Trīs tankkuģiem trāpīts, Hormuzas satiksme sarūk

Otrdien, 2026. gada 29. septembrī, Hormuza šaurumā neidentificēti šāviņi esot trāpījuši trim tankkuģiem. Par to ziņots tikai nākamajā rītā (gCaptain). Caur šaurumu ved Persijas līča nafta un Kataras gāze, no kuras atkarīga Eiropa. Kuģu satiksme tajā jau bija sarukusi līdz nelielai daļai no pirmskara apjoma. Jaunie brīdinājumi palielina risku šajā maršrutā, taču neatklāj, kas šāvis, un neliecina par papildu izmaksām Eiropai.

Ko apliecina brīdinājumi

Brīdinājumus izplatīja Apvienotās Karalistes Jūras tirdzniecības operāciju dienests (UKMTO), Lielbritānijas jūras spēku struktūra, kas informē tirdzniecības kuģus par apdraudējumu. Trešdien dienests tos publicēja kā paziņojumus Nr. 144-26 līdz 146-26 (UKMTO 144-26, UKMTO 146-26). Eiropas mediji par tiem ziņoja dažu stundu laikā (Le Figaro).

Vienā paziņojumā teikts, ka naftas tankkuģim esot trāpīts kreisajā bortā. Citā ziņots, ka kuģim esot trāpīts, tam dodoties Persijas līcī.

UKMTO paziņojumos nav vērtēti kuģu bojājumi un nekas nav teikts par apkalpēm. Šo klusumu nevajag uztvert kā labu zīmi: tas nozīmē tikai to, ka informācija nav publiskota. UKMTO paziņojumi balstās uz pašu kuģu ziņojumiem, ka tiem esot trāpīts, taču dienests nenosauc ne ieroci, ne palaišanas vietu, ne vainīgo.

Ko rāda iepriekšējie triecieni un ko tie nepierāda

Abas karojošās puses šajos ūdeņos ir uzbrukušas kuģiem. Irānas Revolucionārā gvarde 2026. gada 18. septembrī paziņoja, ka esot trāpījusi tankkuģim Trend par šauruma šķērsošanu bez atļaujas (AP). Reuters 6. septembrī ziņoja, ka ASV spēki, īstenojot Irānas ostu blokādi, esot uzbrukuši Irānas tankkuģiem (Reuters).

Šie gadījumi rāda, ka šaurums ir kļuvis par karadarbības zonu, taču neko nepasaka par to, kas trāpīja trim pašreiz skartajiem kuģiem. Lai to noskaidrotu, vajadzīgas fiziskas liecības, piemēram, atrastas atlūzas, radaru ieraksti vai kuģu karoga valstu pārbaudes (karoga valsts ir valsts, kurā kuģis reģistrēts). Pagaidām nekas tāds nav publiskots.

Sarunās starp Vašingtonu un Teherānu, kas varētu mazināt spiedienu uz šo jūras ceļu, vienošanos panākt nav izdevies (To Brief).

Kur izpaužas Eiropas ievainojamība

Kuģi joprojām šķērso šaurumu, taču to ir ļoti maz. Windward kuģu izsekošanas dati, uz kuriem atsaucās Argus, liecina, ka triecienu dienā reģistrēti 17 šķērsojumi, salīdzinot ar aptuveni 135 dienā pirms kara (Argus).

Valdības nelemj, vai kuģi dosies reisā. To izvērtē katra kuģa kapteinis un operators, bet apdrošinātāji nosaka, cik maksā reisa apdrošināšana. UKMTO brīdinājumi ietekmē šo izvēli, taču paši lēmumu nepieņem.

Eiropas sekas jūtamas enerģijas tirgos. Pirms kara caur Hormuza šaurumu dienā veda aptuveni 20 miljonus barelu naftas jeb apmēram piekto daļu pasaules naftas patēriņa, liecina ASV Enerģētikas informācijas pārvaldes dati (EIA). Kataras sašķidrinātajai dabasgāzei (SDG) nav cauruļvada maršruta, pa kuru apiet šaurumu. SDG ir gāze, kas atdzesēta līdz šķidrumam, lai to varētu pārvadāt tankkuģos.

Itālijas enerģētikas uzņēmuma Edison pieredze rāda, ko tas nozīmē praksē. Kopš kara sākuma uzņēmums jau bija palicis bez 35 Kataras SDG kravām un paredzēja, ka līdz decembra sākumam nesaņems vēl sešas. Par to 28. septembrī, dienu pirms triecieniem, ziņoja nozares izdevums Staffetta Quotidiana (Staffetta Quotidiana).

Ziņas par otrdienas triecieniem papildina riskus maršrutā, kuru Eiropai jau tā ir grūti izmantot. Taču tās pagaidām neliecina par papildu izmaksām. Nav publiskotu apdrošināšanas cenu piedāvājumu, degvielas cenu vai piegāžu datu, kas ļautu šo triecienu ietekmi nodalīt no kara jau radītajiem zaudējumiem. Atbildīgie paliks nezināmi, līdz izmeklētāji vai kuģu karoga valstis publiskos fiziskus pierādījumus.