Lauku finansējums šķeļ ES budžeta sarunas

17 ES valstu valdības 2. oktobrī parakstīja vēstuli, pieprasot, lai ES 2028.–2034. gada budžetā „tiktu saglabāts kopējais finansējums kohēzijas politikai un kopējai lauksaimniecības politikai” (POLITICO, EU Today). Sešas turīgākas valstis vēlas, lai šis pats budžets būtu mazāks. Abas prasības var savienot tikai tad, ja samazina citus izdevumus vai kāds maksā vairāk, taču neviena puse nav pateikusi, kam būs jāsedz izmaksas.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) atbalsta lauksaimnieku ienākumus. Kohēzijas politika finansē ieguldījumus, kuru mērķis ir mazināt atšķirības starp mazāk turīgiem un turīgiem reģioniem. Vēstuli parakstījušās valstis ir gan Spānija, Itālija un Grieķija, gan Polija, Rumānija un Baltijas valstis (EU Today).

Vēstule adresēta Īrijas premjerministram Mihēlam Martinam. Viņa valdība vada sarunas un pārstrādā projekta tekstu, ko valstu līderi apspriedīs 15.–16. oktobra samitā (POLITICO).

Vēstulē nav norādīts, cik lielu finansējumu valstis vēlas nosargāt. Kā vēsta ANSA, vēstules autori uzskata, ka Eiropas Komisijas budžeta projektā lauksaimniecības un reģionu finansējums jau ir samazināts, ja rēķina inflācijas ietekmi, lai gan kopējais budžets pieaug. Viņi vēlas aizsardzību un konkurētspēju finansēt no papildu līdzekļiem, nevis ar jauniem samazinājumiem citās jomās.

Argumenti par mazāku budžetu

Vācija, Nīderlande, Austrija, Dānija, Somija un Zviedrija kopīgu nostāju pauda 27. augustā (Vācijas valdība). Septembra beigās tās jau prasīja budžetu samazināt par „vairākiem simtiem miljardu eiro” (Euronews). Šīs valstis arī mudinājušas Martinu iesniegt mazāku budžeta projektu (To Brief).

Eiropas Komisija ierosina 1 763,1 mljrd. € budžetu 2025. gada nemainīgajās cenās, proti, neņemot vērā inflācijas ietekmi. Šajā summā iekļauti 149,3 mljrd. € pandēmijas laika atveseļošanas parāda atmaksai (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests). Parāda atmaksai novirzīto naudu nevar vienlaikus izmantot lauksaimniecībai, reģioniem vai aizsardzībai.

Sešu valstu augusta paziņojumā prasīts mazāks kopējais budžets, bet nav uzskaitītas programmas, kurām finansējums būtu jāsamazina (Vācijas valdība). Arī šīs grupas valstis nav vienisprātis par to, kurus izdevumus mazināt. Somijas premjerministrs Pēteri Orpo parakstīja vēstuli, bet norādīja, ka Somija necenšas panākt lauksaimniecības subsīdiju samazināšanu (Yle).

Kurš finansējums ir garantēts, un par kuru būs jākonkurē

Istituto Affari Internazionali lēš, ka lauksaimniecības un kohēzijas finansējums kopā reālajā izteiksmē būs par aptuveni 14 % mazāks nekā pašlaik (IAI). Eiropas Komisija abas jomas apvienotu vienā katras valsts plānā (Eiropas Parlamenta likumdošanas izsekošanas rīks).

Katrā plānā divām finansējuma daļām būtu garantēts segums. Mazāk attīstītiem reģioniem paredzēti 218 mljrd. € (Bruegel). Vēl 295,7 mljrd. € rezervēti lauksaimnieku ienākumu atbalstam (Eiropas Parlamenta KLP izsekošanas rīks).

Par pārējiem līdzekļiem būs jākonkurē 235 mljrd. € elastīgā finansējuma kopumā, no kura jāsedz arī migrācijas un robežkontroles izdevumi (Bruegel). Spiedienu izjutīs turīgāki reģioni, kam nav atsevišķi piešķirta finansējuma, un lauku attīstības programmas, ko nesedz ienākumu atbalsta rezerve. Arī lielās saimniecības varētu saņemt mazāk: maksājumus virs 20 000 € samazinātu, un viens lauksaimnieks gadā nevarētu saņemt vairāk par 100 000 € (Eiropas Parlamenta KLP izsekošanas rīks).

Kas var bloķēt vienošanos un kam būs jāmaksā

Saskaņā ar ES līgumu 312. pantu valdībām budžets jāpieņem vienbalsīgi, saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu (EUR-Lex). Katra puse var bloķēt vienošanos, bet neviena nevar uzspiest savu piedāvājumu. 22. septembrī ministriem lūdza nosaukt programmas, kuras viņi uzskata par prioritārām (Īrijas prezidentūra).

Ja vienošanos laikus nepanāks, paliks spēkā pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas pēdējā gada izdevumu griesti (maksimāli pieļaujamie izdevumi) (EUR-Lex). Tādā gadījumā jaunajiem izdevumiem aizsardzībai vai konkurētspējai būtu jāiekļaujas šajos iepriekš noteiktajos griestos.

17 valstu vēstulē minēti trīs veidi, kā palielināt budžetu: lēnāk atmaksāt pandēmijas laika parādu, atcelt atlaides, kas samazina dažu turīgāku valstu iemaksas, un ieviest jaunus, taisnīgus ES ieņēmumu avotus, kuru slogs nesamērīgi negulstas uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem (ANSA). Katrs variants izmaksas pārliek uz citu maksātāju. Lēnāka atmaksa pārliktu tās uz nākamajiem ES budžetiem, bet atlaižu atcelšana palielinātu iemaksas valstīm, kas tās pašlaik saņem.

Jaunie ieņēmumi tik un tā būtu jāiekasē no uzņēmumiem vai patērētājiem. Eiropas Komisija lēš, ka tās ierosinātie jaunie ieņēmumu avoti varētu dot 58,5 mljrd. € gadā, taču katram no tiem vajadzīgs atsevišķs apstiprinājums (Eiropas Komisija).

Tie nav vienīgie varianti. Valdības varētu arī palielināt nacionālās iemaksas, samazināt citu programmu finansējumu vai ierobežotā apmērā aizņemties. Lai mazākā budžetā saglabātu lauksaimniecības un reģionu finansējumu, būtu jāsamazina citi izdevumi vai jāmaina, kas un kad par tiem maksā. Neviena puse šo izvēli nav konkrēti izklāstījusi, un 17 valstis vēl nav pateikušas, cik lielu finansējumu vēlas nosargāt. Mihēla Martina pārstrādātajā projektā pirmoreiz būs jānorāda konkrēti skaitļi.