Francijas €54 miljardu plānā trūkst detaļu

Francija apgalvo, ka tai nepieciešami 54 miljardi € ietaupījumu, lai 2027. gadā samazinātu budžeta deficītu līdz 5 % no IKP (La Dépêche). Taču valdība nav nosaukusi konkrētus izdevumu samazinājumus vai nodokļu palielinājumus 54 miljardu eiro apmērā. Ir apzināta tikai daļa no šīs summas. Pārējais izriet no sliktāka sākumpunkta un inflācijas, kas nemanāmi samazina valsts izmaksāto algu un pensiju reālo vērtību. Kā rakstījām, kad pakete tika izziņota (To Brief), sadrumstalotajā Nacionālajā asamblejā valdībai nav garantēta vairākuma, kas šo plānu pieņemtu.

Kā 30 miljardi kļuva par 54 miljardiem

Iepriekšējās valdības diskusijās tika runāts par aptuveni 30 miljardiem €. Toreiz tika lēsts, ka, neko nemainot, deficīts sasniegtu aptuveni 5,7 % no IKP. Premjerministra Sebastjēna Lekornu komanda šo rādītāju tagad lēš virs 6,5 % (Eiropas Komisija, Budžeta ministrija). Ja to attiecina uz Francijas aptuveni 2,9 triljonu € ekonomiku (Eurostat), sliktāks sākumpunkts izskaidro lielāko daļu pieauguma no 30 līdz 54 miljardiem €. Detalizēts skaidrojums par šo starpību pa budžeta pozīcijām nav publicēts.

Valdība 2027. gadam prognozē 1 % reālo IKP pieaugumu un 1,8 % inflāciju (Francijas Ekonomikas ministrija). Inflācijas pieņēmumam ir tieša nozīme. Francijas pensijas tiek indeksētas atbilstoši cenu līmenim, tāpēc to iesaldēšana ļauj ietaupīt summu, kas citādi tiktu izmaksāta cenu kāpuma dēļ. Daļu no valdības prasītā „ieguldījuma” nodrošina cenu kāpums, kas samazina pensiju reālo vērtību.

Skaidrākās izmaksas jāsedz pensionāriem un valsts sektorā strādājošajiem

Lielākais konkrēti nosauktais pasākums pret mājsaimniecībām skar pensionārus — aptuveni 6 miljardi € (Le Monde). Parlamentam būs jāizvēlas starp diviem ļoti atšķirīgiem risinājumiem. Pirmais: iesaldēt visas pensijas vai indeksēt tās mazāk par inflāciju, tādējādi ikviena pensionāra ienākumiem atpaliekot no cenu kāpuma. Otrais: atcelt 10 % atvieglojumu pensiju aplikšanai ar ienākuma nodokli. Šādā gadījumā lielāko slogu izjustu pensionāri, kuru ienākumi ir pietiekami lieli, lai viņiem būtu jāmaksā nodoklis (LCP). Viena un tā pati summa var tikt iegūta divos veidos, kuru ietekme uz pensionāriem būtiski atšķiras.

Valsts sektorā strādājošajiem paredzēts iesaldēt algu indeksa vērtību — kopējo naudas bāzi, pēc kuras aprēķina valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu. Budžeta ietaupījums būtu aptuveni 2 miljardi € (La Dépêche). Darba ņēmējiem tas nozīmētu algas samazinājumu reālajā izteiksmē, jo atalgojums paliktu nemainīgs, bet valdība prognozē cenu kāpumu par 1,8 %.

Uzņēmumiem piemērotā pagaidu piemaksa lielajiem uzņēmumiem samazinātos no aptuveni 8 miljardiem € līdz 5 miljardiem € (Budžeta ministrija). Tas nozīmētu, ka lielie uzņēmumi maksātu vairāk nekā gadījumā, ja piemaksa tiktu pilnībā atcelta, bet mazāk nekā pašlaik. Valdība starpību starp pašreizējo un pilnībā atcelto piemaksu uzskaita kā ietaupījumu. Savukārt aizsardzībai paredzēti papildu 6,4 miljardi € (Le Monde). Tātad konkrēti nosauktie ierobežojumi galvenokārt skar mājsaimniecības un valsts sektorā strādājošos, bet uzņēmumu nodokļu slogs mazinās.

Vai tirgi tam tic

18. septembrī starpība starp Francijas un Vācijas desmit gadu aizņēmumu likmēm sasniedza 100 bāzespunktus — vienu procentpunktu — pirmo reizi kopš 2012. gada (Boursorama/Reuters, Borsa Italiana). Šī starpība, kas atspoguļo papildu procentus, ko investori prasa par Francijas politisko un budžeta risku salīdzinājumā ar Vācijas etalonu, vairākus mēnešus ir palielinājusies. Francijas Revīzijas palāta lēš, ka parāda attiecības pret IKP stabilizēšanai deficīts būtu jāsamazina līdz aptuveni 2,8 % no IKP (Revīzijas palāta). Mērķis 5 % apmērā palēnina situācijas pasliktināšanos, bet to neaptur.

ES pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz, ka Francijai deficīts jāsamazina zem 3 % no IKP; tā sasniegšanai ceļu nosaka Padomes ieteikumi. Brisele var izgaismot plaisu starp valdības solījumiem un konkrēto plānu, taču tā nevar nodrošināt balsis Francijas parlamentā, kas šo plaisu aizvērtu.

Budžeta likumprojekti jāiesniedz 30. septembrī. Pēc tam tos neatkarīgi izvērtēs Haut Conseil des finances publiques — fiskālā padome, kas pārbauda, vai valdības aprēķini ir savstarpēji saskanīgi. Tas būs pirmais reālais plāna pārbaudījums. Līdz tam Francija ir izziņojusi deficīta mērķi un daļēju pasākumu sarakstu, kura skaidrākās izmaksas jāsedz pensionāriem un valsts sektorā strādājošajiem. Liela daļa no 54 miljardiem € vēl nav konkretizēta. Daļa no šīs summas ir inflācija, kas uzskaitīta kā politisks pasākums.