Francijas nodokļu plāns otrdien atgriežas Asamblejā

Francijas Nacionālās asamblejas Finanšu komisija piektdien, 2026. gada 9. oktobrī, ar 31 balsi pret 3 un 2 deputātiem atturoties noraidīja 2027. gada budžeta ieņēmumu daļu (LCP, Francijas Nacionālā asambleja). Balsojums nemainīja likumu. Saskaņā ar Konstitūcijas 42. pantu visa asambleja izskata valdības sākotnējo likumprojektu, nevis komisijas redakciju (Légifrance). Tāpēc premjerministra Sebastjēna Lekornī nodokļu plāns šonedēļ atgriežas debatēs sākotnējā redakcijā.

Finanšu komisija ir deputātu grupa, kas budžetu izskata pirms visas asamblejas. Trīs dienas tā grozīja ieņēmumu sadaļu, bet pēc tam noraidīja pati savu pārstrādāto variantu. To atbalstīja tikai prezidenta Emanuela Makrona partija Ensemble pour la République. Pārējie deputāti balsoja pret dažādu iemeslu dēļ: vieni iebilda pret valdības nodokļiem, citi — pret komisijas pievienotajiem grozījumiem (Franceinfo). Kā rakstījām piektdien, šīs balsis pret nozīmē likumprojekta noraidījumu, nevis atbalstu kādam alternatīvam budžetam (To Brief).

Uz kuriem attiektos valdības nodokļi

Pirmais strīdīgais pasākums skar pensionārus. Francijā no apliekamā ienākuma var atskaitīt 10 % pensijas, taču katrai mājsaimniecībai noteiktie atskaitījuma griesti ir ierobežoti. Valdība vēlas tos samazināt no 4 439 € līdz 3 000 €. Tādējādi pieaugtu to mājsaimniecību apliekamais ienākums, kuru atskaitījums pārsniedz jauno robežu; praksē tās būtu mājsaimniecības ar lielākām pensijām. Valdība lēsa, ka šis grozījums budžetā dotu ap 1,4 mljrd. € (grozījums I-CF196).

Otrs pasākums attiecas uz cilvēkiem, kuri slimības vai traumas dēļ nevar strādāt. Darbiniekiem, kas saņem noteiktus ilgstošas slimības pabalstus, ar ienākuma nodokli apliktu pusi no šiem maksājumiem. Cilvēkiem, kuri cietuši nelaimes gadījumā darbā, nodokli piemērotu lielākai kompensācijas daļai. Likumprojekta aplēse par šo pasākumu bija 963 milj. € (Capital).

Komisija abus pasākumus svītroja, taču šie svītrojumi uz plenārsēdi nepāriet. Abi priekšlikumi paliek valdības likumprojektā, un to atkārtotai svītrošanai vajadzīgs jauns balsojums visā asamblejā.

Valdības ministri apgalvo, ka komisijas grozījumi kopumā palielinātu deficītu. Publisko finanšu ministrs Davids Amjels izmaksas salīdzinājumā ar valdības sākotnējo projektu lēš 8 mljrd. € apmērā (Le Figaro). Filips Živēns no partijas Les Républicains, komisijas galvenais budžeta referents, lēš, ka deficīts pieaugtu par 9,6 mljrd. €. Tādā gadījumā tas būtu ap 5,35–5,4 % no IKP, nevis valdības noteiktie 5 % (Capital).

Nav publicēta aprēķina, kas izskaidrotu abu aplēšu atšķirību. Turklāt tās attiecas uz grozījumu kopumu, kas vairs nav spēkā. Izmaksas kļūtu reālas tikai tad, ja deputāti tos plenārsēdē pieņemtu atkārtoti.

Ko izšķirs 20. oktobra balsojums

Debates par likumprojektu Nr. 3210 sākas otrdien, 2026. gada 13. oktobrī, bet balsojums par ieņēmumu sadaļu paredzēts 20. oktobrī (asamblejas dokumentācija). Ja asambleja šo sadaļu noraidīs, saskaņā ar budžeta likumu pirmajā lasījumā būs noraidīts viss likumprojekts. Deputāti līdz izdevumu apspriešanai nemaz nenonāks (budžeta likums).

Sociālisti draud iesniegt sākotnējā noraidījuma priekšlikumu — ierosināt likumprojektu noraidīt vēl pirms debatēm (Le Monde). Les Républicains vēlas lielākus izdevumu samazinājumus, bet iebilst pret papildu slogu pensionāriem. Tāpēc pensionu atskaitījuma griesti ir pretrunā partijas nostājai.

Ja parlaments nespēs pieņemt lēmumu, Konstitūcijas 47. pants ļauj valdībai budžetu ieviest ar rīkojumu — valdības aktu, kam nav vajadzīgs galīgais parlamenta balsojums. To drīkst darīt tikai tad, ja 70 dienās lēmums nav pieņemts (Légifrance). Ekonomikas ministrs Rolāns Leskīrs svētdien sacīja, ka labprāt izvairītos no šāda risinājuma, tomēr nosauca to par „drošības barjeru” (La Croix).

ES nenosaka Francijas nodokļus, taču Francijai jāievēro kopīgi saskaņots deficīta mazināšanas kurss. Valsts ir pakļauta pārmērīga budžeta deficīta procedūrai — ES uzraudzības procesam valstīm, kuru deficīts pārsniedz 3 % no IKP. Šīs procedūras ietvaros valdība apņemas samazināt deficītu atbilstoši saskaņotam plānam (ES Padome). 8. oktobrī eirozonas finanšu ministri aicināja Parīzi pieņemt budžetu, kas vairotu investoru uzticību (Reuters).

Komisijas pārliecinošais balsojums parādīja, ka deputāti noraidīja kompromisu, bet nespēja vienoties, ar ko to aizstāt. Plenārsēdē viņi par tiem pašiem pasākumiem var nobalsot citādi. Ja pensionu atskaitījuma griesti un nodoklis pabalstiem tur atkal kritīs, izmaksas no pensionāriem un slimajiem darbiniekiem atgriezīsies pie valsts budžeta deficīta. Lekornī ministriem līdz 20. oktobrim deputātiem jāiesniedz aprēķinātas alternatīvas: vispārīgs solījums ietaupīt nevar aizstāt ieņēmumus, ko budžetā jau paredzējuši eiro izteiksmē.