Rumānijas €2.84bn pieprasījumam divi šķēršļi

Rumānija piektdien iesniedza piekto maksājuma pieprasījumu ES Atveseļošanas un noturības mehānismā, prasot 2,84 mljrd. € par 75 atskaites punktiem un mērķiem (Digi24, Agerpres). Taču pieprasījums vēl nav maksājums. Ministra Dragoša Pislāru publiskotais sadalījums rāda, ka reālā neto summa būtu aptuveni 2,08 mljrd. € — 1,65 mljrd. € dotācijās un 433 milj. € aizdevumos — jo no kopējās summas jāatskaita nauda, ko Rumānija jau iepriekš saņēmusi priekšfinansējumā (Mediafax, Stirile ProTV). Arī šī mazākā summa nonāks Bukarestē tikai tad, ja Eiropas Komisija apstiprinās, ka Rumānija ir izpildījusi solītās reformas.

Atveseļošanas un noturības mehānisms — ES pēcpandēmijas fonds, ko finansē ar simtiem miljardu eiro kopīgu aizņēmumu — darbojas pēc vienkārša principa: dalībvalsts saņem naudu pēc tam, kad pierāda paveikto, nevis brīdī, kad to pieprasa (EUR-Lex). Rumānija pieprasījumu ir iesniegusi. Tagad izšķiroši būs pierādījumi.

Divi mēneši 75 punktu pārbaudei

Eiropas Komisijai Rumānijas iesniegto pierādījumu izvērtēšanai ir aptuveni divi mēneši. Pēc tam ES dalībvalstu augstākajām finanšu amatpersonām ir četras nedēļas viedokļa sniegšanai, pirms naudu drīkst izmaksāt (EUR-Lex, IEU Monitoring). Rumānijas valdība vēlas līdzekļus saņemt 2026. gadā. Tas ir saspringts grafiks. Komisijas noslēguma vadlīnijas paredz, ka visiem atskaites punktiem jābūt izpildītiem līdz 2026. gada 31. augustam, pēdējie pieprasījumi jāiesniedz līdz septembra beigām, bet visi maksājumi jāpabeidz līdz decembrim (Komisijas noslēguma vadlīnijas).

Ja Komisija konstatē, ka daļa nosacījumu nav izpildīta, tā var aizturēt attiecīgo maksājuma daļu. Spānijas nesenais sestais pieprasījums rāda, kā tas notiek praksē: Madride saņēma 6,234 mljrd. €, bet tikai pēc tam, kad Brisele pārbaudīja 73 atskaites punktus un trīs mērķus pierādījumu trūkuma dēļ atstāja neatrisinātus (RTVE, La Moncloa). Brisele parasti nenoraida visu pieprasījumu uzreiz. Tā vienojas ar valdību, aptur atsevišķas daļas un izmaksā tās tad, kad pierādījumi ir iesniegti.

Ogles un algu politika

Divi Rumānijas pieprasījuma faili izskatās ievainojami. Pirmais ir ogļu enerģētika un dekarbonizācija. 6. augustā Eiropas Komisija brīdināja, ka vērtēs Rumānijas parlamenta pieņemtos grozījumus dekarbonizācijas likumā. Tie varētu vājināt mērķi slēgt 710 MW ogļu elektroenerģijas jaudu — atskaites punktu, ko Brisele jau bija atzinusi par izpildītu (Agerpres).

Otrais ir valsts sektorā strādājošo algu likums. Koalīcijas partijas nespēj vienoties par algu griestiem, bet likumam jābūt pieņemtam līdz 31. augustam. Strupceļš apdraud aptuveni 771 milj. € dotācijās (Romania Insider, Antena 3). Kā rakstījām pirms trim nedēļām, algu likums jau iepriekš bija politiski riskantākā reforma Rumānijas plānā.

Kas maksā, ja Brisele aiztur naudu

Ja pieprasījums tiks apstiprināts pilnā apmērā, Rumānija saņems ES naudu, kas tai nav jāatmaksā. Ja Brisele apturēs daļu maksājuma, Rumānijai trūkstošie līdzekļi būs jāaizvieto ar aizņemšanos, jāatliek projekti vai jāsamazina tēriņi. Saskaņā ar ZF Rumānijas valdības obligāciju ienesīgums jau pārsniedz 6,7 %, tāpēc bezmaksas ES dotāciju aizstāšana ar tirgus aizņēmumu valstij izmaksātu dārgi.

Pilna apstiprinājuma gadījumā Rumānijas faktiski saņemto dotāciju īpatsvars pieaugtu līdz aptuveni 78 % no kopējā 13,57 mljrd. € Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķīruma, salīdzinot ar 66 % pašlaik (ZF, Mediafax). No jebkuras apturēšanas zaudētu nodokļu maksātāji, kuriem jāsedz dārgāka aizņemšanās, un vietējās kopienas, kas gaida slimnīcas un ceļus, kuru būvniecībai dotācijas bija paredzētas.

Plašākai ES šis gadījums ir pārbaudījums maksājumu modelim, jo Atveseļošanas un noturības mehānisms tika finansēts ar parādu, ko ES uzņēmās visu dalībvalstu vārdā (Padome). Ja termiņa spiediena dēļ princips „nauda pēc izpildes” kļūst elastīgs, risks skar visas valstis, kas stāv aiz šā parāda. Rumānija vēl nav atbloķējusi 2,84 mljrd. €. Tā ir iesniegusi Briselei lietu, un Komisijas vērtējums, gaidāms ap oktobri, noteiks, cik šī lieta ir vērta.