Polija aptur robežkontroli pēc drona trieciena

2026. gada 28. septembrī Ukrainā trāpījis Krievijas drons lika Polijai uz laiku apturēt satiksmi savā robežas pusē. Nedaudz vairāk nekā pusstundu Polijas robežsargi neveica pārbaudes divos autoceļu robežpunktos uz Ukrainu (Radio Lublin). Polijas amatpersonas apgalvo, ka drons Polijas gaisa telpā neesot ielidojis. Trieciens notika Ukrainā, tomēr ES dalībvalstij tas maksāja laiku, traucēja satiksmi un radīja satraukumu.

Trieciens tepat aiz robežas

Aizsardzības ministrs Vladislavs Košinjaks-Kamišs sacīja, ka drons bijis Krievijas reaktīvais modelis. Tas trāpījis Ukrainas teritorijā aptuveni divus kilometrus no Dorohuskas robežkontroles punkta. Pēc ministra teiktā, Polijas gaisa telpa neesot pārkāpta (Ukrainska Pravda).

Par postījumiem Ukrainas pusē ziņas atšķiras. Volīnijas apgabala gubernatora pienākumu izpildītājs Romans Romaniuks teica, ka sprādziena vilnis esot sabojājis telpas pie Jahodinas termināļa ieejas, pretī Dorohuskas robežpunktam, bet neviens neesot cietis (Ukrainska Pravda). Robežsardzes pārstāvis Andrijs Demčenko sniedza piesardzīgāku, sākotnēju vērtējumu un norādīja, ka pats robežkontroles punkts neesot bojāts (UNN).

Volīnijas muitas dienests ziņoja, ka no nopietniem postījumiem izdevies izvairīties un transportlīdzekļu pārbaude drīz atsākusies (NTA). Vairāki mediji citēja gubernatora teikto. Neviens no tiem postījumus nepārbaudīja neatkarīgi.

Ko Polija apturēja un par ko ziņoja iestādes

Polijā reaģēja vairākas iestādes, katra ziņojot par savu rīcību. Polijas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība paziņoja, ka gaisā pacelti militārie lidaparāti un uz zemes bāzētā pretgaisa aizsardzība ir gatavībā (Polsat News). Iznīcinātāji pacelti, lai būtu gatavībā. Nevienā ziņojumā nav minēts, ka tie būtu pārtvēruši dronu vai ka drons būtu ielidojis Polijā.

Iedzīvotāji piesardzības pasākumus izjuta tiešāk. Polijas Valdības drošības centrs, kas izsūta civilās aizsardzības brīdinājumus, Ļubļinas reģiona iedzīvotājiem nosūtīja steidzamu īsziņu ar aicinājumu meklēt patvērumu. Vēlāk brīdinājumu atsauca (Radio Lublin).

Ļubļinas un Žešovas lidostas uz laiku pārtrauca darbu, lai atbrīvotu gaisa telpu militārajiem lidaparātiem, un vēlāk to atsāka (Censor.net). Ziņojumos nav teikts, kas deva rīkojumu pārtraukt darbu.

Polijas Robežsardzes pārstāvis majors Darjušs Sjeņickis teica, ka no Dorohuskas un Zosinas robežkontroles punktiem cilvēki esot evakuēti. Pārbaudes atsākušās ap plkst. 17.20 pēc Polijas laika, un, pēc viņa teiktā, Polijas teritorijā incidentu neesot bijis (WP).

Kāpēc tas palika Polijas jautājums

NATO dibināšanas līgumā paredzēti divi mehānismi šādām situācijām. Ikviena dalībvalsts saskaņā ar 4. pantu var lūgt konsultācijas, ja uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība. Savukārt 5. pants par kolektīvo aizsardzību attiecas uz bruņotu uzbrukumu dalībvalstij (NATO).

Polijas gaisa telpas pārkāpums nav priekšnoteikums, lai iedarbinātu 4. pantu. Konsultācijas nenotiek automātiski — valdībai tās jāpieprasa. Ziņojumos par 2026. gada 28. septembri nav norāžu, ka Polija būtu šādu lūgumu iesniegusi. 5. pants šeit nav piemērojams, jo trieciens bija Ukrainā, kas nav NATO dalībvalsts.

Nesenais Rumānijas gadījums bija citāds. 2026. gada 24. septembrī drons aptuveni četras minūtes atradās Rumānijas gaisa telpā un nogāzās pie Solkas (AGERPRES, To Brief). Tas bija ielidojums NATO dalībvalsts teritorijā. Dorohuskā piesardzības pasākumus veica saistībā ar triecienu, kas robežu nepārkāpa.

Trieciens pie Jahodinas Polijai radīja reālas, bet īslaicīgas sekas, lai gan drons tās gaisa telpā neielidoja. Tās izjuta autovadītāji pie diviem robežpunktiem, pasažieri abās lidostās un Ļubļinas reģiona iedzīvotāji, kuriem lika meklēt patvērumu. Satiksme atsākās jau tās pašas pēcpusdienas laikā. Ja mērķis atrodas divus kilometrus aiz robežas, šīs izmaksas uzņemas ES pierobežas valsts, ja vien tā pati nelūdz sabiedrotajiem papildu atbalstu.