Hormuza šaurumā šāviņš trāpījis tankkuģim

Tankkuģa kapteinis esot ziņojis, ka kuģim Hormuza šaurumā trāpījis neidentificēts lādiņš un sabojājis mašīntelpu, kur atrodas iekārtas, kas nodrošina kuģa kustību un elektroapgādi. Ziņojumu 4. oktobrī publicēja UK Maritime Trade Operations — Lielbritānijas dienests, kas tirdzniecības kuģiem pārsūta ziņas par apdraudējumiem (UKMTO Warning 150-26). Trieciens palielina risku maršrutā, kur satiksme jau bija gandrīz apstājusies un apdrošināšana kļuvusi dārga. Pagaidām nav ziņu, ka šī tankkuģa krava būtu aizkavējusies.

Kapteiņa ziņojums, nevis kuģa pārbaude

Brīdinājumā teikts, ka apkalpe esot bijusi drošībā un piesārņojuma neesot bijis ziņu brīdinājuma izplatīšanas brīdī. Ar to informācija būtībā beidzas. Brīdinājumā nav minēts kuģa nosaukums, karogs, īpašnieks, krava vai galamērķis, kā arī precīza atrašanās vieta. Publicēšanas datums var nesakrist ar trieciena dienu.

Nav skaidrs pat kuģa tips. Arab News norādīja, ka UKMTO nav teicis, vai kuģis pārvadāja naftu vai sašķidrināto dabasgāzi (Arab News). Apzīmējums „naftas tankkuģis” pārsniegtu to, ko ļauj secināt pieejamā informācija.

Associated Press ziņoja par tiem pašiem mašīntelpas bojājumiem, apkalpes stāvokli un ziņu trūkumu par piesārņojumu (AP). Visi publicētie ziņojumi balstās vienā kapteiņa sniegtā informācijā. Nav publicēti ne kuģa pārbaudes rezultāti, ne īpašnieka paziņojums, ne ziņas par reisa gaitu.

Šī informācijas plaisa ir svarīga, vērtējot ekonomiskās sekas. Mašīntelpas bojājumi var apturēt kuģa dzinējus vai atslēgt elektroapgādi, kuģim paliekot nekustīgam vai to nākoties vilkt. Brīdinājumā nav teikts, vai tankkuģis zaudēja dzinējspēku vai elektroapgādi un vai tas turpināja ceļu. Uzbrucējs nav nosaukts.

Cik maksā šķērsot šaurumu

Jau pirms šī ziņojuma šaurumu šķērsoja maz kuģu. Argus citētajos Windward kuģu izsekošanas datos 29. septembrī uzskaitīti 17 šķērsojumi, salīdzinot ar aptuveni 135 kuģiem dienā pirms kara (Argus). Šis skaitlis rāda kuģu, nevis naftas barelu skaitu. Tas parāda, cik maz kuģu īpašnieku ir gatavi doties šajā reisā, bet ne to, cik daudz naftas vai gāzes nonāca pie pircējiem.

Pa šo maršrutu parasti pārvadā lielu daļu energoresursu. Pirms konflikta caur Hormuza šaurumu dienā plūda aptuveni 20 miljoni barelu naftas — apmēram piektdaļa pasaules patēriņa, liecina ASV Enerģētikas informācijas administrācijas dati (EIA).

Kuģi, kas joprojām šķērso šaurumu, par reisu maksā daudz vairāk apdrošināšanā. Kara riska apdrošināšanas prēmijas — papildu maksa par apdrošināšanu pret konflikta radītiem bojājumiem — kopš kara sākuma februāra beigās esot augušas vairāk nekā 40 reižu. Šādu aplēsi S&P Global sniedza Lloyd's Market Association pārstāvis Nīls Robertss (S&P Global). Tā rāda cenu pārmaiņas apdrošināšanas tirgū kopumā, nevis to, cik par konkrētu reisu samaksājis kāds kuģa īpašnieks.

Atsevišķi apdrošināšanas piedāvājumi izmaksas rāda citā griezumā. Septembra beigās dažos piedāvājumos tās sasniedza 6–9 % no kuģa vērtības; segumu parasti nosaka septiņu dienu periodam (MarineLink). Šie skaitļi apdrošināšanas izmaksas mēra atšķirīgi, tāpēc tos nevar apvienot vienā cenu dinamikas virknē. Abi tomēr rāda, ka nedēļas apdrošināšana šaurumā tagad izmaksā daudz vairāk nekā pirms februāra.

Apdrošināšanu pērk kuģa īpašnieks, bet to, kurš galu galā sedz izmaksas, nosaka līgumi. Fraktēšanas līgumā, ar kuru tirdzniecības uzņēmums nofraktē kuģi, kara riska izmaksas var pārlikt uz šo uzņēmumu. Tas savukārt var mēģināt tās iekļaut naftas vai gāzes cenā. Augstāks apdrošināšanas piedāvājums pats par sevi vēl nepierāda, ka Eiropas pircējiem jāmaksā vairāk.

Naftai un gāzei ir atšķirīgas alternatīvas. Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu cauruļvadi ļauj daļu jēlnaftas transportēt, apejot šaurumu, bet Kataras sašķidrinātajai dabasgāzei šāda apvedceļa nav, norāda EIA (EIA). Tāpēc, pieaugot riskam pašā šaurumā, gāzes pircēji ir vairāk pakļauti traucējumiem nekā naftas pārstrādes uzņēmumi.

Ko maina šis trieciens

Vašingtona un Teherāna joprojām nespēj vienoties par Hormuza šauruma atkalatvēršanas nosacījumiem (To Brief). Kuģniecības apstākļus nosaka šī strupceļa turpināšanās, nevis viens ziņojums. Līdz septembra beigām satiksme jau bija sarukusi līdz nelielai daļai no pirmskara līmeņa, un apdrošināšanas piedāvājumi jau bija daudzkārt dārgāki (Argus). Brīdinājums 150-26 papildina ainu ar bojātu kuģi pašā kuģošanas ceļā, kuru kuģu īpašnieki jau tā vairījās izmantot. Pagaidām tas neliecina par pazaudētu vai aizkavētu kravu. To, vai kuģis apstājās, var pateikt tikai tā īpašnieks vai karoga valsts — valsts, kurā kuģis reģistrēts. Neviens no viņiem līdz šim nav izteicies.