Ungārija ļauj Ukrainai gatavoties, veto paliek

Ungārija ļāvusi Ukrainai un Moldovai gatavoties nākamajam posmam sarunās par pievienošanos ES, taču saglabājusi iespēju neļaut šo posmu oficiāli sākt. 7. oktobrī ES vēstnieki esot vienojušies aicināt abas valstis iesniegt sarunu pozīcijas diviem jauniem blokiem, ko dēvē par klasteriem. Budapešta vairs nebloķēja šo soli (European Pravda, Kyiv Independent). Tomēr Ungārija joprojām sasaista piekrišanu klasteru oficiālai atvēršanai ar likumprojektu par minoritāšu skolām Ukrainā. Ukrainas parlaments to vēl nav pieņēmis (Euronews).

Ko vēstnieki apstiprināja

Sarunas par iestāšanos ES ir sadalītas tematiskos blokos jeb klasteros. Pirms klastera atvēršanas Eiropas Komisija izvērtē, cik lielā mērā kandidātvalsts likumi atbilst ES noteikumiem, un dalībvalstu valdībām šis vērtējums jāapstiprina. Trešdienas vēstnieku sanāksmes darba kārtībā bija paredzēts apstiprināt klasterus 2 un 3, kas aptver vienoto tirgu un ekonomikas konkurētspēju (Padomes darba kārtība).

Apstiprinājums ļauj ES aicināt kandidātvalstis sagatavot savas pozīcijas, bet sarunas vēl nesākas. Klastera atvēršanai vajadzīgs atsevišķs valdību lēmums un oficiāla tikšanās ar kandidātvalsti. Darba kārtībā redzams tikai tas, ko vēstniekiem bija paredzēts apstiprināt. Par faktisko vienošanos vēstījuši mediji, atsaucoties uz ES diplomātiem, jo lēmuma teksts nav publicēts.

Likumprojekts, ko gaida Budapešta

Ungārijas prasība attiecas uz etnisko ungāru izglītību Ukrainas Aizkarpatijā, un domstarpības sākušās jau pirms šā strīda. Eiropas Padomes Venēcijas komisija, kurā darbojas konstitucionālo tiesību eksperti, kritizēja Ukrainas 2017. gada izglītības reformu par mācību apjoma samazināšanu minoritāšu valodās (Venēcijas komisija). Pētera Maģara valdība, kas nomainīja Viktora Orbāna valdību, jau šīs nedēļas sākumā bija paudusi gatavību mīkstināt savu nostāju (To Brief).

Kijivas atbilde ir likumprojekts, kas paredzētu īpašu statusu skolām, kurās mācības galvenokārt notiek minoritāšu valodā, piemēram, ungāru valodā. Likumprojektu Ukrainas Augstākajā radā reģistrēja 1. oktobrī, un līdz 7. oktobrim par to vēl nebija balsojuši (Radas likumprojekta ieraksts, likumprojekta teksts). Ārlietu ministre Anita Orbāna projektu atzinīgi novērtēja. Reuters, atsaucoties uz diviem ES diplomātiem, ziņoja, ka Ungārija pārtraukšot iebilst pret abiem klasteriem, tiklīdz Augstākā rada likumprojektu pieņems (Reuters).

Tas izskaidro, kāpēc Budapešta piekāpās šajā posmā, bet ne nākamajā. Sarunu pozīciju sagatavošana Ungārijai neko nemaksā. Tās ietekme saglabājas brīdī, kad klasteri jāatver oficiāli, un šo veto tā paturēja.

Moldovas progress atkarīgs no balsojuma Kijivā

Moldova cietusi strīdā, kas nebija tās pašas. Citas valdības atteicās virzīt tās lietu atsevišķi no Ukrainas, tāpēc Kišiņeva gaidīja, kamēr Budapešta un Kijiva strīdējās (Euronews). Trešdien premjerministra vietniece Kristīna Gerasimova pavēstīja, ka Moldova saņēmusi uzaicinājumu no Īrijas, kas pašlaik vada ES Padomi. Viņa to raksturoja kā gatavošanos klasteru oficiālai atvēršanai nākamajā konferencē (Moldpres).

Termiņi ir tuvi, taču to ievērošana atkarīga no balsojuma. Diplomāti minējuši 12. oktobri kā datumu, kad jāvienojas par ES kopējo nostāju — pozīciju, ko sarunās pārstāvēs visu 27 valstu valdības. Tas iespējams tikai tad, ja Ukrainas Augstākā rada būs nobalsojusi. Diplomāti minējuši arī 13. oktobrī Luksemburgā paredzētu ministru un kandidātvalstu sanāksmi, kurā klasterus varētu oficiāli atvērt (Kyiv Independent).

Ikvienā no šiem posmiem vajadzīga visu 27 valdību piekrišana. Ukrainas sarunu ietvars — noteikumi par tās iestāšanās sarunām — paredz, ka ES Padome katru klasteri atver vienprātīgi, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu. Tas nozīmē, ka jebkura valdība var procesu apturēt (sarunu ietvars). Tātad Ungārijai nav vajadzīga jauna procedūra, lai apturētu klasteru atvēršanu. Tai vienkārši jāatturas no piekrišanas.

Ungārija piekrita sagatavošanās posmam, saglabāja veto pār oficiālo klasteru atvēršanu un atstāja Moldovas virzību atkarīgu no balsojuma parlamentā, kurā Kišiņevai nav teikšanas. Ja Augstākā rada tuvākajās dienās pieņems likumprojektu par skolām, abas kandidātvalstis varētu nedēļas laikā sākt sarunas par šiem klasteriem. Ja balsojums aizkavēsies, līdz ar Ukrainu aizkavēsies arī Moldova — iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar tās reformām.