Trump aptur Kongresa jaunās sankcijas Krievijai

Donalds Tramps apturējis jaunu ASV sankciju kopumu pret Krieviju, pirms tas stājies spēkā. 16. oktobra izpildrīkojums atbrīvo no piemērošanas pasākumus, ko Kongress pieņēma ar likumu un Tramps parakstīja septembrī (Baltais nams, pieņemtais likums). Spēkā paliek līdzšinējās ASV sankcijas un visas ES sankcijas. Jaunais Vašingtonas spiediens ir apturēts, bet Eiropai jāturpina piemērot pašai savi noteikumi, kamēr daļa Krievijas energoresursu ES joprojām nonāk legāli.

Ko rīkojums aptur

Lindseja O. Greiema likums par sankcijām pret Krieviju un Irānu, ko Tramps parakstīja 18. septembrī, deva administrācijai 30 dienas, lai sāktu rīkoties. Tas paredzēja līdz 500 % muitas tarifus Krievijas precēm, kā arī jaunas sankcijas Krievijas bankām un tā dēvētās ēnu flotes tankkuģiem — veciem kuģiem, ar kuriem Krievija pārvadā naftu, apejot Rietumu ierobežojumus (pieņemtais likums).

Plašākais instruments bija „sekundārais” tarifs līdz 100 % apmērā precēm no valstīm, kas visvairāk pērk Krievijas naftu un gāzi. ASV importētāji to maksātu uz robežas par visu, ko šīs valstis pārdod ASV, arī par precēm, kurām nav nekāda sakara ar Krievijas energoresursiem. Trampa rīkojumā šie tarifi un plānotie ierobežojumi Krievijas amatpersonām, bankām, enerģētikas uzņēmumiem un kuģiem ir uzskaitīti, bet pēc tam atcelti (Baltais nams).

Rīkojums saglabā visas sankcijas, kas noteiktas ar agrākiem izpildrīkojumiem, tāpēc apgalvojums, ka Tramps atcēlis visas sankcijas pret Krieviju, pārspīlē notikušo. Atbrīvojumam no jaunajiem pasākumiem nav beigu datuma — tas paliek spēkā, līdz prezidents vai valsts sekretārs nolems citādi. Likums prasīja rakstisku apliecinājumu un ziņojumu Kongresam, kurā izskaidrots lēmums (ASV kodekss). Baltais nams apgalvo, ka abi dokumenti esot nosūtīti, taču publicētajā rīkojumā norādīts tikai tas, ka atbrīvojums atbilst ASV nacionālajām interesēm.

Tā kā pamatojums nav publicēts, tarifa plašais tvērums ir pārliecinošākais iespējamais izskaidrojums, kāpēc tā piemērošanu apturēja. Tas būtu sodījis veselas ekonomikas par Krievijas energoresursu iepirkšanu. Kā ziņoja Portfolio, Eiropas Komisijas dati liecina, ka Ungārija joprojām no Krievijas iepērk lielāko daļu naftas un gāzes. Taču rīkojumā neviena valsts nav nosaukta, tāpēc neviena Eiropas valdība nevar apgalvot, ka tā būtu paglābta no tarifa, kas bija paredzēts tieši tai.

Ko Eiropa vēl var darīt

ASV rīkojums nevar mainīt ES tiesību aktus. ES sankcijas dalībvalstu valdības saskaņo ES Padomē, kur katrai valdībai ir veto tiesības. Pēc pieņemšanas sankcijas tiek noformētas kā regulas, kas ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs; atsevišķs nacionālais likums nav vajadzīgs.

Šie noteikumi paliek spēkā, tostarp aizliegums ES ostās apkalpot sarakstā iekļautus ēnu flotes tankkuģus. Jūlijā ES šim sarakstam pievienoja 41 kuģi (ES Padome).

Atbrīvojums no sankcijām ir atsevišķs no lēmuma, ko Vašingtona pieņēma nedēļu iepriekš. 9. oktobrī ASV Finanšu ministrija izsniedza Vispārējo licenci Nr. 135 — atļauju piegādāt Krievijas dīzeļdegvielu ASV līdz 2027. gada 7. aprīlim (OFAC). ES valstu un valdību vadītāji 16. oktobra Eiropadomes sanāksmes secinājumos pauda nožēlu par šo atļauju (Eiropadome), kā jau ziņojām (To Brief).

Arī ES noteikumi joprojām pieļauj daļu Krievijas energoresursu importa. ES pakāpeniskās atteikšanās no gāzes noteikumi ļauj pārejas periodā turpināt izpildīt noteiktiem kritērijiem atbilstošus ilgtermiņa līgumus, tāpēc daļa Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes joprojām likumīgi nonāk ES. Vācijas aktīvistu organizācija Urgewald aprēķināja, ka no janvāra līdz septembrim ES ostās nonākušas 12,18 miljoni tonnu Krievijas Arktikas sašķidrinātās dabasgāzes. Septembrī lielāko daļu šīs gāzes saņēma Francija (Urgewald).

Kas iebilda, un ko neviens nav aprēķinājis

Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka spiediena mazināšana iedrošinātu Vladimiru Putinu, kamēr Ukraina gatavojas ziemas triecieniem pa elektrotīklu. Kremļa pārstāvis Kirils Dmitrijevs apturēšanu atzinīgi novērtēja un nosauca par vēsturisku (Guardian).

Vašingtonā pret rīkojumu iebilda abu partiju politiķi, tostarp demokrāts Čaks Šūmers un republikānis Toms Tilliss. Taču mēģinājums rīkojumu atcelt nav sekojis (AP). Pagaidām neviens nav aprēķinājis, cik papildu ieņēmumu, ja vispār, šis atbrīvojums dod Maskavai.

Pašreizējais rīkojums aptur jauno ASV sankciju piemērošanu; tās var atjaunot tikai prezidents vai valsts sekretārs. Agrākās ASV un Eiropas sankcijas paliek spēkā. Tā kā ES noteikumi joprojām pieļauj daļu Krievijas energoresursu importa, tas, cik lielu spiedienu Maskava izjutīs šoziem, lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai Eiropas valdības slēgs atlikušos kanālus — no Ungārijas naftas piegādēm līdz Francijas sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem.