Rumānija notriec dronus; kuģi gaida jūrā

Rumānijas F-16 iznīcinātāji 17. oktobrī virs Melnās jūras notrieca divus uzbrukuma dronus ar reaktīvajiem dzinējiem. Pirmais tika notriekts 18.01 — divas minūtes pēc ielidošanas Rumānijas gaisa telpā (Rumānijas Aizsardzības ministrija). Rumānija varēja rīkoties patstāvīgi, jo droni šķērsoja tās gaisa telpas robežu. Lai aizsargātu tirdzniecības kuģus tālāk no krasta, kur šonedēļ notika uzbrukumi, jālemj Rumānijas sabiedrotajiem. Šāda lēmuma vēl nav.

Pamanīti savlaicīgi, notriekti pēc robežas šķērsošanas

Rumānijas radars pamanīja vairākus gaisa mērķus aptuveni 120 kilometru uz austrumiem no Zmiinyi salas. Tie devās dienvidrietumu virzienā, ziņoja Aizsardzības ministrija. Divi F-16 patrulēja gaisa telpā — tā ir pastāvīga miera laika dežūra valsts gaisa telpas apsargāšanai. Iznīcinātāji pacēlās 17.43 un jau bija gaisā, kad pirmais drons ielidoja Rumānijas teritorijā (Kyiv Independent).

Aizsardzības ministrija ziņoja, ka otro dronu iznīcināja 18.05 (Rumānijas Aizsardzības ministrija). Atjauninātajā paziņojumā abus identificēja kā Geran saimes uzbrukuma dronus (Rumānijas Aizsardzības ministrija) — tādus Krievija izmanto pret Ukrainu. Drona tips pats par sevi neatklāj, kas to palaidis. Rumānija nav publiskojusi ne palaišanas vietu, ne paredzēto mērķi.

Robežas statuss ir svarīgs: saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) Rumānijas suverenitāte attiecas uz gaisa telpu virs teritoriālajiem ūdeņiem — jūras joslas pie valsts krasta. Piloti šāva virs jūras, taču aizstāvēja Rumānijas gaisa telpu. Notikumu secība bija šāda: radars pamanīja dronus, iznīcinātāji jau atradās gaisā, un piloti šāva tikai pēc dronu ielidošanas Rumānijas gaisa telpā.

Kuģi ārpus robežas

Uzbrukumos cietušie tirdzniecības kuģi atradās ārpus teritoriālajiem ūdeņiem — Rumānijas un Bulgārijas ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās. Tajās piekrastes valstij ir tiesības pārvaldīt zveju un jūras gultnes resursus, bet ne gaisa telpu virs šīm zonām. Rumānijas pilotiem ir skaidras pilnvaras rīkoties pret dronu virs teritoriālajiem ūdeņiem. Tālāk jūrā kuģiem šādas aizsardzības garantijas nav.

Aizsardzības ministrija nav teikusi, ka piektdienas droni būtu devušies kuģu virzienā, un publiskotā informācija tos nesaista ar iepriekšējiem uzbrukumiem. Par šiem uzbrukumiem atbildība publiski nav piedēvēta nevienam (To Brief). Rumānijas prezidents Nikusors Dans apstiprināja, ka kuģiem uzbrukuši droni, bet atteicās vainot Krieviju; anonīms NATO militārais avots Krieviju vainoja (Reuters). Francijas Ārlietu ministrija 15. oktobrī paziņoja, ka Francija uzbrukumus vēl nav attiecinājusi uz kādu vainīgo un gaida izmeklēšanas rezultātus (Francijas Ārlietu ministrija).

Līdzšinējā sabiedroto reakcija aprobežojusies ar paziņojumiem un informācijas apmaiņu. 16. oktobrī Eiropadome, kurā ES dalībvalstu un valdību vadītāji nosaka Savienības kopīgo virzienu, nosodīja uzbrukumus un aicināja atjaunot drošu kuģošanu, taču neizveidoja kuģu pavadības spēkus (Eiropadome). NATO kuģniecības centrs nodrošina brīdinājumu apmaiņu, lai informētu tirdzniecības kuģu apkalpes, bet tās neaizsargā (NATO).

Valdības līdz šim nav nosaukušas vainīgo, un nav paziņots par kuģu pavadīšanu. Publiskā informācija neliecina, ka atturēšanās nosaukt vainīgo izskaidrotu lēmumu nenodrošināt kuģu pavadību. Amatpersonas nav paskaidrojušas ne vienu, ne otru.

Kas lems tālāk

Ārlietu ministre Oana Coju paziņojusi, ka Rumānija 20. oktobrī Ziemeļatlantijas padomē rosinājusi īpašu diskusiju par Melnās jūras aizsardzību (Politico). Šajā NATO valstu kopīgajā lēmumu pieņemšanas forumā iespējams panākt to, ko Rumānija viena pati nespēj. Bukareste var pacelt iznīcinātājus virs teritoriālajiem ūdeņiem. Lai atklātā jūrā aizsargātu kuģus, sabiedrotajiem būtu jānosūta karakuģi vai lidaparāti un jāuzņemas ar to saistītais risks.

Piektdienas notikumu secība ir skaidra: Rumānijas radars dronus pamanīja, un iznīcinātāji divus no tiem notrieca pēc robežas šķērsošanas. Tālāk no krasta kuģu apkalpēm pagaidām ir ES līderu nosodījums un NATO brīdinājumu kanāls. Neviena valdība vēl nav pieteikusi misiju, kas tās aizsargātu. Ministru sanāksmē 20. oktobrī lems, vai tas mainīsies.