāpeniski. Aprēķinā pieņemts, ka procentlikmes kāpj par vienu procentpunktu un paliek šajā līmenī. Pirmajā gadā sadārdzinās tikai aizstājamais parāds, tāpēc valsts procentu maksājumi pieaug par aptuveni 3,2 mljrd. €. Vecajām obligācijām pakāpeniski pienākot dzēšanas termiņam, pēc deviņiem gadiem papildu procentu maksājumi sasniegtu 33,5 mljrd. € (French Senate). Tas ir scenārijs, nevis prognoze.

Kas saņem un kas maksā

Valdības prognoze aptver plašāku parāda loku. Tajā ieskaitīts viss publiskais parāds, tostarp sociālās apdrošināšanas sistēmu un pašvaldību parāds. Procentu maksājumi par to 2026. gadā sasniegšot 79,2 mljrd. €, bet 2027. gadā — 91,2 mljrd. € (French government). Neatkarīgā fiskālās uzraudzības iestāde 2027. gadam sniedz līdzīgu aplēsi (Haut Conseil des finances publiques). Šī prognoze atspoguļo visu parādu, kas pakāpeniski jāpārfinansē, nevis vienas izsoles rezultātu.

Budžeta projektā esot pieņemts, ka 2027. gadā vidējais 10 gadu obligāciju ienesīgums būs ap 4,3 %, savukārt oktobra sākumā kotējumi bija tuvu 5 % (Euronews). Pirmais skaitlis ir gada vidējais, bet otrais — atsevišķu dienu tirgus rādītājs. Ja ienesīgums noturēsies šajā līmenī, budžeta pieņēmums izrādīsies optimistisks.

Jauno Francijas obligāciju pircēji iegūst, jo uz vairākiem gadiem fiksē augstāku atdevi. Investoriem, kam Francijas obligācijas jau pieder, to tirgus vērtība ir kritusies. Ja viņi obligācijas tur līdz dzēšanas termiņam un Francija pilda savas saistības, šie investori zaudējumus nerealizē.

Budžeta korekcijas slogs gulsies uz nodokļu maksātājiem un valsts sektora darbinieku ienākumiem. Premjerministra Sebastjēna Lekornī valdības budžeta projekts paredz samazināt deficītu (starpību starp izdevumiem un ieņēmumiem) no 5,4 % no IKP 2026. gadā līdz 5,0 % 2027. gadā (BFMTV). Lielu daļu ietaupījumu dotu valsts sektorā strādājošo atalgojuma un pensionāru pensiju iesaldēšana, kā arī iespējamās nodokļu izmaiņas (Public Sénat). Partijas jau strīdas par to, kā sadalīt šo slogu (To Brief).

Kāpēc investori Francijai prasa lielāku ienesīgumu

Procentlikmes aug visā Eiropā, tomēr Francija par aizņēmumiem maksā vairāk nekā vairums citu valstu. 5. oktobrī Francijas 10 gadu obligāciju ienesīgums bija par aptuveni 136 bāzes punktiem (1,36 procentpunktiem) augstāks nekā Vācijas obligācijām (dpa-AFX). Spānijas ienesīguma starpība ar Vāciju 1. oktobrī bija 63 bāzes punkti (CaixaBank Research). Dati ir par dažādiem datumiem, tāpēc tie norāda, ka investori Francijai prasa papildu ienesīgumu, bet neļauj šo starpību precīzi izmērīt.

Mulēns esot sacījis, ka šobrīd nav īstais brīdis runāt par Eiropas Centrālās bankas palīdzību. Reuters esot atzinis ECB obligāciju pirkšanu par maz ticamu, kamēr tirgus spiedienu rada pašas Francijas budžeta problēmas. Šādi pirkumi nozīmētu, ka centrālā banka iegādājas Francijas parādzīmes, cenšoties mazināt valsts aizņemšanās izmaksas (Reuters).

Pat ja budžetu pieņemtu bez izmaiņām, 2027. gadā valsts parāds joprojām pieaugtu līdz aptuveni 121,7 % no IKP (Assemblée nationale). Francijas likumdevēji nevar noteikt tirgus likmes, taču ticams budžets ir galvenais instruments, ar ko ietekmēt investoru prasīto ienesīgumu. Šomēnes Francija atrada pircējus savām obligācijām. Ja ienesīgums saglabāsies pašreizējā līmenī, ikgadējā parāda pārfinansēšana pakāpeniski palielinās procentu maksājumus un ierobežos finansējumu citām vajadzībām.