Trampa atteikums atstāj Hormūzu strīda centrā

Donalds Tramps 26. septembrī paziņoja, ka noraidījis Irānas piedāvājumu izbeigt karu un atjaunot kuģu satiksmi Hormuza šaurumā. „Viņi izteica priekšlikumu, bet es to noraidīju,” viņš teica žurnālistiem Baltajā namā (NBC News, Reuters). Irānas plāns paredzēja, ka pirmā rīkosies Vašingtona. Tagad nav ne saskaņota risinājuma ceļa, ne publiski izteikta ASV pretpriekšlikuma. Tāpēc kuģu ceļš, pa kuru pārvadā naftu un Persijas līča sašķidrināto dabasgāzi, tostarp no Kataras, joprojām ir strīda centrā.

Pirms Tramps publiski apstiprināja lēmumu, ziņas par atteikumu balstījās uz anonīmām ASV amatpersonām, bet Teherāna teica, ka vēl gaida oficiālu atbildi (Reuters). Tagad Tramps pats ir uzņēmies atbildību par lēmumu. Viņš nepaskaidroja, kuram no plāna nosacījumiem iebilst. Irānas nosacījumi izklāstīti iepriekšējā To Brief publikācijā.

Ko Irāna piedāvāja un kādā secībā

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči 25. septembrī ANO sacīja, ka Teherāna ar Kataras starpniecību nosūtījusi Vašingtonai septiņu dienu plānu (ANO stenogramma). Plānā paredzētais termiņš sāktos tikai tad, ja ASV to pieņemtu.

Aragči aprakstīja noteiktu darbību secību. ASV būtu jārīkojas pirmajās četrās vai piecās dienās. Irāna atjaunotu kuģu satiksmi sestajā dienā, bet septītajā sāktos sarunas par galīgo vienošanos (Al Jazeera).

Kā ziņots, ASV esot jāatceļ jūras blokāde pie Irānas ostām un jāsamazina ierobežojumi Irānas naftas eksportam. Plānā esot paredzēts arī pārtraukt karadarbību, tostarp Libānā (AP). Plāna pilns teksts nav publiskots.

Piedāvājums sasaistīja divus atšķirīgus spiediena veidus. ASV blokāde neļauj kuģiem sasniegt Irānas ostas. Teherānas draudi padara plašāko šaurumu bīstamu pārējiem. Vienas blokādes atcelšana neatceļ otru, tāpēc darbību secībai ir tik liela nozīme.

Kāpēc secība ir galvenais šķērslis

Praktiskais šķērslis ir skaidrs: pēc publiski aprakstītās secības Vašingtonai būtu jāsamazina spiediens uz Irānas ekonomiku, pirms Irāna atjaunotu kuģu satiksmi. ASV saglabātu citus ietekmes instrumentus, taču pirmo soli spertu, paļaujoties uz Irānas solījumu.

Plānā, kā tas aprakstīts, ir vēl divi neskaidri jautājumi. Pamiers Libānā ir atkarīgs no Izraēlas: Vašingtona var uz to izdarīt spiedienu, bet nevar to garantēt. Publicētajos ziņojumos arī nav paskaidrots, kā puses pārbaudītu, vai otra ir izpildījusi solījumus; iespējams, tas aprakstīts nepublicētajā plāna pilnajā tekstā. Tramps nav teicis, ka kāds no šiem jautājumiem būtu atteikuma iemesls, un tos nevajadzētu uzdot par viņa motīvu.

Eiropa uzņemas risku, bet nepiedalās sarunās

Pirms konflikta caur Hormuza šaurumu dienā veda aptuveni 20 miljonus barelu naftas — apmēram piektdaļu no pasaules patēriņa. Šaurums ir svarīgs arī Persijas līča sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumiem ar tankkuģiem (EIA). 25. septembrī šaurumu šķērsoja deviņi kuģi, salīdzinot ar aptuveni 125 lieliem kuģiem dienā pirms konflikta (Cyprus Mail). Dānijas uzņēmums Maersk jau bija noteicis 1 000 ASV dolāru piemaksu par katru konteineru uz kuģiem, kas šķērso šaurumu, lai segtu apdrošināšanas un apkalpes drošības izmaksas (SeaNews).

Gāzes tirgū bija sākušas atspoguļoties cerības uz vienošanos. Eiropas etalona līguma — Nīderlandes TTF — cena piektdien noslēdzās pie 75,025 eiro par megavatstundu; nedēļu iepriekš tā bija virs 80 eiro. Argus cenu kritumu saistīja ar Irānas piedāvājumu (Argus). Kad Tramps sestdien paziņoja par atteikumu, tirgi bija slēgti, tāpēc tā ietekme vēl nav novērtēta.

Eiropas valdības ir centušās ietekmēt situāciju, kur vien var. Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls 24. septembrī atbalstīja 80 valstu aicinājumu pilnībā atjaunot kuģu satiksmi Hormuza šaurumā (Handelsblatt). Aicinājums parāda, ko vēlas plaša valstu koalīcija. Taču Eiropa nevar panākt, lai Vašingtona atceļ blokādi vai Teherāna atsakās no draudiem: ne viens, ne otrs spiediena instruments nav Eiropas rokās.

Piektdienas gāzes cena daļēji atspoguļoja cerības uz vienošanos, kuru Eiropa nevarēja ne noslēgt, ne bloķēt. Vašingtona tagad noraidījusi priekšlikumu, kas prasīja tai spert pirmo soli, un Eiropas valdībām nav līdzekļu, lai piespiestu kādu no pusēm atjaunot kuģu satiksmi. Tomēr svarīga informācija trūkst: plāna pilns teksts nav publiskots, un Tramps nav pateicis, kuram nosacījumam iebilda. Kamēr Vašingtona nenosauks šo nosacījumu vai neizteiks savu piedāvājumu, Eiropa nevarēs saprast, vai domstarpības ir par soļu secību vai pašu vienošanās saturu.