Trump noraida Hormuzas atvēršanu; Eiropai trūkst gāzes

Donalds Tramps 26.09.2026. publiski paziņoja, ka noraidījis Irānas piedāvājumu atvērt Hormuza šaurumu (Reuters). Irāna prasīja, lai Vašingtona vispirms mazinātu spiedienu; tikai tad Teherāna ļautu atsākt kuģošanu. Kamēr abas puses nespēj vienoties, Eiropas Kataras gāzes pircēji turpina zaudēt kravas, kuru atgūšanu sarunās tie ietekmēt nevar.

Ko piedāvāja Irāna un kāpēc sarunas apstājās

ANO sanāksmē 25.09.2026. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči piedāvāja šādu secību: Vašingtona rīkotos vispirms, nākamajās četrās vai piecās dienās; sestajā dienā Irāna atvērtu šaurumu, bet septītajā sāktos sarunas par vienošanos (ANO sanāksmes stenogramma, Al Jazeera). Kodoljautājumus paredzēts apspriest vēlākajās sarunās. Irāna tos neizvirzīja kā nosacījumu šauruma atvēršanai.

Pirmais nosacījums bija ASV jūras blokādes atcelšana. Tā aptur kuģus, kas izmanto Irānas ostas (Politico). Irāna prasīja arī mazināt ierobežojumus naftas eksportam, atbrīvot iesaldētos līdzekļus un izbeigt karadarbību reģionā, tostarp Libānā.

Piedāvājums iestrēgst abu pušu prasītajā rīcības secībā. Blokāde un briesmas Hormuza šaurumā ir divas atšķirīgas problēmas. Blokāde skar Irānas tirdzniecību, savukārt citu valstu kuģiem uzbrukts pašā šaurumā. Blokādes atcelšana pati par sevi šos uzbrukumus neapturētu. Vašingtonai tiek prasīts atteikties no galvenā spiediena līdzekļa pret Teherānu, pirms ir pārbaudīts, vai kuģiem ceļā ir droši.

Libānas jautājums vienošanos sarežģī vēl vairāk. Pamiera noslēgšana tur daļēji atkarīga no Izraēlas. Vašingtona var izdarīt spiedienu uz Izraēlu, taču nevar tai uzspiest saistības. Tramps nav paskaidrojis, kurš nosacījums izjauca vienošanos. Intervijā, kas notika 28.09.2026. un tika publicēta 01.10.2026., viņš atkārtoja, ka piedāvājums „nav pietiekami labs” (TIME).

Saziņa caur Kataru turpinās. Irānas amatpersonas 30.09.2026. paziņoja, ka Aragči esot informējis prezidentu Masudu Pezeškiānu par ASV atbildi (Politico). Neviena puse šo atbildi nav publiskojusi. Sarunas turpinās, taču nekas neliecina, ka Irānas piedāvātā rīcības secība būtu sākusies.

Kāpēc papildu karakuģi neatjauno tankkuģu satiksmi

Aviācijas bāzeskuģa USS Theodore Roosevelt grupa 27.09.2026. devās ceļā no Sandjego, lai pievienotos jaunai ASV spēku izvietošanai reģionā (AP). Līdz Arābijas jūrai tai, visticamāk, būs vajadzīgas divas vai trīs nedēļas (Al-Monitor). Tur bāzeskuģis var aizsargāt atsevišķus kuģus un atturēt no daļas uzbrukumu. Tas nevar pārtvert visus šāviņus, panākt, lai apdrošinātāji apdrošina reisus, vai likt kapteiņiem doties ceļā.

Lēmumu, vai kuģot, pieņem apdrošinātāji un kapteiņi. Pagaidām lielākā daļa kuģu turas pa gabalu no šauruma. Windward dati liecina, ka 29.09.2026. tam cauri devās 17 kuģi. Pirms kara šādu reisu bija aptuveni 135 dienā (Argus). Tajā pašā dienā Apvienotās Karalistes jūras satiksmes drošības centrs UK Maritime Trade Operations brīdināja, ka kuģiem trāpījuši nenoskaidrotas izcelsmes šāviņi. Brīdinājumā uzbrucējs nebija nosaukts (gCaptain). Par šiem uzbrukumiem tankkuģiem rakstījām šīs nedēļas sākumā (To Brief).

Kas Eiropā uzņemas izmaksas

QatarEnergy pagarinājis force majeure režīmu — līgumisku atbrīvojumu no saistībām no uzņēmuma gribas neatkarīgu apstākļu dēļ — līdz decembrim (Corriere). Itālijas uzņēmuma Edison gadījums parāda, ko tas nozīmē vienam pircējam. Uzņēmums zaudējis 35 kravas jeb aptuveni 4,6 miljardus kubikmetru gāzes, bet aizstājējpiegādes atradis tikai aptuveni pusei (Corriere). Pagaidām tas nozīmē piegāžu iztrūkumu, nevis pierādījumu, ka gāzi sāks normēt.

Eiropas valdības var paust savu nostāju, taču tām nav tiešu ietekmes līdzekļu. Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls atbalstīja aptuveni 80 valstu aicinājumu pilnībā atjaunot kuģošanu Hormuza šaurumā (Handelsblatt). Kopīgs paziņojums palielina spiedienu, taču strupceļu nepārrauj. Eiropa nekontrolē Irānas prasīto ASV blokādi un nevar garantēt drošu ceļu kuģiem, kuru kravas tai vajadzīgas.

Jāņem vērā, ka Irānas pilnais rakstiskais priekšlikums nav publiskots, tāpēc tā precīzie nosacījumi var atšķirties no Aragči publiski aprakstītā. Līdz šim zināms, ka Vašingtona noraidījusi Irānas piedāvāto rīcības secību un neviena pieņemta vienošanās nav atjaunojusi ierasto kuģu satiksmi. Tuvojoties ziemai, Edison joprojām meklē aizstājējpiegādes. Kamēr ASV un Irāna nevienosies par nosacījumiem, kuriem uzticas apdrošinātāji un kuģu apkalpes, Eiropa turpinās maksāt par šauruma slēgšanas sekām, lai gan pati to atvērt nevar.