Rumānija notriec divus dronus

25. jūlijā Rumānijas F-16 iznīcinātājs pie Donavas ciema Sfintu Georges notrieca neatļautu dronu. Tas bija jau otrais šāds gadījums mazāk nekā diennakts laikā (Le Figaro, Euronews Polska). Dienu iepriekš cits F-16 bija iznīcinājis dronu pie Buzau — pirmo reizi Rumānija savā gaisa telpā ar ieročiem pārtvēra pārkāpēju (To Brief). Pēc gadiem, kuros Krievijas kara droni regulāri ielidoja vai nokrita Rumānijas teritorijā bez militāras atbildes, Bukareste ir sākusi tos notriekt.

Kā likums kļuva par lietojamu komandķēdi

Pārmaiņa nenotika vienā dienā. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Rumānijas teritorijā nokrituši desmitiem dronu un to atlūzu. Vēl maijā Rumānijas F-16 bija pacelti gaisā un tiem bija atļauja šaut, taču pārtveršana nenotika: miera laika noteikumi, ģeogrāfija un civiliedzīvotāju riska izvērtējums dažu minūšu laikā aizvēra rīcības logu.

Rumānija šo robu aizlāpīja ar 2025. gada likumu, kas atļauj notriekt dronus, kuri pārkāpj valsts gaisa telpu (La Presse, web.de). Kad Krievijas triecienu laikā Ukrainas Donavas ostām droni atkal šķērsoja robežu, likums pārtapa rīcībā. Radari fiksēja mērķus, iznīcinātāji pacēlās gaisā, RO-Alert sistēma brīdināja Tulčas iedzīvotājus, un piloti šāva virs neapdzīvotas teritorijas. Rumānija ne tikai pieņēma jaunu regulējumu. Tā salika noteikšanu, civilās aizsardzības brīdinājumu un ieroču pielietošanu vienā praktiski izmantojamā laika ķēdē.

Svarīgs ir institucionālais dalījums. Rumānijas F-16 un Itālijas Eurofighter lidmašīnas pacēlās NATO miera laika gaisa patrulēšanas komandķēdes ietvaros — tas ir alianses pastāvīgais mehānisms patrulēšanas koordinēšanai un gaisa telpas uzraudzībai. Taču NATO koordinācija pati par sevi nenozīmē lēmumu izšaut raķeti virs Rumānijas teritorijas. Šis suverēnais lēmums palika Rumānijas ziņā (UK Defence Journal, Internazionale/Reuters). Vismaz viens drons identificēts kā Shahed/Geran tipa aparāts — Irānā izstrādāts ierocis, ko Krievija masveidā izmanto pret Ukrainu (The Hill). Otra drona izcelsme vēl tiek izmeklēta.

Trīs sabiedrotie, trīs lasījumi

Polija Rumānijas rīcību uztvēra kā precedentu un norādīja uz jauno tiesisko ietvaru kā modeli: tajā jābūt skaidri noteiktam, kad piloti drīkst šaut un pie kādiem riska nosacījumiem (Rzeczpospolita). Lietuva Rumānijas gadījumu izmantoja, lai pamatotu pašas ieguldījumus. Kā tiekot ziņots, Viļņa plānojot 2 mljrd. € tēriņus pretgaisa aizsardzībai, no tiem 700 milj. € — pretdronu sistēmām (15min, Ekspertai.eu).

Slovākija ieņem citu pozīciju. Slovāku mediji atzina juridisko atšķirību starp gaisa telpas pārkāpumu un bruņotu uzbrukumu, taču premjerministra Roberta Fico politiskā līnija šādus incidentus rāda kā eskalācijas risku — argumentu pret dalību tā sauktajās „gribētāju koalīcijās” (Denník N, Štandard). Tur, kur Polija redz modeli, Fico redz provokāciju. Tas pats notriekšanas gadījums ļauj izdarīt pretējus politiskus secinājumus.

Izmaksu neatbilstība paliek neatrisināta

Rumānija ir parādījusi, ka šaus. Sarežģītāks jautājums ir, vai tā to var darīt ilgstoši. F-16 pacelšana un gaiss–gaiss raķetes pret droniem, kuru cena ir tikai neliela daļa no pārtvērēja izmaksām, rada nelabvēlīgu bilanci. Polijas aizsardzības analīzē norādīts, ka noturīgai pretdronu aizsardzībai vajadzīgi ieroči, kuru izmaksas ir tuvākas paša mērķa cenai: traucēšana, tuvas darbības pārtvērēji, virzītās enerģijas sistēmas (Onet). Francijas apskatos secinājums ir līdzīgs: Eiropas galvenais trūkums nav pilotu gatavība šaut, bet slāņota pretdronu aizsardzība (Opex360).

Viens būtisks jautājums paliek neatbildēts. Atklātie avoti rāda, ka Rumānijas F-16 bija atļauts iesaistīties, taču nav skaidrs, kurš reālajā brīdī deva galīgo pavēli šaut — nacionālais gaisa operāciju centrs, militārais komandieris vai politiska līmeņa amatpersona. Neviena valdība līdz galam nav izskaidrojusi, kur šāda pilnvara atrodas praktiskā komandķēdē.

Rumānija sev ir atbildējusi uz juridisko jautājumu: jā, tā notrieks. NATO priekšā tagad ir spēju jautājums — kurš aprīkos austrumu flangu ar sistēmām, kas F-16 pārtveršanu padara par izņēmumu, nevis noklusējuma risinājumu. Valstu valdības joprojām kontrolē lēmumu šaut virs savas teritorijas, bet aliansei jāizšķir, vai tām būs pieejami pietiekami lēti un piemēroti līdzekļi, ar kuriem to darīt.