Pentagons dod Eiropai sešus mēnešus

Seši mēneši. Tik ilgu termiņu Pentagons noteicis, lai izlemtu, kuras ASV militārās funkcijas Eiropā paliks un kuras tiks samazinātas. ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets jūnijā NATO ministriem sacīja, ka daļa sabiedroto pārbaudi neizturēšot, bet citi to nokārtošot „ar izcilību” (Stars and Stripes, Euronews). Runa nav tikai par karavīru skaitu. Ja Vašingtona izņem no Eiropas tās komandvadības, izlūkošanas, gaisa uzpildes un kodolatturēšanas funkcijas, uz kurām balstās NATO darbība, pirms Eiropa spēj tās aizstāt, atturēšana kļūst vājāka, pat formāli nepārkāpjot NATO 5. pantu par kolektīvo aizsardzību.

Ko nodrošina Vašingtona un ko mērīs pārbaude

Elbridžs Kolbijs, Pentagona galvenais stratēģis, šo maiņu dēvē par „NATO 3.0”: Eiropai jāpārņem konvencionālā aizsardzība, bet ASV saglabā kodollietussargu un pārorientē spēkus uz Klusā okeāna reģionu (Washington Times, RFI). Praktiski tas nozīmē, ka Vašingtona vēlas, lai Eiropas valdības aizstāvētu savu teritoriju ar savām komandvadības sistēmām un termiņā, kuru Eiropa pati nav izvēlējusies.

Pārbaude nebūs vienkārša karavīru uzskaite. Pentagons vērtēs arī to, vai sabiedrotie operāciju laikā ātri piešķir piekļuvi bāzēm un atļaujas pārlidot to teritoriju. Krīzes brīdī viena lēna atļauja no kādas galvaspilsētas var padarīt NATO plānu grūtāk izpildāmu.

Svarīgākās ir funkcijas, ko nodrošina ASV. Vašingtona uztur NATO darbības pamatsistēmu: komandvadības struktūru, kas koordinē spēkus pāri robežām, izlūkošanu, kas laikus pamana draudus, tankkuģu aviāciju, kas uztur iznīcinātājus gaisā, stratēģisko gaisa transportu smagās tehnikas pārvietošanai un kodoldalīšanās mehānismus, uz kuriem balstās atturēšana. Ģenerālis Aleksuss Grinkevičs vienlaikus vada NATO militārās operācijas Eiropā un ASV Eiropas pavēlniecību (Air & Space Forces Magazine). NATO plānošana joprojām iet caur amerikāņu kanāliem.

Sabiedrotie uzlabo caurules, nevis sistēmu

Eiropa ir sākusi būvēt fizisko infrastruktūru. NATO dalībvalstis apstiprinājušas 27 mljrd. € degvielas apgādes plānu, kas loģistikas jaudas virza tālāk uz austrumiem (NATO). Polija savieno radarus un pretraķešu baterijas vienotā pretgaisa aizsardzības tīklā, lai operatori varētu sekot draudiem un palaist pārtvērējraķetes no vienas sistēmas (Army Recognition). Kā ziņoja To Brief, Vācijas vadīta kaujas grupa nesen pārbaudīja, cik ātri smago bruņutehniku nakts laikā var pārvietot caur Poliju uz Lietuvu, atklājot kavēkļus robežšķērsošanas atļaujās un ceļu kapacitātē. Līdzīgi uzlabojumi notiek visā austrumu flangā, no Lietuvas Suvalku koridora (15min) līdz Grieķijas loģistikas bāzēm (US Embassy Greece).

Taču tas neaizstāj darbības pamatsistēmu. Eiropas kopīgā gaisa uzpildes flote ar laiku sasniegs aptuveni duci tankkuģu. Grinkevičs ir norādījis, ka ar to nepietiek kara uzturēšanai (Air & Space Forces Magazine). ES Drošības pētījumu institūts Eiropas pretgaisa aizsardzības un novērošanas spējas raksturo kā ierobežotas; tās bremzē pārtvērējraķešu ražošanas un krājumu veidošanas temps (EUISS). Sarežģītākais robs ir kodolatturēšana: Francija ir sākusi sarunas par sava kodolspēka lomu Eiropas drošībā, taču tā nepiedāvā finansētu aizstājēju ASV piesaistītajai arhitektūrai (IFRI). Vācija savam kodoldalīšanās uzdevumam iegādājās F-35 lidmašīnas, tādējādi nostiprinot, nevis aizstājot atkarību no amerikāņu sistēmām (Simple Flying).

Šis modelis atkārtojas visās flanga valstīs. Polija var uzņemt un pārvietot spēkus, bet tā nevar aizstāt komandvadības struktūru, kas šos spēkus koordinē. Lietuva var uzņemt Vācijas brigādi, taču tās atturēšanas vērtība ir atkarīga no gaisa aizsega un pastiprinājuma plūsmām, kas vēl nedarbojas vajadzīgajā mērogā. Rumānija var aizsargāt fiksētus objektus, piemēram, NATO Aegis Ashore pretraķešu aizsardzības bāzi, bet pati vēl nevar vadīt reģionālu aizsardzības operāciju.

Pulkstenis jau iet

Saskaņā ar Stars and Stripes Pentagons no Vācijas jau izveda 5 000 karavīru, tostarp tāla darbības rādiusa uguns sistēmu vienību, kuru bija plānots tur izvietot. Kolbijs apgalvo, ka pārbaude padarīs NATO „stiprāku un ilgtspējīgāku”. Eiropas pašu aizsardzības institūciju dati rāda šaurāku realitāti: kontinents spēj ātrāk liet betonu un izbūvēt degvielas līnijas nekā izveidot komandvadības, izlūkošanas un kodolatturēšanas arhitektūru, kas šīm līnijām piešķir militāru jēgu.

Pentagona sešu mēnešu termiņš sakrīt ar periodu, kuru Eiropas aizsardzības plānotāji raksturo kā tuvāko gadu paaugstinātas ievainojamības posmu. Eiropa uzlabo infrastruktūru. Darbības pamatsistēma joprojām ir amerikāņu rokās. Kolbijam un Hegsetam jāatbild uz jautājumu, ko izvirza viņu pašu pārbaude: kas notiek starp Vašingtonas noteikto termiņu un laiku, kurā Eiropa reāli spēj piegādāt aizstājēju?