ASV licence neatceļ Krievijas dīzeļa aizliegumu

Dažu stundu laikā pēc Donalda Trampa 2026. gada 9. oktobra paziņojuma, ka Krievija piegādās degvielu pasaules tirgiem, ASV dīzeļdegvielas nākotnes līgumu cena saruka gandrīz par 5 % — līdz aptuveni 4,64 ASV dolāriem par galonu (Reuters). Kritums liecina, ka tirgotāji cenā jau ierēķina gaidāmo degvielas piegādi. Divas dienas vēlāk Vašingtona pavēra juridisku ceļu Krievijas dīzeļdegvielai. Pieejamajos ziņojumos nav minēta neviena jauna krava, ASV importa tiesiskais statuss joprojām nav skaidrs, bet Eiropas aizliegums ir spēkā.

Par pašu atļauju rakstījām iepriekš (To Brief). Šoreiz sekojam līdzi tam, kas kopš tā laika ir un nav noticis.

Trīs dažāda apjoma solījumi

Trampa ierakstā bija minētas vairāk nekā 300 000 tonnu nekavējoties, 500 000 tonnu novembrī, pēc tam viens miljons tonnu un vēl trīs miljoni atkarībā no Krievijas pārstrādes rūpnīcu stāvokļa (Truth Social).

Maskava apņēmās mazāk un neskaidrāk. Krievijas valdības 2026. gada 10. oktobra paziņojumā teikts, ka valsts pirmajā posmā daļēji atcēlusi dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, ļaujot eksportēt līdz 500 000 tonnu, un naftas uzņēmumiem tagad jāsāk kārtot ārvalstu līgumus (Russian government). Paziņojumā nebija nosaukts ne eksportētājs, ne pircējs, ne kuģis, ne iekraušanas datums. Tajā nebija teikts, ka degviela paredzēta ASV, un pieejamajos ziņojumos nav dokumentēta neviena jauna krava saskaņā ar vienošanos.

Galvenā neskaidrība ir, vai Krievijai šī degviela vispār ir. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra dokumentējusi Ukrainas triecienu nodarītos nopietnos postījumus Krievijas naftas pārstrādes nozarei (IEA). Krievijas dīzeļdegvielas un gāzeļļas eksports septembrī saruka līdz aptuveni 144 000 barelu dienā — zemākajam līmenim desmit gados (Rigzone). Analītiķi AP esot norādījuši, ka uz ASV sūtītā degviela varētu būt tikai novirzīta no Krievijas pašreizējiem klientiem, tādējādi nepalielinot pasaules piedāvājumu (AP).

Atļauja, kas saduras ar likumu

ASV solis ir juridisks, nevis fizisks, un tajā ir divas pretējos virzienos vērstas daļas. Vispirms — ko atļāva ASV Finanšu ministrija. Tās sankciju uzraudzības biroja OFAC Vispārējā licence Nr. 135 ļauj uzņēmumiem pārdot, piegādāt un importēt Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim, neprasot atļauju katram darījumam atsevišķi (OFAC). Licencē nav noteikts apjoma ierobežojums.

Tomēr Finanšu ministrijai saistošs ir arī Kongresa pieņemtais likums. 2022. gadā Kongress aizliedza Krievijas naftas produktu importu ASV un noteica stingrus nosacījumus aizlieguma atcelšanai (US Congress). Licencē šis likums nav pieminēts.

Importētājam tagad ir vienas varas atzara atļauja un otra atzara noteikts aizliegums. Finanšu ministrija nav paskaidrojusi, vai Krievijas dīzeļdegvielas krava vispār var iziet ASV muitas formalitātes. Pircējam, kas apsver līgumu, nav skaidras atbildes, vai degvielu drīkstēs ievest valstī.

Ko tas maina Eiropai

ES tiesību akti nav mainījušies. Bloka galvenās regulas par sankcijām pret Krieviju 3.m pants joprojām aizliedz importēt Krievijas naftas produktus, tostarp dīzeļdegvielu (EUR-Lex). ASV licence šo aizliegumu nevar mainīt, tāpēc Eiropas pircējiem spēkā ir tie paši noteikumi, kas pagājušajā nedēļā.

Eiropas iebildums ir par naudu. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa 2026. gada 10. oktobrī apgalvoja, ka dīzeļdegvielas sankciju mīkstināšana palielinās Maskavas ieņēmumus kara vajadzībām (Kallas). Viņas arguments balstās uz ES embargo ieceri — izslēgt Krieviju no lielajiem degvielas tirgiem, lai ierobežotu tās kara budžeta ieņēmumus. Ja ASV tirgus tiešām kļūs pieejams, šis spiediens mazināsies.

Pagaidām šī noieta iespēja lielākoties pastāv tikai uz papīra. Krievijai neradīsies papildu ieņēmumi, ja tai nebūs brīvas dīzeļdegvielas, ko pārdot, un pircēji nevarēs to likumīgi ievest ASV. Ja degvielu tikai novirzīs no esošajiem klientiem, kā pieļauj AP aptaujātie analītiķi, ietekmi uz Maskavas ieņēmumiem prognozēt būs grūtāk. Tas ir secinājums no pašreizējās piedāvājuma situācijas, nevis izmērīts rezultāts.

Arī Eiropas autovadītājiem nav pamata gaidīt lielu atvieglojumu. Dīzeļdegvielas cena veidojas pasaules tirgū, tāpēc cenu kritums Ņujorkā var pazemināt arī cenu, ko Eiropas importētāji maksā par kravām no citurienes. Tomēr Vācijas degvielas nozares asociācija prognozē, ka ietekme uz cenām Vācijas degvielas uzpildes stacijās būs neliela (Tagesschau).

Tagad Finanšu ministrijai jāpaskaidro Kongresam un importētājiem, kā Vispārējā licence Nr. 135 saskan ar importa aizliegumu, kas noteikts likumā. Kamēr atbildes nav, vienošanās būtība ir šāda: Maskava atļāvusi eksportēt degvielu, kuras piegādes iespējas vēl nav apliecinātas, uz tirgu, kas tai var izrādīties juridiski nepieejams.