Krievijas dīzeļdegvielas licence neatceļ ASV importa aizliegumu

Nedēļu pēc tam, kad Donalds Tramps paziņoja par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, nav publiski nosaukts neviens ASV pircējs, un nav arī ziņu par kravu, kas būtu paredzēta ASV. Vašingtona izdevusi sankciju licenci, kas tirdzniecību atļauj. Ar šo licenci nevar atcelt 2022. gada likumu, ar kuru Kongress aizliedza Krievijas naftas produktu importu.

ES importa aizliegums paliek spēkā, taču kontroles iespējas mazinās, tiklīdz tankkuģi dodas uz trešajām valstīm.

Licence, kas saduras ar likumu

ASV Finanšu ministrijas lēmums ir konkrēts: tās Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC), kas administrē ASV sankcijas, izdevis Vispārējo licenci Nr. 135. Tā atļauj pārdot un piegādāt Krievijas dīzeļdegvielu, arī uz ASV, līdz 2027. gada 7. aprīlim (OFAC licence). Licencē nav nosaukts ne pircējs, ne apjoms, ne cena, un Krievijai nav izvirzīta prasība pārtraukt uzbrukumus Ukrainai.

Kongress joprojām aizliedz to, ko Finanšu ministrija tagad atļāvusi. Kongress 2022. gadā aizliedza Krievijas naftas produktu importu, un aizliegums beidzas tikai tad, ja prezidents oficiāli apliecina Kongresam, ka izpildīti konkrēti nosacījumi. Tie paredz Krievijas spēku izvešanu un pamieru, kam piekrīt Ukraina (Publiskais likums Nr. 117-109). Publiski nav atrodams ieraksts par šādu apliecinājumu.

Tramps vēlāk sacīja, ka dīzeļdegviela paredzēta pasaules tirgum, „nevis mums” (Reuters). Pašā licencē šāda ierobežojuma nav. Trampa izteikums pauž ieceri, bet licences juridiskais teksts ASV piegādes neaizliedz.

Lieli skaitļi, bet nav pircēja

Trampa solījumā bija konkrēti skaitļi: uzreiz vairāk nekā 300 000 tonnu, bet vēlāk līdz 3 miljoniem tonnu vairāk — atkarībā no Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu darbības (Truth Social). Publiskajā telpā izskanējušais 4,8 milj. tonnu skaitlis šīs nedēļas sākumā izraisīja kritiku Eiropā un ASV (To Brief). Neviens no šiem apjomiem nav noteikts noslēgtā līgumā.

Maskava atļāva pasaules tirgū novirzīt sākotnējo 500 000 tonnu apjomu. Krievijas valdība 10. oktobrī atstāja uzņēmumu ziņā līgumu slēgšanu ar ārvalstu pircējiem (Krievijas valdība). Lēmumā nekas neparedz atsevišķas kravas ASV.

14. oktobrī Kremļa padomnieks Kirils Dmitrijevs atzina, ka vēl esot jāatrisina „daudzi jautājumi”, taču uzstāja, ka degviela nonākšot ASV (Interfax). Viņš nenosauca ne pircēju, ne kuģi, ne iekraušanas datumu. Kā ziņoja Baird Maritime, 13. oktobrī Krievijas Baltijas ostā tankkuģī esot iekrauta dīzeļdegviela, un tā galamērķis bijusi Maroka (Baird Maritime).

Kur beidzas Eiropas kontrole

ES sankciju regulējums aizliedz pirkt vai ievest Krievijas dīzeļdegvielu ES. Tādēļ ASV licence nevar atļaut to izkraut Roterdamā (ES regula). Lai aizliegumu mainītu, vajadzīga visu ES dalībvalstu vienprātība. Eiropas Komisija norāda, ka sankcijas paliek spēkā un tiks piemērotas (Komisijas preses brīfings).

Vājākais posms ir dīzeļdegviela, kas tiek vesta uz tādām valstīm kā Maroka. Tur ES ietekme attiecas tikai uz tās kuģu īpašniekiem, apdrošinātājiem un bankām. Cenu griestu mehānisms ļauj tiem apkalpot Krievijas naftas produktu darījumus ar pircējiem ārpus ES tikai tad, ja kravu pārdod zem Rietumvalstu noteiktās robežcenas (ES regula). Ja tankkuģis neizmanto Eiropas pakalpojumus, šis noteikums uz to neattiecas.

Krievijai, iespējams, nemaz nav daudz papildu dīzeļdegvielas, ko eksportēt. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) vērtēja, ka Krievijas eksporta ierobežojumu mazināšana diez vai būtiski mainīs pasaules dīzeļdegvielas piedāvājumu, jo Ukrainas triecienos esot bojātas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas ierobežo Krievijas ražošanas iespējas (IEA).

Līdz šim Vašingtona atļāvusi tirgot Krievijas dīzeļdegvielu, neuzrādot ne ASV pircēju, ne to, kā šo atļauju saskaņot ar pašas ASV importa aizliegumu. Ja parādīsies krava, kas paredzēta ASV, administrācijai Kongresam būs jāpaskaidro, kā tā atbilst 2022. gada likumam, kas joprojām ir spēkā.