Poliju un Somiju vērtē ASV kodolieročiem

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite nav izslēdzis iespēju, ka Eiropā varētu tikt izvietots vairāk ASV kodolieroču, taču detaļas nekomentē (Zeit/DPA). Šāda pozīcija nav nejauša: pietiekami skaļa, lai nomierinātu austrumu flanga sabiedrotos un sarežģītu Krievijas militāro plānošanu, bet pietiekami neskaidra, lai NATO vēl nebūtu jāuzņemas saistības par sistēmu, kurai praksē būtu jāstrādā.

Vācijas ziņu aģentūra DPA ziņojusi, ka Polija, Somija un Lietuva tiekot apspriestas kā iespējamās vietas papildu ASV taktisko kodolieroču izvietošanai — tātad īsāka darbības rādiusa bumbām, kuras NATO kopīgās kārtības ietvaros glabā sabiedroto valstīs (Yahoo/DPA). Oficiāli NATO pateikusi mazāk. Alianses Kodolplānošanas grupa — augstākā sabiedroto struktūra kodolpolitikas jautājumos, kurā Francija nepiedalās, jo uztur savu neatkarīgo atturēšanas sistēmu — 18. jūnijā vienojās „turpināt NATO kodolatturēšanas misijas stiprināšanu, modernizējot kodolspējas” (NATO). Paziņojumā nav minētas ne valstis, ne glabāšanas vietas, ne grafiks.

Valstu nosaukšana pati par sevi ir signāls

Publiska Polijas, Somijas un Lietuvas sasaistīšana ar ASV kodolieročiem liek Maskavai rēķināties ar plašāku ģeogrāfiju vēl pirms jebkāda ieroču pārvietošana vispār notikusi. Krievijai ir pasaulē lielākais kodolarsenāls, un tā Baltkrievijā izvietojusi kodolieročus vai tiem nepieciešamo infrastruktūru. Līgumu sistēma, kas reiz ierobežoja šo sacensību, ir sabrukusi: Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgums vairs nav spēkā, bet New START termiņš beidzies bez aizstājēja (Arms Control Association, NTI).

Analītiķa Roberta Pītersa aicinājums izvietot Eiropā vēl 100–150 ASV kodolieroču, īpaši minot Poliju un Somiju, ir eksperta pozīcija, nevis alianses lēmums. Tomēr tā ietekmēja DPA ziņojumu ķēdi un piešķīra spekulācijām konkrētu formu (Upday/DPA).

Starp valstu nosaukšanu un ieroču izvietošanu ir liela distance. NATO kodoldalīšanās sistēmā ASV glabā bumbas sabiedroto valstīs. Uzņemošās valstis nodrošina sertificētas lidmašīnas, apmācītus pilotus un nocietinātas bāzes, bet ieroči paliek ASV īpašumā. Tikai Vašingtona lemj, vai tos drīkst lietot. Šīs tiesības ir visas sistēmas centrālais slēdzis. Katrai no trim minētajām valstīm ir kāds elements no šīs ķēdes. Nevienai nav visas ķēdes.

Trīs valstis, trīs atšķirīgas problēmas

Polija visredzamāk vēlas iekļauties šajā sistēmā. Prezidents Andžejs Duda 2024. gadā paziņoja, ka Polija ir gatava uzņemt NATO kodolieročus, to pasniedzot kā Polijas frontes valsts lomas atzīšanu; premjerministrs Donalds Tusks bija piesardzīgāks (CBS/Reuters). Varšava pasūtījusi 32 iznīcinātājus F-35A (DSCA) — lidmašīnas, kas sertificētas B61-12 gravitācijas bumbas pārvadāšanai. Tā ir NATO standarta taktiskā kodolbumba. Taču publiski nav pierādījumu, ka Polijā notiktu kodolmisijai paredzēta pilotu apmācība, būtu izbūvētas ieroču glabātavas vai izvietotas ASV uzraudzības vienības.

Somija ir noņēmusi juridisku šķērsli. Parlaments pieņēma HE 76/2026, atceļot aukstā kara laika aizliegumu kodolsprāgstvielām, kas būtu bloķējis jebkādu NATO kodolkārtību (Eduskunta). Helsinku piesardzība vairs nav juridiska, bet politiska. Somijas līderi uzsver, ka durvis ir atvērtas, taču valsts pa tām vēl neiet: iespēja tiek saglabāta, vienlaikus izvairoties no provokācijas, ko Helsinki pagaidām neuzskata par nepieciešamu.

Lietuvai ceļš būtu visgrūtākais. Konstitūcijas 137. pants aizliedz masu iznīcināšanas ieročus. Amatpersonas ir pieļāvušas grozījumus, taču Lietuvai nav kodolieroču pārvadāšanai piemērotu lidmašīnu, un tā pilnībā būtu atkarīga no sabiedroto aviācijas un ASV kontroles (Army Recognition). Jau konstitucionālā diskusija vien būtu politiski sprādzienbīstama valstī, kuras identitāte balstās padomju laika militāro uzspiedumu noraidījumā.

Nīderlande parāda, kā izskatās funkcionējoša kodolmisija. Nīderlandes Aizsardzības ministrija 2024. gada maijā apstiprināja, ka F-35 formāli pārņēmis NATO kodoluzdevumu no F-16. Šāda pāreja balstās sertificētās lidmašīnās, apmācītās apkalpēs, drošās glabātavās un desmitgadēm veidotā institucionālā praksē (Defensie.nl). To visu no nulles izveidot pie Krievijas robežas prasītu gadus.

Atslēga paliek Vašingtonā

Šīs debates notiek paralēli Pentagona pārskatam par ASV spēku līmeni Eiropā. To virza aizsardzības ministra Pīta Hegseta prasība, lai eiropieši uzņemtos lielāku daļu sauszemes aizsardzības sloga (Stars and Stripes, RFI). Vašingtona grib, lai Eiropa nes lielāku konvencionālo slogu, vienlaikus saglabājot vienpersonisku kontroli pār kodollietussargu. Ne Francijas neatkarīgais atturēšanas spēks, ne Lielbritānijas sākotnējā atgriešanās pie no gaisa nogādājamas kodolspējas šo atkarību nemaina.

Ne NATO, ne ASV nav nosaukušas jaunu valsti kodolieroču uzņemšanai (NATO). Neviens oficiāls avots neapstiprina arī jaunu ieroču izvietošanu Leikenhītas Karalisko gaisa spēku bāzē Lielbritānijā, lai gan par to gadiem ilgi spekulēts (FAS, Bulletin of the Atomic Scientists). Iespējams, NATO pati kodolneskaidrību izmanto kā atturēšanas instrumentu: saruna darbojas kā signāls arī bez izvietošanas. Ritem, Pentagonam un austrumu flanga galvaspilsētām jāatbild uz vienu un to pašu jautājumu: kas izbūvēs un politiski apstiprinās bāzes, apkalpes un komandvadības kārtību, kas kodolieroču pārvietošanu uz austrumiem padarītu par vairāk nekā signālu.