Sešas valdības prasa dziļākus EU budžeta griezumus

Īrija, kas vada ES dalībvalstu sarunas, piedāvājusi 2028.–2034. gada budžetu 1 826 mljrd. € apmērā — mazāku par Eiropas Komisijas prasītajiem 1 985 mljrd. € (ORF, Council of the EU). Tas ir sarunu dokuments, nevis apstiprināts budžets. Vācija un piecas sabiedrotās valstis uzskata, ka summa joprojām ir par lielu, taču nav vienisprātis, kuras programmas būtu jāsamazina.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs 10. oktobrī paziņoja, ka šāda apjoma budžets nav pamats vienošanās panākšanai (German government). Īrijas piedāvājums parāda, kāpēc prasīt lielākus ietaupījumus ir vieglāk nekā vienoties, kur tos atrast.

Daļu starpības starp abām summām veido septiņos gados gaidāmā inflācija. Ja abus budžetus pārrēķina 2025. gada cenās, lai salīdzinātu to pirktspēju, Īrijas piedāvājums ir par 141 mljrd. eiro jeb aptuveni 8 % mazāks nekā Eiropas Komisijas projekts (Council of the EU, Reuters). Abas summas ir saistību griesti: tās nosaka, cik lielas saistības ES drīkst uzņemties programmām attiecīgajā periodā, nevis to, cik naudas uzreiz izmaksās.

Lauksaimniecībai un reģioniem samazinājums ir mazāks

Īrija ietaupījumus sadalījusi nevienmērīgi, kā rakstījām, kad parādījās budžeta projekts (To Brief). Lauksaimniecības atbalsts un kohēzijas fondi — ES finansējums, kura mērķis ir mazināt atšķirības starp turīgākiem un trūcīgākiem reģioniem — iekļauti budžeta sadaļā, ko samazina tikai par 3,4 % (Council of the EU). Garantētais minimums lauksaimnieku ienākumu atbalstam 2025. gada cenās saglabājas nedaudz virs 261 mljrd. € (CAP Reform).

Citās budžeta sadaļās samazinājums ir lielāks. Pētniecībai, aizsardzībai un citiem konkurētspējas izdevumiem paredzēto sadaļu samazina par 12,8 %, bet ārpolitikas izdevumus — par 17,4 % (Council of the EU). Pētniecības un aizsardzības sadaļā lielākais samazinājums redzams divās programmās. ES pētniecības programmai Horizon Europe paredzētais finansējums sarūk no aptuveni 154,9 mljrd. € līdz 140,0 mljrd. €, bet aizsardzības industrijai, drošībai un kosmosam atvēlētā summa — no aptuveni 115,7 mljrd. € līdz 100,7 mljrd. € (Council of the EU).

Šie samazinājumi šodien neatņem naudu universitātēm vai ieroču ražotājiem, jo runa ir par zemākiem nākotnes izdevumu griestiem. Ietekme būs jūtama vēlāk: universitātes, laboratorijas un aizsardzības piegādātāji sacentīsies par mazāku finansējumu, tāpēc mazāk to projektu saņems atbalstu.

Lielāks samazinājums, bet kurā jomā?

Vācija, Dānija, Nīderlande, Austrija, Somija un Zviedrija pieprasījušas ietaupījumus „vairāku simtu miljardu eiro” apmērā (Danish government). Kopīgajā paziņojumā nav nosaukta ne jauna kopējā summa, ne tas, kuras programmas un par cik būtu jāsamazina. Tajā arī nav pateikts, vai ietaupījumus rēķina pret Eiropas Komisijas projektu vai Īrijas piedāvājumu (German government). Lai kāds būtu atskaites punkts, Mercs skaidri norādījis, ka Īrijas piedāvātais samazinājums ir par mazu.

Arī par to, kam būtu jāuzņemas lielākais samazinājums, sešas valstis nav vienisprātis. Dānijas finanšu ministrs Peters Hummelgords vēlas, lai lauksaimniecības atbalsts un reģionu attīstībai paredzētais finansējums aizņemtu mazāku budžeta daļu (DR). Arī Somijas premjerministrs Petteri Orpo vēlas mazāku kopējo budžetu. Taču viņš uzskata, ka aizsardzība, pētniecība un jaunās tehnoloģijas jau saņēmušas pārāk lielu daļu ietaupījumu, un atbalstījis lauksaimniecības finansējuma minimuma saglabāšanu (Finnish government).

Abas iespējas sastopas ar citu valstu un Eiropas Parlamenta pretestību. 2. oktobrī 17 valstu līderi, tostarp Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Rumānijas prezidents Nikušors Dans, pieprasīja saglabāt finansējumu lauksaimniecībai un kohēzijai (Slovenian government). Eiropas Parlamenta galvenie sarunu vedēji Zīgfrīds Murešans un Karla Tavaresa iebilst pret Īrijas jau piedāvātajiem samazinājumiem konkurētspējas un ārpolitikas izdevumiem (European Parliament).

Šie iebildumi ir būtiski, jo budžetam vajadzīga visu dalībvalstu piekrišana un Eiropas Parlamenta piekrišana (ES līguma 312. pants). Jebkura dalībvalsts vai Parlaments var bloķēt galīgo vienošanos.

Sešām valdībām jāizvēlas starp diviem strīdīgiem virzieniem. Tās var samazināt lauksaimniecības un reģionu finansējumu, pret ko iebilst 17 valdības, vai vēl vairāk mazināt pētniecības un aizsardzības izdevumus, kam pretojas Somija un Eiropas Parlaments. Mercs noraidījis Īrijas piedāvāto kopējo summu, taču nav pateicis, kuram virzienam dod priekšroku. Līderi budžetu apspriedīs 15.–16. oktobrī (European Council). Ja sešas valstis uz sarunām neieradīsies ar savu kopējo summu un konkrētu samazināmo programmu sarakstu, Īrijas projekts būs vienīgais konkrētais piedāvājums.