Īrija sargā lauku atbalstu, samazinot ES budžetu

Īrija ierosinājusi Eiropas Komisijas 2028.–2034. gada budžeta plānu samazināt par 141 miljardu eiro jeb aptuveni 8 %, gandrīz neaizskarot lauksaimniecības subsīdijas un reģionu atbalstu (Padomes sarunu ietvars). Samazinājums skartu pētniecību, aizsardzību un ārpolitiku. Valdības, kas vēlas mazāku budžetu, tagad saņēmušas zemāku kopējo summu, taču tām jāpasaka, kur vēl ietaupīt, lai panāktu pašu prasīto daudz lielāko samazinājumu.

141 miljards eiro aprēķināts 2025. gada cenās, neņemot vērā inflāciju. Ziņās minētie 159 miljardi eiro raksturo to pašu projektu faktiskajās cenās, kurās iekļauta prognozētā inflācija (Reuters). Īrija sagatavoja dokumentu, jo šajā pusgadā vada ES Padomi. Prezidentūra ik pēc pusgada pāriet citai dalībvalstij, un prezidējošā valsts vada valdību sarunas.

Ko Īrija pasargāja un ko samazināja

Projekts ir tā dēvētais „sarunu ietvars” — kompromisa teksts, ko sagatavojusi prezidējošā valsts un kas nevienai valdībai nav saistošs. Tajā garantētais minimums lauksaimnieku ienākumu atbalstam paliek 261,013 miljards eiro, tātad gandrīz nemainīgs. Savukārt kopējā budžeta pozīcija, kurā apvienota kohēzijas nauda — ES līdzekļi nabadzīgākiem reģioniem — un citas programmas, pieaug līdz 410,080 miljardiem eiro (Padomes sarunu ietvars).

Ietaupījums nāktu no citām jomām. Salīdzinājumā ar Komisijas plānu finansējums pētniecībai, rūpniecības konkurētspējai un drošībai saruktu par 66,605 miljardiem eiro. Ārpolitikai atvēlēto naudu samazinātu par 33,064 miljardiem eiro, tostarp atbalstu valstīm, kas vēlas iestāties ES, un tās austrumu kaimiņvalstīm (New Union Post).

Īrijas Eiropas lietu ministrs Tomass Bērns raksturoja projektu kā kompromisu, kura mērķis ir virzīt sarunas uz priekšu (RTÉ). Šāds sadalījums katrai pusei kaut ko piedāvā: valdībām, kas prasa taupīt, — mazāku kopējo budžetu, bet no lauksaimniecības un reģionu atbalsta atkarīgajām valstīm — šo finansējumu saglabā.

Šādu valstu ir daudz. 2.10.2026. 17 valstu vadītāji, kuru vidū bija Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Rumānijas prezidents Nikušors Dans, vēstulē prasīja saglabāt lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu (Slovēnijas valdība). Par to jau rakstījām (To Brief).

Kāpēc taupības piekritēji joprojām nav apmierināti

Sešas valstis ES budžetā iemaksā vairāk, nekā no tā saņem: Vācija, Nīderlande, Austrija, Dānija, Somija un Zviedrija. Augustā tās prasīja samazināt izdevumus par „vairākiem simtiem miljardu” eiro, skarot visas budžeta jomas (kopīgā deklarācija). Īrijas piedāvātais samazinājums šo prasību nesasniedz. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka ar piedāvāto budžeta apmēru vienošanās nav iespējama (Tagesschau).

Somija parāda, kādā pretrunā šī valstu grupa nonāk. Premjerministrs Pēteris Orpo nosauca ietaupījumu par pārāk mazu, bet pēc tam pārmeta, ka pārāk liela samazinājuma daļa gulstas uz aizsardzību, pētniecību un jaunajām tehnoloģijām (STT/Suomenmaa). Projektā, kas pasargā lauksaimniecības un reģionu finansējumu, viņš prasa gan mazāku budžetu, gan aizsargāt tieši tās jomas, kurās paredzēts ietaupīt.

Eiropas Parlaments iebilst cita iemesla dēļ. Tā budžeta sarunu vadošie deputāti Zīgfrīds Murešans un Karla Tavaresa 10.10.2026. projektu noraidīja. Viņuprāt, konkurētspējas un ārpolitikas finansējuma samazināšana vājina Eiropas spēju investēt, atbalstīt partnerus un reaģēt uz krīzēm (Eiropas Parlaments).

Kam ir veto tiesības

ES septiņu gadu budžets jāapstiprina vienbalsīgi visām 27 valdībām. Pirms tam Eiropas Parlamentam jādod piekrišana ar deputātu vairākumu (312. pants). Tātad jebkura valdība var vienošanos bloķēt. Parlaments var atteikt piekrišanu, taču tas nevar pārveidot budžeta ietvaru: tas var tikai pieņemt vai noraidīt valdību panākto vienošanos. Valstu vadītāji projektu apspriedīs samitā 15.–16.10.2026. (Eiropadomes darba kārtība).

Fakti ļauj izdarīt vienu skaidru secinājumu: sešas valstis, kas budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem, prasa daudz dziļāku samazinājumu, nekā piedāvā Īrija. Īrijas projekts rāda, cik grūti šādu ietaupījumu panākt, ja pasargā lauksaimniecības un reģionu finansējumu: tad samazinājums skar pētniecību, drošību un ārpolitiku — jomas, kas, kā uzsver arī šīs sešas valstis, Eiropai ir vajadzīgas. Taču tās vēl nav publicējušas detalizētu alternatīvu, tāpēc pagaidām nav zināms, kur atrast papildu miljardus. Kamēr Berlīne, Hāga un to partneri nepiedāvā citu plānu, Īrijas projekts ir vienīgais izstrādātais piedāvājums, kas parāda šo izvēļu cenu.