Triecieni Kyiv spēkstacijām, pamiers kavējas

Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivā gājuši bojā pieci cilvēki, bet 36 ievainoti, paziņoja Kijivas policija. Vismaz 600 000 cilvēku palikuši bez elektrības, paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis (Zelenskis). Divas dienas iepriekš Donalds Tramps bija paziņojis, ka enerģētikas pamiers stājies spēkā, taču Baltā nama amatpersona to raksturoja vien kā priekšlikumu, ko Krievija vēl apsverot: sākumā tas attiektos uz Ukrainas triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, bet vēlāk varētu aptvert arī spēkstacijas un elektrotīklus (Axios).

Mērķu vidū bija Kijivas koģenerācijas stacijas, kas vienlaikus ražo elektrību un nodrošina centralizēto siltumapgādi. Tuvojoties ziemai, tās gādā par siltumu un elektrību mājokļos.

Ieraksts, nevis vienošanās

Tramps 11. oktobrī ierakstīja, ka „ENERĢĒTIKAS PAMIERS” stājoties spēkā nekavējoties un abas puses esot vienojušās (Tramps). Paziņojumam nebija pievienots ne skaidrojums, ne aizsargājamo objektu saraksts, ne kārtība, kā pamiers stātos spēkā, ne veids, kā pārbaudīt pārkāpumus.

Maskava tam nav piekritusi. 14. oktobrī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka pamiera tvērums neesot noteikts un darbs pie tā turpinoties (Kyiv Independent). Zelenskis jaunos triecienus sauc par pamiera pārkāpumu, tāpat kā pēc iepriekšējā trieciena Kijivas spēkstacijai (To Brief). Puses nav kopīgi vienojušās par tekstu, sākuma laiku vai uzraudzības mehānismu, tāpēc nav iespējams pierādīt, ka pamiers vispār būtu stājies spēkā un līdz ar to varētu būt pārkāpts.

Naftas pārstrādes rūpnīcas kā sarunu kārts

Kijiva piedāvā savstarpēju vienošanos. Ukraina pārtrauktu triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un dīzeļdegvielas ražotnēm, ja Krievija pārtrauktu uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sistēmai. Kampaņa pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir viens no nedaudzajiem veidiem, kā Kijiva var radīt ekonomiskus zaudējumus pašā Krievijā. Tāpēc tā ir sarunu kārts, nevis mazsvarīgs blakus jautājums.

Tāpēc svarīga ir vienošanās secība. Ja pirmajā posmā pamiers attiektos tikai uz triecieniem naftas pārstrādes rūpnīcām, Kijiva atteiktos no savas sarunu kārts, kamēr Ukrainas spēkstacijas un apakšstacijas paliktu apdraudētas. Tādēļ Kijiva uzstāj, ka jebkurā pamierā jāiekļauj arī elektrotīkls.

Arī Vašingtonai var būt savs ietekmes instruments. Eiropas amatpersonas laikrakstam Financial Times esot stāstījušas, ka ASV amatpersonas brīdinājušas Kijivu un Eiropas galvaspilsētas par iespējamām sekām (Financial Times). Pēc šo amatpersonu teiktā, Vašingtona varētu ierobežot izlūkošanas informācijas nodošanu Ukrainai un aizkavēt ASV ieroču piegādes, ko apmaksā sabiedrotie, ja Ukraina neapturētu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām.

Vašingtona šo informāciju nav apstiprinājusi. Nav publiskots ne rīkojums pārtraukt izlūkošanas informācijas nodošanu, ne lēmums apturēt ieroču piegādes. Ja ziņojums apstiprinātos, brīdinājums liecinātu, ka Vašingtona vispirms vēlas panākt Ukrainas atteikšanos no triecieniem naftas pārstrādes rūpnīcām.

Eiropa izdara spiedienu, bet lēmumi tiek pieņemti citur

Eiropas valdības atbalstījušas pamieru, kas aizsargātu elektrotīklu. Vācijas valdības preses sekretārs Štefans Kornēliuss sacīja, ka Berlīne neredz pazīmes, ka Krievija piekristu šādam pamieram, un norādīja uz jaunajiem uzbrukumiem un bojāgājušajiem (MDR). Pirms jaunākā uzbrukuma Francijas prezidents Emanuels Makrons bija aicinājis uz abām pusēm saistošu pamieru (Élysée).

Romā premjerministre Džordža Meloni Senātā atbalstīja savstarpēju uzbrukumu apturēšanu, un viņas parlamentārais vairākums pieņēma rezolūciju, kas uzdod valdībai diplomātiski virzīt tūlītēju pamieru (Sky TG24). Viņa arī uzsvēra, ka Eiropai sarunās vajadzīgs pārstāvis ar visu 27 ES dalībvalstu valdību mandātu (Itālijas Senāts). Šāds īpašais pārstāvis pie sarunu galda varētu runāt visa bloka vārdā, nevis atstāt katras valsts galvaspilsētu atsevišķi mēģināt ietekmēt Vašingtonu.

Meloni priekšlikums atspoguļo to, kur šobrīd tiek pieņemti lēmumi. Vašingtona un Maskava veido vienošanās nosacījumus. Kijiva lemj, vai pārtraukt savus triecienus, un var noraidīt vienošanos, kas attiektos tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcām. Eiropas valdības var izdarīt spiedienu, finansēt palīdzību un paust iebildumus. Daļu ieroču piegāžu, ko Vašingtona esot draudējusi aizkavēt, apmaksā sabiedrotie, tomēr neviena Eiropas valdība nepiedalās vienošanās teksta apspriešanā.

Tramps paziņoja par pamieru, pirms Vašingtona, Maskava un Kijiva bija vienojušās, ko tas aptvers. Pēc tam Krievija turpināja uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem, bet Kremlis joprojām norāda, ka pamiera tvērums nav noteikts. Ziņas par Vašingtonas spiedienu uz Kijivu, lai tā atteiktos no triecieniem naftas pārstrādes rūpnīcām, nav apstiprinātas. Tomēr tās rāda, kura piekāpšanās tika izvirzīta vispirms.