Francijas obligāciju ienesīgums kāpj līdz 4.93%

Investori 2026. gada 1. oktobra izsolē pieprasīja 4,93 % ienesīgumu par aizdevumu Francijai līdz 2036. gada novembrim. Tās pašas obligācijas izsolē 3. septembrī ienesīgums bija 4,23 % (Reuters izsoļu tabula). Francija pārdeva visas piedāvātās obligācijas. Tajā pašā dienā valdība iesniedza budžetu, kas paredz iesaldēt algas sabiedriskajā sektorā un lielāko daļu pensiju.

Parāda aģentūra kopumā piesaistīja 11 miljardus 999 miljonus eiro, un investoru pieteikumi pārsniedza izsolē piedāvāto apjomu (Reuters izsoļu tabula, Le Monde). Problēma nebija pieprasījuma trūkums, bet aizņemšanās cena.

Ko patiesībā maksā augstāks ienesīgums

Valsts obligācija ir aizdevums valstij ar iepriekš noteiktiem maksājumiem. Kad investori pārdod jau emitētas obligācijas, to cena krītas, bet pieaug ienesīgums, ko saņem jaunais pircējs. Ienesīgums ir pašreizējās aizņemšanās cenas rādītājs (ECB).

Šī cena attiecas tikai uz jaunu aizņemšanos. Jau emitētajām obligācijām saglabājas iepriekš noteiktie maksājumi. Augstāka likme budžetu ietekmē tad, kad valsts pārdod jaunas obligācijas un aizstāj tās, kuru termiņš beidzies. Tāpēc izmaksas pieaug pamazām, līdz ar katru jaunu vai refinansētu aizņēmumu.

Valdība prognozē, ka ikgadējie procentu maksājumi pieaugs no 79,2 mljrd. € 2026. gadā līdz 91,2 mljrd. € 2027. gadā (Francijas valdība). Šo summu nenosaka viena izsole: tajā iekļauta visu gada aizņēmumu un refinansēšanas ietekme. Izsole rāda cenu, par kādu Francija tagad refinansē parādu.

Pasaules obligāciju izpārdošana un Francijas piemaksa

Francija nebija vienīgā. ASV desmit gadu obligāciju ienesīgums 1. oktobrī īslaicīgi sasniedza aptuveni 5,34 % — augstāko līmeni kopš 2002. gada. Reuters pasaules obligāciju cenu kritumu saistīja ar valstu lielajiem parādiem un jaunu obligāciju piedāvājuma vilni (Reuters skaidrojums). Dažas dienas iepriekš šis pats spiediens jau bija cēlis aizņemšanās izmaksas Beļģijai un Portugālei (To Brief).

Tomēr Francija maksāja vairāk nekā kaimiņvalstis. LSEG datos 1. oktobrī Francijas desmit gadu obligāciju ienesīgums bija 4,9501 %, bet Vācijas — 3,6179 %; starpība bija aptuveni 133 bāzes punkti jeb 1,33 procentpunkti. Francijas ienesīgums pārsniedza arī Itālijas 4,7171 % (CNBC). Starpību ar Vāciju dēvē par spredu. Tas ir ierasts rādītājs tam, cik vairāk valsts maksā salīdzinājumā ar eirozonas etalonam izmantoto Vāciju.

Šis rādītājs jāvērtē piesardzīgi. Starpība pieaug gan tad, ja ceļas Francijas ienesīgums, gan tad, ja krītas Vācijas ienesīgums. Todien Vācijas obligāciju cenas auga pretēji kopējai tirgus tendencei, jo investori tās pirka kā drošāku ieguldījumu (dpa-AFX). Šie dati rāda, ka attiecīgajā brīdī Francija maksāja vairāk nekā Vācija un Itālija. Tie neparāda, cik lielu daļu no dienas kāpuma izraisīja tieši Francijas faktori.

Kas maksā par dārgāku aizņemšanos

Finanšu ministrs Rolāns Leskīrs Francijas stāvokli finanšu tirgos raksturoja kā stabilu (Leskīra paziņojums). Izsole šo vērtējumu apstiprina šaurā nozīmē: Francija pārdeva visas piedāvātās obligācijas un saņēma vairāk pieteikumu, nekā bija piedāvājusi. Taču aizņemšanās joprojām ir dārga. Katrs papildu eiro procentu maksājumos konkurē ar citiem izdevumiem, kamēr valdība prognozē, ka valsts parāds 2027. gadā sasniegs 121,7 % no IKP — gada laikā valstī saražoto preču un pakalpojumu vērtības (AFP).

Budžeta projekts paredz samazināt deficītu — starpību starp valsts gada izdevumiem un ieņēmumiem — no prognozētajiem 5,4 % no IKP 2026. gadā līdz 5 % 2027. gadā. To daļēji plānots panākt, iesaldējot algas sabiedriskajā sektorā un lielāko daļu pensiju (Reuters ziņojums par budžetu). Saskaņā ar AFP aplēsēm pensionāri vien dotu 5,5 mljrd. € (AFP). Francijas neatkarīgā fiskālās uzraudzības iestāde — Augstā publisko finanšu padome — esot atzinusi, ka plānotais deficīta samazinājums ir neliels salīdzinājumā ar parāda stabilizēšanai vajadzīgo.

Ieguvēji ir tie, kas aizdod naudu tagad. Jaunie pircēji saņem augstāku ienesīgumu, bet investoriem, kuri Francijas obligācijas jau tur, to tirgus vērtība ir kritusies.

Francija 1. oktobrī pārdeva obligācijas, un jauni aizņēmumi kļuva dārgāki. Augstākā cena pakāpeniski palielinās procentu maksājumus līdz ar katru obligāciju, ko valsts emitē vai refinansē. Tikmēr tajā pašā dienā iesniegtais budžets paredz ierobežojumus valsts sektorā strādājošajiem un pensionāriem, lai gan valsts fiskālās uzraudzības iestāde uzskata, ka ar iecerēto parāda stabilizēšanai nepietiks.