Francijas pensiju atvieglojumiem jāatrod finansējums

Ja 2027. gada budžeta projektu pieņems, nākamgad pensionāriem, kuru pensija pārsniedz aptuveni 1 260 € mēnesī, tās palielinājums atpaliks no cenu kāpuma. Valsts tā ietaupītu līdz aptuveni 4,1 mljrd. € (Reuters, Franceinfo). Svētdien centriski labējās partijas Les Républicains (LR) deputātu grupas vadītājs Lorāns Vokjē sacīja, ka nav vajadzības „ņemt no pensionāriem”, un piedāvāja citus izdevumu samazinājumus 20 mljrd. € apmērā (BFMTV). Saudzējot pensionārus, izmaksas nepazūd: tās jāuzņemas kādam citam, bet LR vēl nav parādījusi, kam.

Premjerministra Sebastjēna Lekornī valdība 1. oktobrī iesniedza divus likumprojektus — vienu valsts budžetam, otru sociālās apdrošināšanas budžetam. Neviens no tiem vēl nav pieņemts (Francijas valdība). Finanšu ministrija jauno pasākumu apmēru lēš 43 mljrd. € (Finanšu ministrija). Šis ietaupījums tiek rēķināts pret prognozi par 2027. gada izdevumiem, ja nekas nemainītos, tāpēc faktiskie tēriņi nesamazināsies par šo summu.

Valdība prognozē, ka budžeta deficīts — gada starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem — saruks no 5,4 % līdz 5 % no IKP jeb valstī saražoto preču un pakalpojumu kopējās vērtības (Francijas valdība). Francijas neatkarīgā fiskālā uzraudzības iestāde pieņēmumu par 1 % ekonomikas izaugsmi, uz kuru balstīta prognoze, atzina par optimistisku (Euronews).

Kā par to maksātu pensionāri

Pensijas veido lielāko skaidri aprēķināto ietaupījuma daļu budžeta projektā — aptuveni 5,5 mljrd. € (Franceinfo). Lielāko daļu no tās dotu pensiju palielināšana lēnāk par cenām. Nevienam pensijas maksājums netiktu samazināts, taču par to pašu ikmēneša summu varētu nopirkt mazliet mazāk.

Par palielinājuma apmēru vēl nav izlemts. Ekonomikas ministrs Rolāns Leskīrs sacījis, ka pensiju jautājumu var apspriest parlamentā (TF1). Tātad ietaupījums pagaidām ir mērķis, nevis galīgi noteikta summa.

Atlikušo daļu dotu izmaiņas nodokļos. Pensionāri pašlaik pirms ienākuma nodokļa aprēķināšanas var no pensijas atskaitīt 10 %, bet ne vairāk kā 4 439 € uz mājsaimniecību. Budžeta projekts paredz šo griestu samazināt līdz 3 000 € (Franceinfo). Vairāk nodokļos maksātu tikai tās mājsaimniecības, kas jau sasniedz pašreizējo griestu: lielāka pensijas daļa tiktu aplikta ar nodokli.

Budžeta projekts jau vienreiz mainīts. Pēc sarunām ar arodbiedrībām izglītības ministrs Eduārs Žefrē atteicās no ieceres dažās profesionālās izglītības un sagatavošanas programmās ieviest reģistrācijas maksu (Franceinfo).

Ko LR samazinātu tā vietā

Lorāna Vokjē piedāvātajā plānā 3 mljrd. € ietaupītu, likvidējot 50 000 darbavietu valsts dienestā, bet 7 mljrd. € — samazinot sociālos pabalstus. To vidū būtu divu gadu ierobežojums minimālā ienākuma pabalstam RSA cilvēkiem, kurus uzskata par darbspējīgiem (Capital). Mazāk darbavietu varētu nozīmēt mazāku jauno darbinieku pieņemšanu vai šaurāku pakalpojumu klāstu, nevis atlaišanas. RSA termiņa ierobežojums skartu cilvēkus, kuri divu gadu laikā nav atraduši darbu.

Visi šie skaitļi ir pašas LR aplēses. Kamēr Finanšu ministrija vai fiskālās uzraudzības iestāde tos nav pārbaudījusi un aprēķinājusi, tie rāda iecerēto ietaupījumu, nevis sasniegtu rezultātu.

Ir vēl viena problēma. Vokjē vēlas atcelt arī budžeta projektā paredzētos nodokļu paaugstinājumus (La Tribune). Šie paaugstinājumi veido lielu daļu no aptuveni 18 mljrd. € jaunajiem ieņēmumiem, uz kuriem balstās plāns (Euronews). Katrs eiro no LR piedāvātajiem samazinājumiem, kas aizstātu šos ieņēmumus, atstātu deficītu valdības jau prognozētajā līmenī. Pensiju atvieglojumiem varētu novirzīt tikai to, kas paliktu pāri.

Arī uzņēmumi cīnās par to, cik daudz nodokļos maksāt. Par šo strīdu rakstījām sestdien (To Brief).

Palikt pie varas vēl nenozīmē pieņemt budžetu

Vokjē sacīja, ka LR neiesaistīsies „mazajā spēlītē ar neuzticības izteikšanu”, proti, nemēģinās gāzt valdību budžeta dēļ (BFMTV). Tas ļauj Lekornī palikt amatā, taču nedod viņam balsis likumprojektu pieņemšanai.

Deficīta prognozei seko arī Brisele. Kopš 2024. gada jūlija Francijai piemēro oficiālu ES uzraudzību: ES Padome toreiz sāka pārmērīga budžeta deficīta procedūru pret valstīm, kuru deficīts pārsniedza 3 % no IKP (ES Padome). Jebkurš atvieglojums pensionāriem jākompensē citur, citādi prognoze par 5 % deficītu nepiepildīsies.

Deputāti budžetu Nacionālajā sapulcē sāks apspriest 13. oktobrī (AEF). LR ir nosaukusi, kam būtu jāmaksā pensionāru vietā, taču vēl nav pierādījusi, ka šie samazinājumi segtu pensiju atvieglojumus pēc atceltajiem nodokļu paaugstinājumiem. Parlaments vēl var mainīt budžeta projektu. Ikvienām izmaiņām, kas aizsargā pensionārus, vajadzīgs aprēķināts finansējuma avots citur budžetā.