Kremlin nesteidz pieņemt gaisa pamieru

Kremlis sestdien ziņas par iespējamu ASV un Ukrainas vienošanos par gaisa pamieru nosauca par „priekšlaicīgām”, vienlaikus sakot, ka Krievija esot atvērta „jaunām idejām” (n-tv). Tajā pašā nedēļā Slovākijas avoti ziņoja, ka Maskava solot turpināt karu līdz „pilnīgai uzvarai” (Aktuality). Pretrunas te nav obligāti. Krievija var turpināt karot un vienlaikus ļaut neskaidrai pamiera idejai cirkulēt Eiropas galvaspilsētās. Jo mazāk definēts ir „gaisa pamiers”, jo vairāk telpas Maskavai šķelt sabiedroto valdības, pirms tai pašai jāpieņem, jānoraida vai jāpārkāpj konkrēts piedāvājums.

Vašingtona un Kijiva ir vienojušās par priekšlikumu ierobežoti apturēt uzbrukumus no gaisa, sauszemes kaujām turpinoties (Kyiv Independent). Maskava formālu piedāvājumu vēl nav saņēmusi. Tā gaida. Eiropā valdības jau atšķirīgi tulko šo gaidīšanu. Francija un Vācija iespējamu pauzi debesīs uztver kā iemeslu paātrināt ieroču ražošanu. Slovākija to izmanto kā argumentu distancēties. Krievijai pagaidām nav nekas jāparaksta. Pietiek ar neskaidrību, lai esošās plaisas kļūtu platākas.

Formula, ko neviens vēl nav definējis

„Gaisa pamieram” nav nostiprinātas juridiskas nozīmes. Čehijas mediju skaidrojums to pasaka tieši: šāda vienošanās apturētu uzbrukumus no gaisa, bet neskartu sauszemes kaujas, artilēriju un sabotāžu (iROZHLAS). Kijiva jau iepriekš bija piedāvājusi „klusumu debesīs”, lai gaisa uzbrukumu ierobežošanu nodalītu no kara uz zemes (Ukrainas prezidents). Taču pašreizējā priekšlikumā nav precizēts, kuri ieroči tiktu iekļauti, vai tas attiektos uz enerģētikas infrastruktūru un Melnās jūras ostām, un kas notiktu brīdī, kad viena puse paziņotu par pārkāpumu.

Pārbaudes problēma ir praktiska, ne teorētiska. Nav starptautiskas institūcijas, kas varētu patrulēt Ukrainas gaisa telpā. Ja raķete trāpa elektrostacijai, kādam jānosaka, kam tā piederēja un kādas ir sekas. Šis darbs faktiski balstītos valstu radaru sistēmās un satelītu izlūkošanā, bet reakciju noteiktu politiskas sarunas, ne automātisks izpildes mehānisms (2eu.brussels). Katras galvaspilsētas rīcībā paliktu iespēja šo tukšumu aizpildīt ar savu interpretāciju.

Rietumu galvaspilsētas gatavojas neveiksmei, ne mieram

Francija uz debesīm skatās kā uz militāri rūpniecisku jautājumu. Elizejas pils 14. jūlija kopīgajā deklarācijā ar Ukrainu apņēmās piegādāt 16 Rafale iznīcinātājus un Francijas-Itālijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, gaisa un pretraķešu spējas nosaucot par „pirmo drošības garantiju” (Elizejas pils, Reuters). Vācija virza deviņu valstu pretballistisko programmu, lai mazinātu atkarību no amerikāņu pārtvērējraķetēm (Defense News). Polija piedāvājusi kopā ar ASV un Ukrainu ražot Patriot raķetes, rūpnīcu izvietojot tuvu reģionam, kuram tās domātas (Defence24). Visas trīs galvaspilsētas rēķinās ar vienu un to pašu: ja pauze debesīs sabrūk, tā var būt sliktāka par nekādu pauzi. Tāpēc jābūvē jauda tā, it kā vienošanās neizturēs.

Rumānijā šī likme ir fiziski redzama. Kā To Brief ziņoja pagājušajā nedēļā, Rumānijas F-16 iznīcinātāji divas dienas pēc kārtas notrieca dronus, kas pie Donavas koridora ielidoja valsts gaisa telpā (To Brief, SpotMedia). Krievijas triecienu apturēšana Ukrainas dienvidos tieši samazinātu trajektorijas, kas iedarbina Rumānijas trauksmes mehānismus. Taču Maskavas atvērtībai var būt vienkāršāks iemesls: Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām rada izmaksas, kuras Maskava gribētu mazināt (Digi24). Tas vairāk izskatās pēc sviru aprēķina, ne miera signāla.

Slovākija atsedz alianses plaisu

Asākā Eiropas problēma šobrīd redzama Bratislavā. Premjerministrs Roberts Fico „gribētāju koalīciju” — Parīzes vadīto valstu grupu, kas koordinē ieroču piegādes, apmācību un iepirkumu saistības Ukrainai — nosaucis par „kara kūdītāju klubu” un noraidījis nāvējoša bruņojuma palīdzību (ta3). Tajā pašā laikā Slovākija zemākā darba līmenī šai pašai koalīcijai klusi pievienojusies, ko apstiprinājusi Francijas vēstniecība (Denník N). Nav skaidrs, ko šī dalība praktiski maina: iespējams, Slovākijas amatpersonas piedalās plānošanas sanāksmēs, neuzņemoties piegādāt tehniku. Taču atšķirība starp publisko retoriku un darba līmeņa rīcību parāda, kā pamiera valoda kļūst par iekšpolitisku instrumentu. Fico jebkuru gaisa pamiera priekšlikumu var izmantot, lai iebilstu pret militārām saistībām, kamēr viņa amatpersonas aizkulisēs sadarbojas.

Tieši šo mehānismu Maskava var izmantot, neko neparakstot. Eiropas valdības publiski nav vienojušās, uz ko gaisa pamiers attiektos, kurš pārbaudītu pārkāpumus un ko tās darītu, ja Krievija šo robežu pārbaudītu praksē. Uz šo jautājumu jāatbild Emanuelam Makronam, Frīdriham Mercam, Donaldam Tuskam un viņu aizsardzības ministriem. Pagaidām atbildes nav.