Francijas veikali gaida kompensācijas noteikumus

Emanuels Makrons svētdienas vakarā solīja Francijas tirgotājiem, ka pēc sestdienas izlaupīšanas viņi nepaliks vieni. Viņš nenosauca ne kompensācijas apmēru, ne to, kuriem pienāktos atbalsts, ne izmaksu termiņu (Elizeja). Mazumtirdzniecības federācija lēš, ka zaudējumi nodarīti aptuveni 1 500 uzņēmumiem un sasniedz vairākus simtus miljonu eiro. Kamēr valdība solījumam nepievieno konkrētus nosacījumus, rēķins gulstas uz izlaupītajiem tirgotājiem (Le Monde).

Kas pagaidām sedz zaudējumus

Aplēsi sniedzis mazumtirdzniecības federācijas vadītājs Aleksandrs Bompars, kurš brīdina, ka precīzu zaudējumu summu vēl noteikt pāragri. Tas ir nozares vērtējums, nevis valsts vai apdrošinātāju pārbaudīta kopsumma. Tirgotājam, kam izsisti logi un iztukšoti plaukti, šī atšķirība ir būtiska: aplēse vēl nenozīmē, ka kāds piekritis zaudējumus segt.

Izmaksas jāsedz arī pašvaldībām: ugunsgrēkā smagi cieta Limožas rātsnams. Savukārt lielākā daļa demonstrantu visā valstī protestēja miermīlīgi, bet vardarbība skāra atsevišķas vietas (Reuters).

Iekšlietu ministrijas dati rāda notikumu mērogu. 17. oktobrī aizturēti 2 397 cilvēki un ievainoti 997 policisti un žandarmi; septiņi guvuši smagus ievainojumus (La Provence). Aizturēšana nenozīmē saukšanu pie kriminālatbildības, un ievainoto skaitā ir tikai likumsargi. Izlaupītāju bija daudz mazāk nekā demonstrantu, un Makrons savā uzrunā šīs grupas nošķīra.

Kurš var pārvērst runu reālos maksājumos

Makrons apņēmās saukt pie atbildības īpašuma postītājus, palīdzēt uzņēmumiem un uzklausīt miermīlīgos demonstrantus (Elizeja). Palīdzības nosacījumus pats prezidents nenoteica: viņš turpmāko darbu uzticēja premjerministram Sebastjēnam Lekornī, kurš 19. oktobrī vadīs krīzes sanāksmi.

Šajā sanāksmē pirmoreiz varētu nosaukt kompensācijas apmēru, noteikt, kuri uzņēmumi kvalificējas atbalstam, un paziņot izmaksu termiņu. Šos nosacījumus var noteikt Lekornī ministri. Ja palīdzībai būs vajadzīgs jauns finansējums, nevis jau piešķirtie līdzekļi, valdībai būs jārēķinās ar parlamentu, kas jau ir sašķelts jautājumā par Lekornī 2027. gada budžetu. Šis secinājums izriet no notikumu secības, taču strīds par budžetu ir reāls un sākās vēl pirms nedēļas nogales.

Skolēni bloķēja skolas jau vairākas nedēļas pirms sestdienas, un premjerministra iepriekšējie solījumi protestus neizbeidza (Reuters). Protestu mērķis bija pats budžets.

Le Monde 1. oktobrī ziņoja, ka budžeta plānā paredzēts palielināt izglītības izdevumus, vienlaikus likvidējot 1 588 pedagogu amata vietas (Le Monde). Izglītības ministrs Eduārs Žefrē amata vietu samazināšanu pamato ar skolēnu skaita sarukumu. Svētdienas uzrunā Makrons nepiedāvāja neko jaunu saistībā ar skolām, algām, degvielu vai sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tagad vienai un tai pašai valdībai jāatbild gan uz prasībām, kas izveda cilvēkus ielās, gan uz rēķinu par izlaupīšanu.

Viena nedēļas nogale, atšķirīgas prasības

Kā ziņojām toreiz, tajā sestdienā nemieri bija arī citās valstīs (To Brief). Sīkāks notikumu pārskats rāda atšķirīgus strīdus, nevis vienu kopīgu kampaņu. Milānā gājienu „Italia in Piazza” rīkotāji par iedvesmas avotu minēja Franciju; sadursmes izcēlās Milānā, Boloņā un Turīnā (RaiNews). Briselē nemiernieki demonstrācijas malā nodarīja lielus postījumus (BX1).

Spānijā protestam ir cits iemesls. Madridē Puerta del Sol laukumā kopš 26. septembra darbojas telšu nometne, kuras dalībnieki prasa pazemināt īres maksu un izbeigt īrnieku izlikšanu no mājokļiem (EFE). Katrs no šiem protestiem vērsts pret attiecīgās valsts vai pilsētas valdību, un Briselē tos atrisināt nevar.

Francijā atbilde tagad atkarīga no Lekornī krīzes sanāksmes. Makrons pauda mierinošu vēstījumu, bet viņa premjerministram un ministriem tirgotājiem jānosauc kompensācijas summa, saņēmēju loks un izmaksu datums. Kamēr tas nav izdarīts, sestdienas zaudējumi joprojām jāsedz izlaupīto veikalu īpašniekiem.