Donavas zemais līmenis aptur Cernavodă reaktorus

Abi Černavodas atomelektrostacijas reaktori paliks apturēti, līdz Donavas ūdens līmenis ļaus tos droši darbināt, 11. oktobrī paziņoja operators Nuclearelectrica, nenosaucot darbības atsākšanas datumu (Nuclearelectrica). Paziņojums tīklā nerada jaunu elektroenerģijas iztrūkumu — tas pagarina vasarā sākušos dīkstāvi. Tās izmaksas vispirms skar uzņēmumus, kas stacijas elektroenerģiju bija nopirkuši iepriekš.

Pirmo energobloku kontrolēti apturēja 28. jūlijā, otro — 13. augustā (1. energobloka paziņojums, 2. energobloka paziņojums). Pētījumā par Rumānijas elektroapgādi 2020.–2025. gadā abu bloku neto jauda lēsta ap 1,3 GW (elektroapgādes pietiekamības pētījums). Neto jauda ir elektroenerģijas apjoms, ko stacija var nodot tīklā pēc pašas vajadzību segšanas. Šis ir plānošanas novērtējums, nevis rādītājs, kas parāda, cik daudz elektroenerģijas trūka kādā konkrētā dienā.

Kāpēc apturētam reaktoram joprojām vajadzīga upe

Reaktoru apturot, ķēdes reakcija beidzas, taču kodoldegviela turpina izdalīt siltumu, ko rada radioaktīvo vielu sabrukšana. Sūkņiem šis siltums jānovada. Nuclearelectrica paziņojusi, ka abi energobloki ir drošā apturēšanas režīmā un to drošības sistēmas turpina darboties (Nuclearelectrica). Kodolenerģijas regulatora CNCAN krīzes reaģēšanas centra vadītājs Petre Mins norādījis, ka apturētajiem blokiem joprojām vajadzīgs Donavas ūdens un darbinieki novirzot uz ūdens ņemšanas vietu lielāku ūdens daudzumu (HotNews).

Ūdens līmenis tuvojas robežai, pie kuras dzesēšanas sūkņi vairs nespēj droši uzņemt ūdeni. 10. oktobrī ūdenssaimniecības pārvalde ANAR Černavodā fiksēja −259 cm — tikai trīs centimetrus virs −262 cm atzīmes, zem kuras sūkņi vairs nevar droši darboties (Agerpres). Mīnusa zīme rāda līmeni attiecībā pret fiksētu atskaites atzīmi, nevis ūdens dziļumu.

Lai līmeni paaugstinātu, ANAR uzdeva no Iezeras ūdenskrātuves no 10. līdz 18. oktobrim papildus novadīt Donavā 20 kubikmetrus ūdens sekundē (Mediafax). Par ūdens novadīšanu ziņojām, kad tā sākās (To Brief). Pagaidām nav publicēti mērījumi, kas parādītu, cik daudz šī ūdens nonāk līdz stacijas sūkņiem.

Augstāks ūdens līmenis pats par sevi nenozīmētu, ka reaktorus var iedarbināt. −262 cm atzīme rāda vien to, vai sūkņi spēj uzņemt ūdeni. Lēmums par darbības atsākšanu būs atkarīgs no operatora vērtējuma, vai apstākļi ļauj reaktorus darbināt droši; konkrētu ūdens līmeņa robežu uzņēmums nav publiskojis (Nuclearelectrica). Arī upes līmeņa kāpums pagaidām nav gaidāms. Enerģētikas ministrijas valsts sekretārs Kristians Bušojs 7. oktobrī sacīja, ka prognozes nākamajās desmit dienās neparedzot noturīgu Donavas līmeņa celšanos (Digi24).

Kas maksā par trūkstošo elektroenerģiju

Elektroenerģijas piegāde turpinās arī bez stacijas. Pārvades sistēmas operatora Transelectrica publiskie dati rāda, ka 11. oktobrī kodolenerģijas ražošana bija nulle; iztrūkumu sedza vēja un saules enerģija, kā arī imports. Neto imports — no ārvalstīm iepirktās un tām pārdotās elektroenerģijas starpība — dienas laikā vidēji bija 446 MW (Solar Industry).

Spiediens vispirms skar elektroenerģijas pircējus. Nuclearelectrica bija iepriekš pārdevusi stacijas saražoto elektroenerģiju piegādātājiem un lielajiem patērētājiem. Uzņēmums daļai šo līgumu izsniedzis paziņojumus par nepārvaramu varu — tie apliecina, ka no uzņēmuma neatkarīgi apstākļi liedz piegādāt elektroenerģiju (BVB). Pircējiem elektrība joprojām vajadzīga, tāpēc aizvietojošās piegādes jāmeklē pašiem.

Bušojs lēsa, ka jāaizstāj aptuveni 900 MW līgumos paredzētās jaudas. Pēc viņa teiktā, pircēji to sedz nākamās dienas tirgū — izsolē, kurā elektroenerģiju pērk piegādei nākamajā dienā — vai patēriņa maksimuma stundās importē no kaimiņvalstīm, piemēram, Bulgārijas. Dažkārt šī elektroenerģija maksā ievērojami vairāk nekā sākotnēji noslēgtajos līgumos (Digi24). Šie 900 MW nenozīmē vēl vienu atslēgumu — tas ir iztrūkstošās Černavodas ražošanas apjoms, kas jau bija pārdots.

11. oktobra paziņojums šo iztrūkumu pagarina, nevis palielina (Nuclearelectrica). Kamēr tas turpinās, pircējiem, kuri saņēmuši paziņojumus par nepārvaramu varu, trūkstošā elektroenerģija jāpērk atklātā tirgū un jāsedz tās cenas starpība salīdzinājumā ar sākotnējiem līgumiem (BVB). Mājsaimniecības izmaksu kāpumu izjutīs tikai tad, ja piegādātāji tās pārliks uz klientiem. Tas būs atkarīgs no līgumiem un no tā, cik ilgi Donavā saglabāsies zems ūdens līmenis. Bušojs noraidījis runas par rēķinu kāpumu par 50 %, taču prognozējis būtisku cenu spiedienu, ja elektroenerģijas piedāvājums paliks ierobežots (Jurnalul).