Grenlande lemj par ASV spēku pārvietošanos

Donalds Tramps, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un Grenlandes valdības vadītājs Jenss-Frederiks Nīlsens 22. septembrī Ņujorkā parakstīja grozījumus 1951. gada ASV un Dānijas līgumā par Grenlandes aizsardzību (Reuters, ABC News). Tie nosaka Narsarsuaq un Mestersvig par jaunām ASV „aizsardzības zonām”, kurās saskaņā ar līgumu drīkst darboties ASV bruņotie spēki. Līgumā nav noteikts ne karavīru skaits, ne budžets, ne zonu atvēršanas datums (parakstītais līgums). Vienošanās nosaka pārvietošanās kārtību: ASV militārajai satiksmei būs pastāvīgas tiesības pārvietoties pa Grenlandi, bet jaunu objektu izveidei joprojām vajadzīga Grenlandes piekrišana.

Brīva pārvietošanās bez katra brauciena saskaņošanas

Kad grozījumi stāsies spēkā, ASV bruņotie spēki, transportlīdzekļi, valdības kuģi un lidaparāti varēs brīvi pārvietoties starp aizsardzības zonām pa sauszemi, jūru un gaisu. Valdības lidaparāti drīkstēs lidot pāri jebkurai vietai Grenlandē un nosēsties jebkur, bet valdības kuģi varēs pārvietoties arī zem ūdens tās teritoriālajos ūdeņos (Dānijas publicētais līguma teksts). Nevienam atsevišķam lidojumam vai reisam nebūs vajadzīgs jauns visu trīs valdību saskaņojums.

Analītiķi atšķirīgi vērtē, cik lielā mērā šīs tiesības paplašina ASV iespējas. 1951. gada līgums jau ļāva ASV būvēt objektus, izvietot spēkus un darboties saskaņotajās zonās (1951. gada līguma teksts). Tomēr Norvēģijas līguma pantu analīzē secināts, ka jaunais formulējums par nosēšanās tiesībām un piekļuvi zemūdens telpai ir būtisks paplašinājums (Samfunn og politikk).

Vislielākais tiešais ieguvums ir esošajai bāzei. Pituffik Space Base Grenlandes ziemeļrietumos jau nodrošina raķešu brīdināšanu un kosmosa novērošanu (ASV Kosmosa spēki), un grozījumi ļauj Vašingtonai tur modernizēt un paplašināt darbību. Līguma preambulā minēta iespējamā pretraķešu aizsardzības sistēma „Golden Dome”, taču Reuters norāda, ka tai nav paredzēts finansējums, noteikts karavīru skaits vai izstrādāts grafiks (Reuters).

Kur Grenlande joprojām var atteikt

Par abām nosauktajām vietām vēl nav konkrēta plāna. Narsarsuaq ir civilā lidosta dienvidos, kas ierīkota kādreizējā ASV lidlaukā. Mestersvig ir nomaļa loģistikas vieta austrumu piekrastē. Visām trim valdībām vēl jāvienojas par katras zonas lielumu un to, kāda darbība tajā būs atļauta (parakstītais līgums).

Lai izveidotu vēl kādu aizsardzības zonu, vispirms jāiesniedz rakstisks priekšlikums, norādot vietu, platību, plānoto darbību un pasākumus vietējās ietekmes mazināšanai. To izskata triju valdību kopīgā komiteja. Ja 90 dienu laikā vienošanos nepanāk, sarunas turpinās viceministru, pēc tam ministru līmenī (Dānijas Ārlietu ministrijas publicētais teksts). Līgums neparedz automātisku apstiprinājumu nevienā posmā. Ja puses nespēj vienoties, jauna zona netiek izveidota, un Nūka var vienkārši atteikt.

Šī piekrišanas prasība parāda, kur Trampa apgalvojums par „pastāvīgu kontroli” (Baltais nams) sniedzas tālāk par līguma tekstu. Grozījumiem nav beigu datuma, tātad vienošanās ir beztermiņa (Dānijas Ārlietu ministrijas publicētais teksts). Taču lēmumu kontrole ir dalīta. Gan par jaunām zonām, gan par NATO nepiederošas valsts objektiem vai pastāvīgu spēku klātbūtni jāvienojas visām trim pusēm (Dānijas publicētais līguma teksts).

Dānija un Grenlande arī apņemas panākt, lai neatkarīga Grenlande paliktu NATO un pārņemtu šo vienošanos (Dānijas Ārlietu ministrijas publicētais teksts). Šis solījums saista tikai valdības, kas to parakstījušas. Neatkarīga Grenlande būtu jauna valsts, kas pati lemtu par savām aliansēm.

Kas likumdevējiem jāapstiprina

Grozījumi nestāsies spēkā, kamēr Dānija un Grenlande nebūs pabeigušas parlamentārās procedūras un nosūtījušas Vašingtonai diplomātisku notu (Dānijas valdība). Vietējie mediji norāda, ka balsojums paredzēts Dānijas parlamentā Folketing un Grenlandes parlamentā Inatsisartut (n-tv). Nīlsens vienošanos raksturojis kā Grenlandes pašnoteikšanās aizsardzības līdzekli (To Brief).

Eiropas valdības vienošanos atzinīgi novērtējušas, taču nav piedāvājušas savus spēkus. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs uzslavējis risinājumu, kas, viņaprāt, ievēro starptautiskās tiesības un stiprina NATO (Vācijas valdība). 27. septembrī Endijs Bērnhems no Lielbritānijas un Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre pauduši atbalstu, taču nav paziņojuši ne par spēku nosūtīšanu, ne finansējumu Grenlandei (Lielbritānijas valdība). Pagaidām drošība šajā NATO Arktikas flanga posmā ir triju valdību ziņā.

Kad grozījumi stāsies spēkā, ASV lidaparāti un kuģi varēs pārvietoties pa Grenlandi bez katra atsevišķa visu trīs valdību saskaņojuma, bet abu nosaukto zonu izmantošanai vajadzēs piekrišanu. Analītiķi atšķirīgi vērtē, cik lielā mērā jaunās pārvietošanās tiesības paplašina 1951. gada līgumā noteikto. Jebkurā gadījumā Grenlandes likumdevējiem tās būs jāapstiprina, vēl pirms zināms, kas atradīsies Narsarsuaq un Mestersvig. Nīlsena valdībai tas jāizskaidro Inatsisartut pirms balsojuma.